VESELĪBA: 9 iemesli, kāpēc sāp galva

Viens no izplatītākajiem simptomiem, zem kura var slēpties daudzi iemesli, ir galvassāpes. Kāpēc sāp galva? Kādi veselības traucējumi tās izraisa? Cik ilgi var lietot pretsāpju medikamentus, un kurā brīdī tomēr jāmeklē daktera palīdzība?

Atbildes uz šiem jautājumiem Neatkarīgajai palīdz rast Veselības centra – 4 ģimenes ārste Karīna Vernere, kura savā praksē pārliecinājusies, ka galvassāpes mūsdienās ir aktuāla tēma.

1. Galvassāpes var būt iekaisīgu, katarālu jeb saaukstēšanās slimību izpausme. Tāpēc, ja cilvēkam sāp galva, ir svarīgi ieklausīties savā organismā un saprast, vai ir arī iesnas, klepus, paaugstināta temperatūra, vai ir drudzis, vai ir lauzoša sajūta ķermenī – tas vienmēr būs raksturīgi saaukstēšanās slimībām. Protams, vienam tā var būt tikai saaukstēšanās, citam – deguna blakusdobuma iekaisums. Tas var būt arī ausu vai kakla iekaisums. Lai cik savādi izklausītos, arī plaušu karsonis ir iekaisums. Un viena no klīniskām jebkura iekaisuma izpausmēm var būt galvassāpes.

2. Otrs iemesls, kāpēc varētu sāpēt galva, ir paaugstināts asinsspiediens. Šajā gadījumā galva var arī reibt. Tāpēc, ja cilvēkam nav katarāli jeb saaukstēšanās simptomiem līdzīgas izpausmes, bet ir galvassāpes, derētu pamērīt arī asinsspiedienu. Ja cilvēks konstatē, ka asinsspiediens ir normāls, tad vismaz vienu slimību, kas var dot šādas sūdzības, esam izslēguši.

Ir cilvēki, kuri par galvassāpēm nesūdzas pat pie nopietna spiediena pacēluma, un, manuprāt, tas ir sliktākais variants. Jo, ja cilvēkam galva sāp paaugstināta spiediena dēļ, viņš mēģina šo problēmu risināt – iet pie daktera, lūdz palīdzību farmaceitam, lieto medikamentus, lai spiedienu dabūtu normas robežās. Bet, ja cilvēks jau ir gados un viņš savu augsto spiedienu nejūt, tad – viss ir likteņa varā... Un to, kurā brīdī viss var beigties, neviens nezina. Zināmā mērā to var salīdzināt ar fizikas likumiem: ja trubiņās spiediens pieaug, bet trubiņas ir jaunas, tās šo spiedienu izturēs; ja trubiņas ir vecas, tās var plīst. Tāpēc galvassāpes pie paaugstināta asinsspiediena ir indikators tam, ka ir jārīkojas. Cilvēki bieži saka: man bija paaugstināts spiediens, es zaudēju samaņu. Nē, pie paaugstināta spiediena samaņu nezaudē!

3. Arī pie pazemināta spiediena var sāpēt galva, bet tikpat labi tā var arī reibt. Šeit ir paradokss: galva gan sāpēt, gan reibt var gan pie paaugstināta, gan pazemināta asinsspiediena.

4. Diezgan bieži par pamatu galvassāpēm var būt arī migrēna. Tiesa gan, ne vienmēr, kad cilvēkam sāp galva un sāpes ir vienpusējas, tā ir migrēna. Jo migrēnai var būt ļoti daudzas sejas un ļoti dažādi klīniskie simptomi.

Sievietēm galva bieži vien var sāpēt pirms mēnešreizēm. Tāpēc, pirms noteikt sev diagnozi, pavērojiet, vai tiešām nav tā, ka galva regulāri sāp tieši pirms mēnešreizēm un pārstāj, tiklīdz sākas menstruālā asiņošana. Jo varētu būt, ka tā ir menstruālā migrēna, kas saistīta ar hormonālām izmaiņām pirms mēnešreizēm.

Mēdz būt arī galvas sāpes, ko pavada redzes traucējumi, runas un koncentrēšanās problēmas, tirpas, vājums rokās un kājās – šajā brīdī varam domāt par migrēnu ar auru. Aura parasti ir pirmais vēstnesis par migrēnas tuvošanos, un no tās cieš apmēram 20% no visiem migrēnas slimniekiem.

Der zināt, ka sāpes migrēnas lēkmes gadījumā ir pietiekami ilgstošas – nav tā, ka pusstundu galva pasāp un pāriet. Ja tā ir migrēna, galvassāpes turpinās diezgan ilgi un sāpes vēl vairāk pastiprina troksnis un spilgta gaisma.

5. Galvassāpes var izraisīt arī saspringums, sēžot pie datora, kas mūsdienu cilvēkiem ir ļoti raksturīgi. Bet tajā pašā laikā šādas sāpes var būt atbildes reakcija uz kādu stresa momentu, respektīvi – cilvēks panervozē, un viņam sāk sāpēt galva. Bet tā nav patoloģija galvas smadzenēs, tas saistīts ar stresa iedarbību. Lai cik banāli tas izklausītos, šajā gadījumā vislabāk palīdzēs kāda nomierinoša tabletīte, nomierinoša tēja vai baldriāns, bet nevis pretsāpju tablete. Jo galvassāpes, ko provocē stress, nekad nepāriet uz pretsāpju terapijas fona.

6. Galvassāpju cēlonis var būt arī mugurkaula vai spranda daļas problēmas. Protams, katram pašam ir svarīgi sevi novērot – cik ilgstošas ir sāpes, un, ja tās pāriet tikai pēc pretsāpju terapijas, bet šāda terapija nepieciešama katru dienu, no vizītes pie daktera nevajadzētu atteikties.

7. Ir arī atsevišķi medikamenti, kas var provocēt galvassāpes. Piemēram, hormonālie pretapaugļošanās līdzekļi, ko lieto sievietes. Turklāt tie var paaugstināt arī asinsspiedienu. Es nevaru teikt, ka tas novērojams ļoti bieži, bet arī nevarētu teikt, ka tādu pacientu nebūtu. Patiesībā daudziem medikamentiem iespējamā blakusparādība varētu būt galvassāpes.

8. Galvassāpes var izprovocēt arī dažas acu slimības, piemēram, glaukomas lēkmes. Tāpat kā muskulatūras spazmas spranda daļā dažreiz rada galvassāpes, tāpat tās var radīt arī muskulatūras sasprindzinājums redzes orgānā.

9. Lai cik savādi tas būtu, arī sūdzībām no vēdera dobuma var pievienoties galvassāpes – vai tā ir akūta apendicīta aina, vai kuņģa čūla. Te nu uzdevums ir mums, ārstiem, kuriem jāmēģina saprast, vai tās ir divas dažādas lietas, vai tā ir viena slimība ar šādu pavadošu simptomu. Tā mēdz būt.

Jautājumi un atbildes

– Kurā brīdī ar galvassāpēm jāvēršas pēc palīdzības pie ārsta?

• Ja cilvēks pretsāpju zāles dzer vairāk nekā divas reizes nedēļā un jau apmēram mēnesi vai pat divus, tad noteikti ir jāiet pie ārsta!

• Noteikt palīdzība ir jāmeklē arī tad, ja galvassāpes pavada temperatūra – tad gaidīt vairs nevar nevienu brīdi, jo šāda kombinācija ir visbiežākais meningīta simptoms. Tas, protams, var arī nebūt nekas nopietns, vien parasts vīruss, bet tas var būt arī dažu nopietnu slimību simptoms.

• Ja galvassāpes ir bez temperatūras un citām iekaisīgām pazīmēm, ir jāizvērtē organisma atbilde uz pretsāpju terapiju – uz pretsāpju tablešu lietošanas ilgumu un daudzumu: ja cilvēks lieto maksimāli atļauto tablešu daudzumu dienā un nedēļā tas pārsniedz divas trīs reizes, skaidrs, ka nekavējoties ir jāiet pie ārsta.

• Vizīti pie ārsta nevajadzētu atlikt, ja galvassāpes pavada vemšana, ir bezsamaņu lēkmes vai cilvēks gandrīz ģībst. Ģībšana var būt vienkārši asinsvadu spazmu dēļ, bet tas var būt arī dažu nopietnāku slimību simptoms. Ne vienmēr tā būs epilepsija, par ko cilvēki baidās.

– Ar ko izskaidrojams, ja pretsāpju tabletes pret galvassāpēm nepalīdz?

• Tad jādomā, ka tā ir nevis ikdienas galvassāpju lēkme, bet tām apakšā ir kāda cita problēma. To izpētīt var katrs pats, ieviešot «galvassāpju dienasgrāmatu», kurā atzīmē situācijas, kad sāp galva. Var pamērīt asinsspiedienu, sievietes var pievērst uzmanību, vai šīm sāpēm nav saistība ar menstruālo ciklu u.tml. Mums, ārstiem, šādas pacientu dienasgrāmatas ļoti palīdz izzināt sāpju iemeslus.

– Kas notiek galvā, kad tā sāp?

• Tas ne vienmēr ir strukturāls bojājums galvas smadzenēs. Es gribētu teikt, ka tas ir bioķīmijas haoss – reakcija uz nervu slodzi, neizgulēšanos, medikamentu lietošanu, sievietēm – arī uz hormonālo disbalansu.

– Vai ir daudz tādu pacientu, kuri sūdzas par sāpēm galvā?

• Diezgan daudz. Turklāt par to sūdzas ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. Slodze skolā ir liela, datori ir visur, sasprindzinājums ir nemitīgs. Tāpēc ir svarīgi bērnus nevis barot ar sintētiskajiem vitamīniem, bet nodrošināt viņiem iespēju relaksēties – kaut vai izgulēties, lai noņemtu spriedzi.

– Kam biežāk sāp galva – sievietēm vai vīriešiem?

• Pie ārsta, protams, biežāk nāk sievietes. Kāpēc protams? Tāpēc, ka sievietēm galvassāpes ir saistītas gan ar menstruālā cikla izmaiņām, gan ar klimaktēriskā perioda iestāšanos. Es negribu teikt, ka sievietes ir apzinīgākas, bet viņas šo problēmu cenšas atrisināt ātrāk. Vīrieši velk līdz pēdējam, bet, ja jau vīrietis ar galvassāpēm ir atnācis līdz ārsta kabinetam, tas nozīmē, ka mums, dakteriem, ir jāuzmanās – tad tā noteikti jau ir problēma, kam jāpievērš nopietna uzmanība.