Aizspriedumi pret psihiskām saslimšanām un cilvēkiem, kuri saslimuši, joprojām Latvijas sabiedrībā ir tik lieli, ka tikai retais cilvēks spēj par to atklāti runāt.
Sabiedrība cilvēku ar psihisku saslimšanu uzskata par nepieskaitāmu, nepilnvērtīgu, vienkārši – traku, tāpēc nepieņem domu, ka psihiskās saslimšanas skar ļoti lielu iedzīvotāju daļu, secina Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs Elmārs Rancāns. Psihiskās slimības izpaužas dažādi, un tās lielākoties nav vissmagākās formas, ar kādām sabiedrību baida filmu industrija. Dati liecina, ka ap 300 000 cilvēku Latvijā ir kāda no psihiskām saslimšanām, taču tas nenozīmē, ka diagnoze cilvēkam būs uzrakstīta uz pieres.
«Kurš būtu gatavs no klātesošajiem pateikt: jā, man ir psihiska saslimšana, lai uzreiz citu acīs nepārvērstos par nepieskaitāmu?» sociālās kampaņas Nenovērsies! sākuma pasākumā aicina psihiatrs, «ļoti svarīgi par šo tēmu runāt, jo valda informācijas trūkums, cilvēki dzīvo aizspriedumos, uzskatot, ka tas viņus neskars, un bailēs.» Tieši tas kavē cilvēkus vajadzības gadījumā vērsties pie ārsta – ģimenes vai psihiatra, lai saņemtu kvalificētu palīdzību.
Šogad Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) , turpinot sociālo kampaņu par garīgo veselību, īpašu uzmanību pievērš pašnāvību tēmai. Lai gan Latvijā pēdējos trīs gadus novērojama pozitīva tendence – samazinās pašnāvību skaits –, tomēr mēs joprojām esam vienā no pirmajām vietām Eiropas Savienībā. «Mēs vēlamies vairāk un atklātāk runāt par psihisko veselību, lai cilvēki atpazītu saslimšanu simptomus un varētu palīdzēt sev vai saviem radiniekiem,» uzsver SPKC Psihiskās veselības veicināšanas nodaļas vadītājs Toms Pulmanis. Latvijā pērn pašnāvībās miruši 382 cilvēki, kas ir viens cilvēks ik dienu. Piecas reizes vairāk pašnāvību izdara vīrieši. Dati arī liecina, ka augstākā mirstība no pašnāvībām ir Latgalē, zemākā – Rīgā. Starptautiskie pētījumi un analīze liecina, ka uz katru pašnāvībā mirušo pieaugušo vismaz 20 citi izdara pašnāvības mēģinājumus. Pašnāvību apsvēruši vai nopietni plānojuši teju trīs procenti Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 64 gadiem. Visbiežāk pašnāvības izdarītas vecumā no 35 līdz 59 gadiem. T. Pulmanis vērš uzmanību uz faktu, cik daudz patiesībā cilvēku slimo ar depresiju (Latvijā tās izplatība ir 7,3 procenti no iedzīvotāju skaita), bet nelielam skaitam cilvēku tā tiek diagnosticēta, un cik maz pacientu saņem ārstēšanu – tikai trešā daļa. Psihiatrs E. Rancāns papildina, ka 60–70 procentu no pašnāvību izdarījušiem cilvēkiem ir bijuši depresijas stāvoklī. Depresijas ārstēšana ir pieejama – var vērsties pie ģimenes ārsta, pie psihiatra, tiesa, ja kāds ģimenes ārsts iesaka pacientam konsultēties ar psihiatru, uzreiz ir pretreakcija: es taču neesmu traks! E. Rancāns to arī skaidro ar milzīgām bailēm no psihiskām saslimšanām, kuras baro aizspriedumi. Speciālisti aicina ieskatīties sociālās kampaņas materiālos un vismaz novērtēt savu veselību, aizpildot testu depresija.lv, kas ļauj atpazīt slimību vai tās risku.