Gandrīz ik gadu Rīgā tiek ziņots par tā dēvētās leģionāru slimības izplatīšanos. Citugad saslimušo ir vairāk, citugad mazāk, diemžēl ne visi ar legionelozi saslimušie izdzīvo. Mirstība ir apmēram 10 procenti no saslimušo skaita, ja cilvēks ārstējas, bet ja leģionāru slimību neārstē, tad var nomirt pat 40 procenti sasirgušo.
Bioloģiskās attīrīšanas stacijas Daugavgrīva vadītājs Māris Zviedris norāda, ka gan Rīgas siltums uzkarsē ūdeni līdz tādai temperatūrai, lai baktērijas ietu bojā, gan Rīgas ūdens nodrošina tīru un pietiekami atdzesētu dzeramo ūdeni, tomēr ēkas pārvaldnieks var izlemt, ka izdevīgāk ūdeni uzkarsēt tikai līdz 40–45 grādiem. Tādā temperatūrā legionellas baktērijas, ja tās jau ūdenī ir, turpina vairoties. Savukārt māju pārvaldnieki ir sūdzējušies, ka, īpaši apkures sezonai sākoties, iedzīvotāji pieprasa tādu ūdens temperatūru, lai būtu izdevīgāk maksāt. Jo augstāka temperatūra tiek uzturēta karstajam ūdenim, jo vairāk jāmaksā.
Ar legionelozi var saslimt, ja ieelpo baktēriju piesārņota ūdens pilienus, piemēram, lietojot dušu vai uzturoties telpās ar automātisku gaisa mitrināšanu. Ja dzīvoklī vai mājā taupības nolūkā reti izmanto ūdeni vai tā cirkulācija ir neliela, iesaka vismaz pāris minūtes pirms lietošanas ūdeni notecināt. Tajā laikā vajadzētu iziet no telpas. Taču, lai nodrošinātu baktērijām nelabvēlīgus apstākļus, aukstā ūdens temperatūrai izdales vietā jābūt zemākai par 20 grādiem, bet karstā ūdens temperatūra nedrīkstētu būt zemāka par 55 grādiem.
Tiem, kuri izlēmuši taupīt, vismaz reizi nedēļā ēkā vajadzētu paaugstināt ūdens temperatūru līdz 60–70 grādiem, kā arī nodrošināt aukstā ūdens cauruļu izolāciju, lai vasarā ūdens tajās nesakarstu. Legionellas baktērijas 70 grādu temperatūrā iet bojā apmēram trīs minūšu laikā, 60 grādu temperatūrā – stundas vai divu stundu laikā. Ja ūdensapgādes sistēmā temperatūra ir tikai no plus 20 līdz plus 45 grādiem, legionellas baktērijas vairojas īpaši ātri.