Portāls nra.lv nesen saņēma kādas pavisam satrauktas mammas vēstuli. Jaunā rīdziniece raksta, ka viņas mazā, gandrīz 10 gadus vecā meitenīte jau ir pilnā pārliecībā – viņa esot resna un neglīta.
Māte nezina, no kurienes viņas meitenītei galvā nākušas šādas domas. Mazā ir normālas miesas būves, varbūt nedaudz garāka par saviem vienaudžiem, tomēr ar pilnīgi veselīgu ķermeņa svaru. Ģimene uz ātrās ēdināšanas restorāniem našķoties nedodas un bērniem čipsi tiekot izsniegti ļoti mērenās devās.
„Varbūt viņu kāds tā nosaucis skolā, lai gan viņai ar klasesbiedriem ir ļoti labas attiecības, varbūt viņa vienkārši noskatījusies, ka citas meitenes skolā ir mazāka auguma,” iespējamos bērna kompleksu iemeslus min māte, kura ir noraizējusies par savas meitiņas fizisko veselību, jo par spīti jaunajam vecumam, meitene jau sākot izlaist ēdienreizes.
Kamēr šajā gadījumā meita savas raizes vismaz atklājusi mātei, tikmēr arvien biežāk tiek dzirdēts par situācijām, kad arvien jaunāki bērni cieš no ēšanas traucējumiem.
Lai noskaidrotu, kādēļ šādas domas rodas tik jaunu cilvēku galvās, portāls nra.lv jautāja viedokli Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas direktorei Ingai Millerei.
„Es šajā jautājumā vēlētos apelēt pie sabiedrības atbildības. Jau labu laiku ir redzams „slaido meiteņu kults”, tāpat arī gan skolās, gan publiskajā telpā tiek izsmiets citādais. Arī bērni skolās var būt ļoti nežēlīgi un atstumt, izsmiet citus bērnus, vērtējot tos pēc ārējām pazīmēm. Protams, jāpiemin arvien pieaugošais bērnu aptaukošanās risks, par ko nemitīgi tiek runāts publiskajā telpā. Vēlos arī uzvērt, ka arī izglītības iestādēm vajadzētu vairāk fokusēties uz to, lai bērni spētu pieņemt un cienīt individualitāti un veselu ķermeni, nevis kādus konkrētus stereotipus,” teic I. Millere, kura arī uzsver – izglītības iestādēm vajadzētu spēt nodrošināt gan izglītojamo fizisko, gan psiholoģisko drošību, neatkarīgi no to ārējam pazīmēm.