Lielāko dienas daļu cilvēki pavada darbā pie datora, tāpēc vide, kādā viņi atrodas, ir svarīga labsajūtai, komfortam un veselības stāvoklim. Lai pārliecinātos, vai darba vieta ir atbilstoša nepieciešamajiem parametriem, kas saudzē cilvēka fizisko veselību, vai ieviestu korekcijas jau esošajā, Māja apkopoja svarīgākās detaļas, kas jāņem vērā, lai rūpētos par savu ērtību darba laikā ar datoru.
Darba vide katram cilvēkam jāpielāgo individuāli, tādēļ visiem neder vieni un tie paši parametri. Apstākļi jāpiemēro atbilstoši savām vajadzībām, pamatojoties uz noteiktu bāzes informāciju. Neiekārtojot darba vidi atbilstoši savām prasībām un neievērojot pamatprincipus, kas saudzē veselību, jārēķinās ar diskomfortu un nelabvēlīgi ietekmētu fizisko stāvokli.
Darba vide
Vietai, kurā darbinieks pilda savus ikdienišķos pienākumus, jābūt tik lielai, lai tajā varētu ērti strādāt un mainīt darba pozu, tādēļ platība nav ieteicama mazāka par 4,8 m². Svarīgi izvēlēties arī mēbeļu un telpas krāsojumu. Košas un efektīgas krāsas rada trauksmi, savukārt gaišas ir nomierinošas. Ieteicams izvēlēties matētu krāsu gaišos toņos, jo tā nerada atspīdumu uz datora ekrāna, kas ir svarīgs priekšnoteikums, domājot par acu veselību. Temperatūra darba vidē arī ir nozīmīgs faktors cilvēka labsajūtai un produktīvām darbspējām, tādēļ jāizvairās no tādu grādu uzstādīšanas, kas rada diskomfortu. Ieteicamā gaisa temperatūra gada aukstajos mēnešos rudens un ziemas sezonā ir apmēram 22 °C, savukārt siltajos – pavasarī un vasarā – 24 °C.
Apgaismojums
Gaismas nesējiem jāatrodas ārpus tiešā redzes lauka un, lai apgaismotu darba zonu, jāizmanto lampas ar regulējamu staru kūļa virzienu. Gaisma nedrīkst spīdēt tieši monitorā vai acīs. Ja telpu izgaismo luminiscences lapas, tās jānosedz ar difuzoriem jeb gaismas kliedētājiem.
Tikpat lielā mērā, kā jāpievērš uzmanība apgaismojumam, vērts atcerēties par atspīdumiem, jo tie apžilbina datora lietotāju un traucē ziņojuma saskatīšanu ekrānā. Tā dēļ redze sasprindzinās, kas, savukārt, var veidot redzes traucējumus. Minētā iemesla dēļ, iekārtojot darba vietu, nepieciešams maksimāli samazināt atspīdumu nesējus un pārdomāt lampu, mēbeļu, biroja ierīču izvietojumu.
Atspīdumi, no kuriem jāizvairās, rodas, ja datora displeji ir novietoti nepareizi – ekrāns pret ekrānu vai ekrāns pret logu. Lai izvairītos no minētā apstākļa, logi ir jāaprīko ar žalūzijām vai jāaizklāj ar aizkariem; ir pareizi jānovieto pamata un papildu gaismas ķermeņi; jānoregulē ekrāna stāvoklis atbilstoši savām vajadzībām; ir jāizvēlas matētas darba virsmas.
Darba galds
Jāparedz, ka darba galda virsmai jābūt maz atstarojošai un tik lielai, lai uz tās varētu izvietot datoru un darbam nepieciešamās iekārtas, piederumus, dokumentus un citas darbam nepieciešamās lietas. Lai samazinātu muskuļu slodzi, uz galda jāparedz vieta, kur atbalstīt plaukstas un apakšdelmus; tā malām un stūriem jābūt noapaļotiem, lai neradītu traumas un neērtības.
Svarīgi atzīmēt arī tastatūras novietojumu. Datora klaviatūrai jāatrodas atbilstoši elkoņa līmenim (roka elkoņa locītavā saliekta 90º leņķī), un plecu josla nedrīkst būt pacelta. Savukārt zem darba galda virsmas jāatstāj tik brīva telpa, lai ērti varētu mainīt darba pozu; piecelties un apsēsties.
Darba krēsls
Lielāko tiesu ērtības nosaka krēsla atbilstība un pareiza noregulēšana. Atzveltnei jābalsta mugura jostas un krustu rajonā un ir jāatbilst muguras formai, jāatbalsta mugura visā tās garumā atbilstoši mugurkaula dabiskajam izliekumam. Labi, ja atbalsts nodrošināts arī tad, ja mainās ķermeņa poza, pieliecoties uz priekšu vai atpakaļ.
Krēslam jābūt ērtam, un tas nedrīkst ierobežot kustības – pozas jāspēj mainīt brīvi. Sēžamajai mēbelei jābūt stabilai, viegli grozāmai ap savu asi un – vēlams – ar pieciem riteņiem, kā arī aprīkotai ar funkciju, kas ļauj regulēt sēdekļa un atzveltnes augstumu, dziļumu un slīpumu.
Ērtu darba pozu, sēžot krēslā, nodrošina pareiza krēsla sēdekļa augstuma izvēle. Ja krēsls uzstādīts pārāk augstu, sēdeklis var nospiest augšstilba virspusējos asinsvadus. Ja pārāk zemu, tad rodas tā sauktā ķermeņa piespiedu darba poza – leņķis elkoņa un ceļu locītavā ir mazāks par 90°, plecu josla pacelta uz augšu, galva atliekta. Piemērots augstums krēsla sēdeklim ir: sēdekļa priekšējā mala ir paceles bedres līmenī, leņķis ceļa locītavā ir lielāks par 90°, pēdas novietotas stabili uz grīdas. Lai sēžot nenospiestu kāju virspusējos asinsvadus, jāizvēlas krēsli ar noapaļotu sēdekļa priekšējo malu. Tāpat ieteicams izvēlēties krēslu ar roku balstiem; ideālā variantā, ja tiem ir regulējams augstums un attālums starp tiem.
Laiks pauzēm
Jāatceras, ka bez pareizi iekārtotas darba vides cilvēka labsajūtai liela nozīme ir arī brīvbrīžiem. Ilgstošs darbs bez atpūtas pauzēm nav ieteicams, tādēļ ik pēc stundas (maksimums – divām stundām) nepieciešams pārtraukt darbu uz piecām līdz desmit minūtēm. Jāatceras, ka atpūta nenozīmē acu novēršanu no monitora. Pauzes laikā vieta pie datora ir jāpamet pavisam, lai ļautu atpūsties gan smadzenēm, gan redzei, gan fiziski izkustinātu ķermeni, kas ilgstoši atradies vienā pozā. Īpaši ieteicams pārtraukumu laikā veikt vienkāršus vingrinājumus, kas tonizēs ķermeni un atpūtinās datora ekrāna nogurdinātās acis.
Datora novietojums
• Ja birojs ir atvērtā tipa un vienā zonā ir vairāki datori, ieteicams displejus novietot ar aizmuguri vienu pret otru un lai attālums no viena displeja aizmugurējās virmas līdz otra ekrānam būtu lielāks par diviem metriem, kā arī lai attālums starp blakus esošo displeju sānu virsmām būtu lielāks par metru.
• Sagatavojot darba telpu, ir jāņem vērā, lai gaismas stari no logiem neatspīd uz displeja ekrāna. Tas nozīmē, ka ekrāna virsmai ir jāatrodas perpendikulāri logam.
• Displejam jābūt viegli pagriežamam, un optimālais attālums no acīm līdz displejam ir 60 cm. Monitora augšējai malai jāatrodas acu augstumā vai nedaudz zemāk, bet skata leņķim jābūt 35°. Veids, kā noteikt monitora atrašanās attālumu, ir: tam jābūt izstieptas rokas attālumā un tā, lai augšējā teksta rinda monitora ekrānā būtu zem acs līmeņa.