Sūdzēties par miegainību mūsdienās, šķiet, ir pat pieņemami, jo tas taču it kā nozīmē, ka cilvēks ir ļoti nodarbināts, tik noslogots, ka viņam nepietiek laika izgulēties. Taču tas nav tik viennozīmīgi – miegainība var būt arī ļoti nopietna medicīniska problēma.
Kāpēc cilvēki guļ, kas traucē miegu, kas ir obstruktīvas miega apnojas sindroms (OMAS) un kā tas ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti, Neatkarīgajai stāsta Juris Svaža, Dr. med., M. D., ārsts anesteziologsreanimatologs, Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Anestezioloģijas nodaļas un Miega laboratorijas vadītājs, obstruktīvas miega apnojas diagnosticēšanas un ārstēšanas aizsācējs Latvijā.
Laba spēja gulēt
«Pasaulē ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka cilvēki savu vispārējo veselību (well being) – to, cik viņi ir laimīgi, priecīgi un apmierināti ar sevi un savu dzīvi – nereti saista ar miegu. Ja cilvēks, viņaprāt, nav pietiekami laimīgs un priecīgs, viņš to mēdz izskaidrot ar nekvalitatīvu vai nepietiekamu miegu – būtu laimīgāks, ja gulētu vairāk. Un daudzi arī mēģina gulēt vairāk, bet – zinātnieki vēl nav sapratuši, vai cilvēki tiešām grib gulēt, jo ir noguruši un miegaini, vai viņiem vienkārši ir laba spēja gulēt (sleep ability),» stāsta Juris Svaža. Viņš min piemēru: cilvēks ir paēdis pusdienas, viņš vairs nejūt izsalkumu, bet, satiekot draugu, kurš iet ēst, aiziet līdzi. Draugs ēd, un viņš arī paņem sev kaut ko, kaut gan nemaz negribas un fizioloģiski arī nevajag. «Vai tāpat nav arī ar miegu? Ja ir iespēja pagulēt, kāpēc to nedarīt? Viens varbūt izvēlēsies paskriet vai palasīt, bet otrs – pagulēt. Ja ir laiks un tādi apstākļi,» spriež miega speciālists. Viņš saka, ka šobrīd nav precīzas objektīvas metodes miegainības noteikšanai. Un, viņaprāt, tas ir ļoti interesants zinātnisks jautājums, kāpēc atsevišķs indivīds dienā nosnaužas vai jūt miegainību, vai – tā ir laba spēja gulēt? Dabā labi redzams, ka nebrīvē dzīvnieks guļ ilgāk – ponijs aizgaldā guļ ilgāk nekā ganībās, šimpanze nebrīvē guļ ilgāk nekā brīvē, arī kaķis dzīvoklī guļ vairāk nekā tas, kurš dzīvo ārā. Kāpēc? Tāpēc, lai kaut kā nosistu laiku. Varbūt arī cilvēkam vajag nosist laiku, un viņš guļ, lai gan tas nav nepieciešams, vai arī nē? Tāpat kā nav nepieciešama tā otra ēdiena porcija,» domā Juris Svaža.
Māti dabu neapmānīt
Miega laboratorijas vadītājs uzsver, ka ir svarīgi bērnus radināt pie pareiza miega režīma. Jo tā ir disciplīna – tāpat kā tas, ka pirms ēšanas jāmazgā rokas, ka katru dienu jātīra zobi, ka jāklausa mamma un tētis. Tāpat arī ir noteikts laiks, kad jāiet gulēt. «Kamēr bērns ir maziņš, to var ieregulēt, padsmitnieka vecumā tas būs jau grūtāk, jo jauniešiem fizioloģiski ir drusku garāks diennakts cikls – viņu iekšējais pulkstenis ir nevis 24 stundas, bet 25 vai pat vairāk, tāpēc viņiem ir tendence ilgāk palikt augšā un vēlāk celties no rīta, bet reizēm viņi šādi attaisno savu nepareizo mieganomoda režīmu,» skaidro Juris Svaža. Viņš apgalvo, ka cilvēki parasti spēj pielāgoties sev vajadzīgajam režīmam – atkarībā no tā, cikos jābūt skolā, darbā. Bet apmānīt māti dabu neesot iespējams – ietaupīt laiku uz miega rēķina nav iespējams. Tā var mēģināt darīt, bet tas var nelabvēlīgi atsaukties uz veselību – var rasties miega traucējumi, kas savukārt ietekmē pašsajūtu dienas laikā. Protams, ne pozitīvi.
Smakšana notiek miegā
Runājot jau par ļoti nopietniem miega traucējumiem, Juris Svaža uzsver: OMAS, ar ko apzīmē patoloģisku stāvokli, kad miegā apstājas elpošana [elpceļu mehāniska nosprostojuma dēļ], ir aktuāla medicīniska un sociāla problēma, kas skar līdz 5% pieaugušu cilvēku. «Šie cilvēki nevar izgulēties un visbiežāk, jo īpaši, ja dzīvo vieni, pat nenojauš, kas notiek naktī, jo smakšana notiek miegā. Miega struktūra tiek izjaukta, līdz ar to iztrūkst svarīgākie procesi, kas notiek dziļajā miegā, un viens no tiem ir spēja izgulēties un atpūsties. Un cilvēki nesaprot, kāpēc, gulējuši astoņas stundas, viņi tik un tā ir miegaini un noguruši, kāpēc ir grūti koncentrēties un palikt nomodā. Viņi iesnaužas sapulcēs, pie televizora un arī mašīnā pie stūres. Man tādu pacientu bijis ļoti daudz,» apgalvo miega slimību speciālists, piebilstot, ka tādi cilvēki satiksmei ir ļoti bīstami. «Miegainības dēļ notiek ļoti daudz avāriju, bet – nav jau iespējams izslēgt no satiksmes tos cilvēkus, kuri brauc vienkārši neizgulējušies, pēc dežūras, piemēram. Tāds cilvēks, kurš bijis nomodā 24 stundas un tad sēžas pie auto stūres, ir bīstamāks par iereibušu autovadītāju – jo šāds stāvoklis ir pielīdzināms vienai promilei alkohola asinīs!» uzsver Juris Svaža, piebilstot, ka tāds cilvēks ir pat bīstamāks par viegli iereibušu autovadītāju, kurš varbūt lēnītiņām zogas mājup. Un pieķert tādu praktiski nav iespējams. Varam tikai apelēt pie sirdsapziņas: lūdzu, nebrauciet noguruši, jo tas ir bīstami, tas apdraud jūs pašus un apkārtējos! «Domāju, katram autovadītājam ir gadījies braukt, izjūtot miegainību, kad liekas, ka acis krīt ciet, bet tas notiek varbūt pāris reižu gadā. Turpretī OMAS pacientiem šāds stāvoklis ir ikdiena, turklāt nereti tie ir profesionāli šoferi, piemēram, skolas autobusa vai benzīna cisternas vadītājs.»
Galvenais – ir jāārstējas
Jau no nākamā gada 1. janvāra OMAS pacients nevarēs iegūt auto vadīšanas tiesības. Juris Svaža stāsta, ka no 2016. gada visās ES valstīs smagas formas miega apnoja ir iekļauta to slimību sarakstā, kas neļauj sēsties pie auto stūres. «Tāda prakse jau sen ieviesta daudzviet pasaulē: Austrālijā, Amerikā, Kanādā, pusē Eiropas valstu, un profesionāli šoferi šīs pārbaudes iziet bez vārda runas – lai pārliecinātos, ka viņi neslimo ar OMAS. Jo profesionālam šoferim, kurš vada autobusu vai smago mašīnu un brauc pa bāni, kas ir ļoti garš un vienmuļš ceļš, risks iemigt ir ļoti liels. Un, ja viņš uz šosejas izraisa avāriju – ar vai bez cietušajiem –, vidējās izmaksas mērāmas miljonos. Ir sarēķināts, ka ekonomiski izdevīgāk ir šos cilvēkus meklēt, atrast un izslēgt no satiksmes. Turklāt tas ļauj ietaupīt ne tikai ekonomiskos resursus, bet arī izglābt cilvēku dzīvības,» stāsta Miega laboratorijas vadītājs, uzsverot, ka vecāki taču arī negrib, ka viņu bērnus uz skolu ved miegains šoferis.
Juris Svaža atklāj, ka viņa pacientu vidū ir profesionāli autovadītāji, kuri reiz pie stūres aizmiguši, bet tikuši sveikā cauri, taču nobijušies par iespējamām sekām nākotnē, tāpēc steiguši meklēt miega speciālistu. Viņi veiksmīgi ārstējas un tāpēc var turpināt vadīt auto. «Arī jau pieminētās ES direktīvas paredz: ja cilvēks ārstējas un regulāri iet uz kontrolēm pie miega speciālista (vidēji reizi gadā), viņš drīkst braukt. Jo galvenais nosacījums ir ārstēties,» skaidro miega slimību speciālists. Viņam gan ir grūti pateikt, tieši kā šīs jaunās direktīvas tiks ieviestas praksē, taču, viņaprāt, ārstu komisijās, kas veic autovadītāju veselības pārbaudi, vajadzēs būt zināmiem filtriem, kas tos šoferīšus, jo īpaši profesionāļus, kuri varētu būt šajā riska grupā, nelaiž cauri, bet sūta uz diagnostiku. «Visus jau nevajag pārbaudīt,» saka Juris Svaža un uzskaita fizikālos faktorus, kas nāk līdzi OMAS: skaļa krākšana, miegainība dienas laikā, liekais svars, paaugstināts asinsspiediens un bieža urinācija naktīs. OMAS ļoti reti ir cilvēkiem, kuri cieš no bezmiega.
Vainīga ir sistēma
Miega laboratorijas vadītājs uzsver, ka OMAS diagnostika ir ļoti būtiska, jo ar tās palīdzību var tikt risinātas arī juridiskas lietas. Juris Svaža atgādina par traģisku avāriju, kas 2013. gada rudenī notika Maskavā – autobusa vadītājs iemiga pie stūres, iebrauca pretējā braukšanas joslā, kā rezultātā gāja bojā deviņi cilvēki. «Bija milzīgs skandāls. Viņu gribēja notiesāt un iesēdināt cietumā. Bet – šoferi attaisnoja! Jo viņam pierādīja smagu miega apnoju. Autovadītāju veselības pārbaudes komisija viņu bija atzinusi par veselu, ka viņš var vadīt autobusu. Viņš nezināja, ka ir slims. Un viņa aizmigšana pie stūres bija sekas slimībai, kas netika diagnosticēta. Respektīvi, viņš nebija vainīgs. Vainīga ir sistēma, kas ļauj šādiem vadītājiem piedalīties satiksmē. Tāpat kā mūsu valstī likums šobrīd cilvēkiem ar miega apnoju neaizliedz vadīt auto. Pat, ja slimība ir diagnosticēta,» Juris Svaža skaidro šā brīža situāciju.
Viņa uzmanību piesaistījusi arī avārija Rīgā pērnā gada maijā, kad Čaka ielā trolejbuss notrieca māti ar bērnu. «Kā viņa uz gājēju pārējas varēja neredzēt cilvēku?! Uzreiz gribas domāt, ka viņai bija mikromiegs. Man būtu interesanti šo sievieti izmeklēt, varbūt mēs viņu varētu pat aizstāvēt. Jo, iespējams, viņai ir miega apnoja un avārija ir nediagnosticētas slimības sekas, nevis cilvēka paviršība vai kļūda!» saka miega speciālists. Tad kurš šajā traģēdijā vainīgs? «Sistēma, kas pieļauj, ka šādi cilvēki sēž pie stūres,» viņš nešaubās. Tieši tāpēc šobrīd šī sistēma tiek uzlabota un pilnveidota, lai šādi cilvēki neapdraudētu citus. Un vajadzētu būt, ka šajā lietā ir ieinteresēta visa sabiedrība, jo neviens taču negrib, lai viņu uz ielas sabrauc miegains šoferis vai taisnā gabalā uzbrauc virsū aizmidzis pretimbraucējs.
JAUTĀJUMI ĀRSTAM
Atbild Juris SVAŽA, Dr. med., M. D., ārsts anesteziologsreanimatologs, Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Anestezioloģijas nodaļas un Miega laboratorijas vadītājs:
– Vai ir konkrēts laiks, kurā jāaizmieg, lai miegs būtu kvalitatīvs?
Tāda konkrēta laika nav. Lielākoties cilvēks pielāgojas tam ritmam, ko uzspiež darba apstākļi un citas sociālās aktivitātes. Jo vienam darbs sākas sešos, citam septiņos, vēl kādam – astoņos. Tas nebūtu tik svarīgi, tieši cikos cilvēks aiziet gulēt, bet miegam būtu jāatvēl septiņas līdz septiņarpus stundas. Pētījumi liecina, ka ar to vajadzētu pietikt. Ir pat tādi pētījumi, ka ilgāk dzīvo tie, kuri guļ septiņas stundas.
– Bet ja cilvēks guļ ilgāk nekā desmit stundu?
Var būt tāda individuāla īpatnība, un tas arī var būt normāli. Jo viens no svarīgākajiem rādītājiem, kas liecina, kāda bijusi miega kvalitāte, ir pašsajūta dienā. Ja es varu izgulēties sešās vai sešarpus stundās un dienā labi jūtos, iespējams, tā ir mana fizioloģiskā norma, ar ko man pietiek.
– Cik ilgi jūs guļat?
Vidēji septiņas stundas.
– Kādas ir obstruktīvas miega apnojas sindroma (OMAS) galvenās pazīmes?
Miegainība dienas laikā, nogurums, problēmas koncentrēties. Šie cilvēki visbiežāk ir skaļi krācēji – 80–90% gadījumu. Liekais svars nav vienīgais faktors, kas izraisa šo slimību, bet viens no biežākajiem. Jo tas ietekmē arī elpceļu izmēru, to samazina, un miegā elpceļi sāk vērties ciet. Paaugstināts asinsspiediens. Cukura līmenis asinīs. Bieža urinācija naktīs.
– Vai OMAS var izārstēt?
To nevar saukt par izārstēšanu – mēs novēršam smakšanu miegā. Tas ir līdzīgi kā insulīns neārstē diabētu, endoprotēze neārstē bojātu locītavu un tā tālāk. Medicīnā ir daudz tādu piemēru. Jā, mēs sakām, ka to ārstējam, bet būtībā ar speciālu elpošanas terapijas aparātu, kas ir vienkārši lietojams arī mājas apstākļos, novēršam smakšanu.
– Vai šā aparāta lietošana pacientam dod jūtamu rezultātu?
Visefektīvāk šī atšķirība jūtama smagos gadījumos, un šī pacientu kategorija parasti ir ļoti apmierināta. Jo, ja problēma nav ļoti smaga, ārstēšanas rezultāts nebūs tik ļoti jūtams. Nereti cilvēki tāpēc vairs negrib ārstēties, jo domā, ka tā neko nedod. Nereti arī pārtrauc ārstēties, bet paiet pieci gadi, un viņi atgriežas jau ar daudz nopietnākām problēmām.