VESELĪBA: Ziedojot olšūnu, dāvā cerību

Kamēr vienas sievietes galvenokārt nodarbina jautājums par to, kā izsargāties no nevēlamas grūtniecības, citām neizdodas panākt ļoti vēlamas un gaidītas grūtniecības iestāšanos. Šādas situācijas liek apcerīgi domāt par likteņa ironiju, bet liek arī rīkoties un meklēt risinājumu. Viens no cēloņiem, kādēļ sievietei nav dota iespēja kļūt par māti tādā ceļā, kā to lēmusi daba, saistīts ar olšūnu problēmām, kuras nosacīti var apvienot divās lielās grupās: vai nu sievietei olnīcās vispār nav olšūnu, vai arī viņas pašas olšūnas nav derīgas apaugļošanai. Tādā gadījumā vienīgā iespēja piepildīt savu sapni par bērniņu ir donores olšūnas saņemšana.

Kļūt par olšūnu donorēm Latvijā ir iespējams, iesaistoties altruistiskā programmā, kuras ietvaros sievietes brīvprātīgi ziedo savas olšūnas citām.

Problēmas cēloņi

Meitenei piedzimstot, viņas olnīcās ir ievērojama olšūnu rezerve. Atsevišķām sievietēm dažādu iemeslu dēļ šī rezerve izsīkst daudz ātrāk, nekā tas būtu normāli. Tas var notikt ģenētiskās predispozīcijas dēļ, vainojama var būt arī autoimūna slimība, kad organismā veidojas antivielas pret pašas olnīcu audiem, vai arī pacientei ir bijusi onkoloģiska slimība, kuras ārstēšanai lietota staru terapija vai ķīmijterapija un pēc šīs ārstēšanas olnīcās vairs nav palikušas pilnvērtīgas olšūnas. Izņemot priekšlaicīgo olnīcu izsīkšanas sindromu, ir vēl vairāki cēloņi, kāpēc sievietei nav savu olšūnu. Par iemeslu var būt ģenētiskās slimības, piemēram, Ternera vai Svaijera sindroms. Protams, tādas sievietes ir spiestas izmantot donoru palīdzību, lai piepildītu savu sapni – kļūt par māti.

Kā var kļūt par olšūnu donori

Lai kļūtu par olšūnu donori, sievietei vispirms jāiziet bezmaksas veselības pārbaudes, kas ietver pilnu ginekoloģisko izmeklēšanu, tajā skaitā ultrasonogrāfiju, kā arī analīzes, lai pārbaudītu, vai potenciālajai donorei nav seksuāli transmisīvu slimību; tiek paņemtas onkocitoloģiskās un bakteriālās uztriepes. Obligāta ir arī ģenētiskā pārbaude un konsultācija pie psihiatra un narkologa.

Stimulācija

Ja analīžu rezultāti ir labvēlīgi un sievietes veselības stāvoklis tiek atzīts par piemērotu, viņu uzņem donoru programmā, ar klīniku tiek parakstīts līgums, kurā atrunāti abu pušu pienākumi un tiesības, un tālāk seko medikamentoza olnīcu stimulācija. Dabiskos apstākļos katru mēnesi sievietes olnīcās attīstās tikai viena olšūna, tāpēc, lai nodrošinātu donēšanas efektivitāti, donorei jāiziet terapijas kurss, kas stimulē vairāku olšūnu nobriešanu, jo galarezultātā ne visas olšūnas var tikt izmantotas. Stimulācija aizņem 10–11 dienu.

Kas notiek tālāk

Pēc 10–11 dienām, kad olšūnu stimulācija ir pabeigta, donorei jālieto medikaments, kas palīdz nobriedināt jau sagatavotās olšūnas. Pēc 36 stundu nobriešanas procesa tiek veikta olšūnas iegūšanas manipulācija jeb punkcija. Tās laikā caur maksti ultrasonogrāfijas kontrolē punktē jeb, kā tautā saka, atsūc folikulu, kurā ir nobriedusi olšūna. Šī procedūra ilgst aptuveni 10–15 minūšu. Tajās ķermeņa vietās, kur tiek izdarīta punktēšana, nav daudz nervu, un manipulācija nav sāpīga, taču, neskatoties uz to, šīs procedūras laikā donore atrodas pilnā intravenozā narkozē, lai varētu pilnīgi atslābināties, nejūtot nekādu diskomfortu un stresu.

Pēc narkozes olšūnas donore divas trīs stundas atpūšas, tad tiek veikta ārsta apskate, un tajā pašā dienā viņa var doties mājās.

Olšūnu turpmākais ceļš

Visa šā ārstnieciskā procesa galamērķis ir veselu un pilnvērtīgu olšūnu apaugļošana un pārstādīšana recipientes dzemdes dobumā. Donores olšūnu apaugļo ar pacientes vīra vai donora spermu, un iegūtos embrijus implantē pacientes dzemdē. Katru donoru izvēlas individuāli, izvērtējot visus vajadzīgos kritērijus.

Latvijas likumdošana nosaka arī to, ka no viena donora nedrīkst rasties vairāk nekā trīs bērni, kas nozīmē, ka olšūnu ziedošanā sieviete sava mūža laikā var piedalīties ne vairāk kā trīs reizes.

Programma garantē anonimitāti

Olšūnas donorēm tiek nodrošināta pilnīga anonimitāte. Ģimenei, kura izmanto donores olšūnas, nav iespējas redzēt arī viņas fotogrāfiju, tomēr potenciālie vecāki tiek informēti par tādiem donores parametriem kā augums, svars, matu, ādas un acu krāsa, asins grupa un rēzus faktors, sejas forma, vispārējais veselības stāvoklis, izglītība un intereses. Tas tiek darīts, lai olšūnas recepiente varētu izvēlēties donori ar tādiem fenotipiskiem datiem, lai bērns būtu pēc iespējas līdzīgāks viņai.