VESELĪBA: Lipīgās neglītenes – kārpas

Kārpa nav pamats panikai, tomēr nelikties par to ne zinis arī nav labi. Nevērīgākam cilvēkam pašam kārpa šķiet tāds nekaitīgs izaugums uz ādas, kas nav īpaši traucējošs, taču jāzina, ka tā ir vīrusu slimība, ar kuru var aplipināt citus. Papilomas vīrusam nonākot uz bojātas ādas virsmas, tas iekļūst organismā.

Ja imunitāte ir kārtībā, tad infekcija cilvēku parasti neskar, bet ja tā kaut kādu iemeslu dēļ ir novājināta, tad notiek inficēšanās. Kārpas ir izplatītas samērā bieži, sevišķi bērniem un jauniešiem. Ar tām cilvēki inficējas kontaktu ceļā. Īpaši liela inficēšanās iespēja ir tad, ja pastāv regulāri un atkārtoti sadzīves kontakti ar cilvēku, kuram ir kārpas, piedevām ādā ir kāds neliels bojājums un arī imūnsistēmai tajā brīdī radušās problēmas.

Mēģina likvidēt paši

Cilvēki vispirms nereti mēģina paši tikt vaļā no kārpas, to dursta, spaida, griež ar nazi vai žileti. Kārpa asiņo, un tādā veidā var ievazāt klāt vēl kādu citu infekciju. Daži mēģina kārpu izdedzināt ar etiķa esenci un dažādām skābēm, izraisot apdegumus un sabojājot arī apkārtējos veselos audus. Tad jau labāk izmantot veco tautas līdzekli – struteņu sulu. Ar svaigu struteņu sulu regulāri ieziež kārpu, līdz tā pazūd. Šī metode var palīdzēt, kaut arī ne simtprocentīgi. Ja pēc 2–3 nedēļām vēlamo rezultātu joprojām nav, tad jāmeklē cits risinājums. Daudzas tautas metodes vairāk balstītas uz pašsuģestiju, piemēram, kārpu apspaidīšana ar vistu iekšām, berzēšana pret kapu krustiem vai pie sētas, kur cūkas berzējas, nereti turklāt tas jādara mēnessgaismā. Tas gan tiesa, ka dilstošā mēnesī kārpu nodzīt ir vieglāk – to ievērojuši arī mediķi, tomēr kompetenti speciālisti palīdzēs atbrīvoties no kārpas neatkarīgi no mēness fāzes. Kādreiz kārpas pēc vairākiem gadiem noiet arī pašas, bet paļauties uz to tomēr nevajadzētu.

Aptiekās nopērkami bezrecepšu līdzekļi kārpu likvidēšanai, piemēram, zīmuļu, pilienu vai mājas apstākļos lietojamu piesaldēšanas līdzekļu formā. Reizēm ar tiem pietiek, taču cilvēkiem trūkst iemaņu un izpratnes par to, kā jārīkojas, tāpēc bieži vien neiznīcināta paliek kārpas sakne. Ja kārpu ir daudz un tās atkārtojas, tad nepieciešama speciāla terapija imunitātes stiprināšanai, ko var nozīmēt ārsts.

Labāk doties pie ārsta

Pat ja kārpa šķiet nieks, pie dermatologa ir vērts doties kaut vai tādēļ, lai saņemtu apstiprinājumu, ka tā patiešām ir kārpa, nevis kāds cits ādas veidojums, kas izskatās līdzīgs. Klasisks piemērs ir kārpas sajaukšana ar varžaci – abas atrodas uz pēdām, abas rada sāpes un nepatīkamas sajūtas. Cilvēks notur pēdu kārpas par varžacīm, cenšas tās iznīcināt ar varžacu plāksteriem un citiem līdzekļiem, bet kļūst tikai sliktāk.

Metožu kārpu likvidēšanai ir daudz: tās piededzina, izmantojot elektrokoagulāciju, saldē, iznīcina ar lāzeru, lieto tā sauktos keratolītiskos preparātus, kas satur salicilskābi, benzoskābi u.c. Izvēlēties konkrētam cilvēkam piemērotāko metodi vislabāk palīdzēs ārsts.

Ja kārpu ir daudz

Ja kādam cilvēkam kārpas metas un metas, ieteicams rūpīgi izmeklēties pie ģimenes ārsta, nevis tikai likvidēt kārpas. Retos gadījumos liels kārpu daudzums un to parādīšanās netipiskās vietās var liecināt arī par asinsrades orgānu slimībām, audzējiem. Dažreiz kārpas ir visiem ģimenes locekļiem, un tad cilvēki domā, ka viņiem uz tām esot iedzimta nosliece. Drīzāk gan vainojami regulārie savstarpējie kontakti, jo visi lieto vienus un tos pašus dvieļus, apavus un sadzīves priekšmetus.

Nesniedz kārpainu roku

Nav ļoti specifisku pasākumu, kas domāti tieši kārpu profilaksei. Visdrošāko garantiju pret inficēšanos ar kārpām dod spēcīga imunitāte kopā ar ādas veselumu, un šeit pamatu pamats ir pareiza un regulāra ādas kopšana un mitrināšana. Sausa, saplaisājusi āda ir tieši tas, kas kārpu vīrusam vajadzīgs, lai iekļūtu organismā, tāpat arī vīruss izmanto sīkas brūcītes, kas radušās, piemēram, dārza darbos, uzkopjot māju vai rotaļājoties ar kaķēniem, tāpēc arī nieka skrambiņas ir vērts dezinficēt. Ja cilvēks, kuram ir kārpas, nesteidzas no tām atbrīvoties, tad viņam būtu vismaz jāpapūlas neinficēt citus, piemēram, atturēties no sarokošanās, kā arī lietot atsevišķus dvieļus. Diemžēl šādi cilvēki mēdz būt slikti informēti un bezatbildīgi, tāpēc apkārtējiem jāuzmanās pašiem. Svarīgi ir regulāri pareizi mazgāt rokas. Sporta zālē, baseinā vai pirtī jānēsā gumijas čības, bet sporta inventāru pirms lietošanas vajadzētu noslaucīt ar tīru dvieli, salveti vai putekļu drāniņu – šis piesardzības solis var noderēt arī vairāku citu infekciju profilaksei.

Kārpu veidi

• Parastās kārpas biežāk sastopamas uz rokām, jo tur ir lielākas inficēšanās iespējas. Stipri traucējošas ir pēdu kārpas: pēdām jānotur ķermeņa svars, un, ja tur ir kārpa, tā sāp un arī pēc kārpas likvidēšanas tajā vietā ir nepatīkamas sajūtas staigājot. Lielas neērtības rada kārpas naga valnīša maliņā vai zem naga. Parasti notiek tā, ka, iznīcinot pirmo lielo kārpu, pazūd arī pārējās, sīkās. Var būt arī tikai viena kārpa, kas ilgu laiku saglabājas bez izmaiņām.
• Plakanās kārpas, kuras dēvē arī par jauniešu kārpām, ir plānas, ādas krāsā vai iesārtas, parasti veidojas delnu virspusē. Tās vislabāk padodas ārstēšanai. Reizēm plakanās kārpas izdodas novērst, vienkārši lietojot suģestiju.
• Smailās kondilomas ir kārpu paveids, kas lokalizējas uz dzimumorgāniem un anālās atveres rajonā. Tās atklājot, cilvēki nereti nobīstas un domā, ka tas ir audzējs vai kāda seksuāli transmisīva slimība. Siltajā un mitrajā vidē kārpas ātri vien saaug, jo sevišķi, ja cilvēks rūpīgi neievēro higiēnas prasības. Psiholoģiski ir grūti sadūšoties iet pie ārsta. Dažs meklē palīdzību tikai tad, kad veidojums jau izaudzis krietni liels. Tad var palīdzēt vienīgi operācija un jādomā arī par imūnsistēmas stiprināšanu.
• Daudzi citi kārpu veidi sastopami līdztekus trim minētajiem – biežākajiem. Pavisam pastāv vairāk nekā 70 kārpu veidu.