Bērns sūdzas: sāp vēders

Bērnu, pusaudžu un jauniešu vecuma grupā vēdera sāpes ir diezgan biežs simptoms un var būt gan funkcionālu traucējumu, gan dzīvībai bīstamas patoloģijas pazīme.

Kā vecākiem noteikt, cik nopietnas ir bērna/pusaudža/jaunieša sūdzības par sāpēm vēderā, cik ilgi drīkst nogaidīt līdz vizītei pie ārsta un kurā brīdī vēdera sāpju cēlonis jādiagnosticē nekavējoties, Neatkarīgajai skaidro bērnu gastroenteroloģe, pediatre, gastrointestinālās endoskopijas speciāliste Veneranda Duļbinska (klīnika Premium Medical, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Veselības centrs Pļavnieki) un klīnikas Premium Medical ģimenes ārste Gerda Lielause.

Nepareizas diētas sekas

«Sāpes jāatzīst par vienu no svarīgākajām dzīves problēmām. Īslaicīga rakstura sāpes uzskatāmas par simptomu, savukārt recidivējošas sāpes var tikt definētas jau kā atsevišķa slimība,» stāsta gastroenteroloģe Veneranda Duļbinska. Viņa norāda, ka bērnam īslaicīga rakstura sāpes vēderā, kuras nereti pavada vēdera uzpūšanās, mainīga apetīte, neregulāra vēdera izeja, parasti liecina par funkcionāla rakstura sāpēm. Šīs sāpes nerada orgānu strukturālas vai bioķīmiskas izmaiņas. Savukārt recidivējošas, hroniskas sāpes var liecināt jau par kādu nopietnāku slimību, piemēram, gastroezofageāla refluksa slimību, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu.

Gastroenteroloģe uzsver: sāpju cēlonis vēderā var būt nepareizi sabalansēta uztura sekas. «Lai nodrošinātu pareizu bērna attīstību un izveidotu pareizus ēšanas ieradumus visas dzīves garumā, bērnam jau no dzimšanas ļoti nozīmīgs ir pilnvērtīgs uzturs. Katrai ēdienreizei jābūt veselīgai un garšīgai, jo garda maltīte, brīva un neuzspiesta atmosfēra, bez ēšanas manieru kritizēšanas un mēģinājumiem pierunāt bērnu uz ēdienu, spēj uzlabot ne tikai attiecības ģimenē, bet arī uzlabot bērna gremošanas sistēmu,» uzskata Veneranda Duļbinska. Viņa iesaka rēķināties ar bērna vēlmēm, tomēr nepakļauties katrai bērna iegribai un neveselīgo našķu vietā piedāvāt saprātīgu alternatīvu. «Mainoties vides faktoriem, dienas režīmam un fiziskām aktivitātēm, kā arī psiholoģiskām pārmaiņām, nereti var saasināties arī kuņģa zarnu trakta slimības. Visnopietnākās psiholoģiskās pārmaiņas notiek meitenēm no 10 līdz 15 gadu vecumam, zēniem no 12 līdz 19 gadu vecumam. Šīs pārmaiņas var mainīt bērna apetīti, uztura uzņemšanas paradumus. Jo bērni šajā vecumā mēdz izlaist ēdienreizes, ēst ātro uzkodu restorānos, kur ēdiens nav sabalansēts. Tas, savukārt, var radīt sastrēgumu gremošanas traktā un veicināt sāpju rašanos vēderā,» skaidro pieredzējusī gastroenteroloģe.

Galvenās ir brokastis

Kas ir pats svarīgākais, uzņemot uzturu? «Uzturam jābūt dažādam un estētiski baudāmam. Tajā jābūt pareizi sabalansētām olbaltumvielām, ogļhidrātiem, taukiem, minerālvielām, vitamīniem,» gastroenteroloģe atgādina jau sen zināmu patiesību. Viņa uzsver: bērnam vissvarīgākā ēdienreize ir brokastis. Tāpēc vecākiem ir jārūpējas, lai brokastis netiktu aizstātas ar vienkāršiem ogļhidrātiem kā, piemēram, konfektēm, cepumiem, bulciņām, kas rada īslaicīgu enerģiju, ātri noārdās, pāriet asinīs, un liekās kalorijas ātri pārstrādājas taukos. Tauki var veicināt liekā svara veidošanos, kas savukārt veicina dažādu slimību attīstību, piemēram, cukura diabētu, kaulu locītavu sistēmas slimības, elpošanas, sirdsasinsvadu slimības. Un, protams, tas var saasināt arī gastrointestinālās problēmas,» uzsver Veneranda Duļbinska. Viņa atgādina: bērnam brokastīs nepieciešami saliktie ogļhidrāti, kas organismā tik ātri neuzsūcas, uzņemtās kalorijas nepārstrādājas taukos, bet rada sāta sajūtu un pārstrādājas lēnāk: pilngraudu maize, pilngraudu putras, saknes, dārzeņi, augļi, ogas, salāti, skābpiena, piena produkti, putnu gaļa. Turklāt svaigie salāti jālieto visu gadu.

Daktere uzskaita, kādas ir pazīmes, kas liecina par funkcionāliem gremošanas trakta traucējumiem, ar ko visbiežāk saskaras bērni/pusaudži/jaunieši: tās ir īslaicīgas sāpes vēderā, slikta dūša, reti – vemšana, vēdera uzpūšanās, īslaicīga caureja vai aizcietējums. Ja tie netiek ārstēti, var būt daudz nopietnākas problēmas, kas jau ietekmē pacienta dzīves kvalitāti. Tāpēc gastroenteroloģe iesaka: ja sāpes vēderā recidivē, ir ilgstošas, vajadzētu pakonsultēties ar gastroenterologu. Protams, akūtu sāpju gadījumā diagnostika un terapija jāveic nekavējoties.

Lai izvērtē ģimenes ārsts

Ar ko draud neiešana pie ārsta, pašārstēšanās mājas apstākļos? Veneranda Duļbinska atteic: ar vienkāršu funkcionālu gastroenteroloģisku traucējumu pāriešanu nopietnā saslimšanā. Turklāt nevietā un nevajadzīgi lietoti pretiekaisuma medikamenti var vēl papildus izraisīt iekaisīgas izmaiņas kuņģazarnu trakta gļotādā un radīt pat asiņošanu no kuņģazarnu trakta. Tāpēc arī ar funkcionāla rakstura vai tā sauktajām īslaicīgām sāpēm vēderā ir jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, kurš izvērtēs bērna veselības stāvokli un nosūtīs tālāk pie vajadzīgā speciālista.

«Sāpes vēderā var būt saistītas ne tikai ar kuņģa zarnu trakta slimībām. Tās var radīt arī citu orgānu sistēmu slimības, arī vīrusu un baktēriju infekcijas,» norāda gastroenteroloģe.

Protams, sāpes vēderā var būt arī no pārslodzes, pārguruma, nepareiza dienas režīma, psihoemocionāla stresa, un šajā gadījumā šīs sāpes nedrīkst ārstēt ar pretsāpju medikamentiem. Ir jāmaina dienas režīms un jāpārdomā ēdienkarte.

***

JAUTĀJUMI ĀRSTAM

Atbild:  Gerda LIELAUSE, klīnikas Premium Medical ģimenes ārste:

– Jūsu praksē ir daudz pacientu ar sūdzībām par sāpēm vēderā?

Vasarā viņi pazūd, bet, sākoties skolas laikam, atkal sarodas. Bet tie nav tikai skolas bērni, arī bērnudārznieki, kuriem šīs sūdzības parasti izskaidrojamas vai ar kādu vīrusu, vai – psihoemocionālu stresu, kas provocē šīs sāpes. Kas attiecas uz skolēniem, parasti šīs problēmas sākas ar ceturto klasi, 11–12 gadu veciem bērniem, kuriem ir brīvais ēšanas režīms: viņi saka, ka skolā ēdiens ir negaršīgs, iet uz bufeti, bet, mājās ejot, ieiet veikalā, hesburgerā, makdonaldā... Ceturtā piektā klase nāk strīpām. Tad nu mēs runājam par vēlīgu ēšanu, skaidrojam, ko tas nozīmē.

– Kurā brīdī ar sāpēm vēderā ir jāiet pie ārsta?

Ja sāpes sāk atkārtoties, ja tā nav tikai viena reize. Ja pavadošie simptomi ir vemšana, caureja, tad ir jāiet pie ārsta.

– Un ko ārsts tad dara?

Sākumā parunājam par ēšanas paradumu maiņu, nozīmējam kādus fermentu preparātus. Protams, arī vecākiem ir stingri jārunā ar bērnu, kurš jau pats mēģina kļūt patstāvīgs. Ja sāpes turpinās, nosūtām uz sonoskopiju, uz fibrogastroskopiju jeb tautā saukto kobru, kas no psiholoģiskā viedokļa ir ļoti ārstnieciska procedūra, jo to nevienam negribas, un tad uz brīdi ēšanas režīms sakārtojas.

– Vai par sāpēm vēderā sūdzas arī pusaudzes, kuras, pēkšņi sajutušās resnas, sāk izlaist ēdienreizes vai ievēro dažādas drastiskas diētas?

Jā, protams. Turklāt tās meitenes parasti nebūt nav tās, kurām būtu jātievē. Bet šajā gadījumā, ja vecāki un ģimenes ārsts ar to netiek galā, ir jāmeklē psihiatra palīdzība. Turklāt meitenēm šajā vecumā var pazust arī menstruācijas, un tas jau var būt diezgan nopietni.

– Kāpēc vēl var sāpēt vēders?

Eksāmenu laikā – no stresa. Tas var būt arī depresijas sākums – kā slimības, nevis noskaņojuma. Jo depresīvajiem sāp gan galva, gan īkšķis, gan vēders. Dakteris neko neatrod, bet – viņam sāp.

– Kurā brīdī sāpes vēderā var kļūt bīstamas un ir jāmeklē neatliekamā palīdzība?

Ja sāpes sākas ļoti akūti, ir asas, nepārejošas, ir neapturama vemšana/caureja. Tad gan nevajadzētu gaidīt līdz rītam. Bet, ja sāp ne pirmo dienu, tās ir izturamas, var nogaidīt līdz rītam un tad iet pie ārsta. Katram ārstam ir akūtās stundas, kad pacienti var nākt bez rindas.