VESELĪBA: Pēdu skaistumam

Vasara ir īpašs pārbaudījums pēdām – ja darbdienās tās nereti ir iespiestas pārāk ciešos un neelpojošos apavos, tad brīvdienās un atvaļinājuma laikā tām tiek dota brīva vaļa staigāt plikām. Gan vienā, gan otrā gadījumā tas var radīt nelabvēlīgas izmaiņas pēdu ādā.

Kā mājas apstākļos rūpēties par pēdām vasarā, kā tās atpūtināt un palutināt pēc garām pastaigām, kā visefektīvāk atbrīvoties no sausas ādas, un kā cīnīties ar nepatīkamu pēdu aromātu, Neatkarīgajai stāsta Veselības centra – 4 filiāles Dermatoloģijas klīnika dermatoveneroloģe Linda Kapteine un skaistumkopšanas salona Koala nagu kopšanas speciāliste un apmācību menedžere Sigita Strazdiņa.

Kārpas jāārstē

«Vasarā, kad kājas ir brīvākas, kad vairāk staigājam basām kājām, bez zeķītēm, pēdu āda paliek biezāka. Tā ir dabiska reakcija – tādā veidā āda pati aizsargājas pret slodzi no ārpuses,» stāsta dermatoloģe Linda Kapteine, piebilstot, ka sacietējumi un sabiezējumi parasti veidojas uz priekšējās velves jeb pēdu spilventiņu zonā. Savukārt, nomainot apavus, nereti veidojas arī varžacis. Tad svarīgi, lai nepievienojas vēl arī papilomas vīruss un neveidojas kārpas, kas vasarā ir ļoti liela problēma – gan bērniem, gan pieaugušajiem.

«Patiesībā, jebkuram sacietējumam vai sabiezējumam uz pēdas vajadzētu pievērst uzmanību. Ja tā ir varžacs, tad, apstrādājot pēdiņas un nomainot apavus, tā ar laiku pati izzudīs, taču, ja tā ir kārpa, tā jau ir vīrusa infekcija, kas var izplatīties arī pa visu pēdu. Tāpēc kārpas ir jāārstē,» uzsver dermatoloģe. Viņa uzskata: ja kārpa ir neliela, iespējams, var tikt galā arī mājas apstākļos – ar aptiekās nopērkamiem speciāliem līdzekļiem. Bet, ja, mājās ārstējot, kārpa nepazūd, aug lielāka, kļūst blīvāka un sāpīgāka, tad gan vēlams nekavējoties griezties pie ārsta. Jo ielaistas kārpas ir grūti ārstējamas.

Sabiezējumi jāmīkstina

«Vasarā parasti sabiezē ne tikai spilventiņu āda, bet arī papēži un pirkstu maliņas. Ļoti labi, ja reizi mēnesī var uztaisīt profesionālu pedikīru vai ārstniecisko pēdu aprūpi. Taču pēdas apkopt var arī mājas apstākļos, tās izmērcējot un ļoti uzmanīgi novīlējot sabiezēto daļu,» uzskata dermatoloģe Linda Kapteine. Viņa gan norāda: ja cilvēkam ir izteikta tendence uz sabiezējumiem, ieteicams profilaktiski (uz nakti) lietot pēdu krēmus ar keratolītisku jeb mīkstinošu iedarbību, kas satur urea (palielina mitruma līmeni ādas raga slānī, padara ādu maigu, iedarbojas antibakteriāli) vai salicilskābi (to izmanto ādas attīrīšanai, problemātiskas ādas kopšanai), vai pienskābi (tā ne tikai palīdz uzturēt ādas mitruma līdzsvaru, bet arī regulē tās skābju sārmu līdzsvaru (pH) un tādējādi kontrolē baktēriju izplatību). Aptiekās šādi līdzekļi tiek piedāvāti ļoti plašā izvēlē.

Tulznas jāpārdur

Vēl viena no visbiežāk sastopamajām problēmām, ko vasarā izraisa apavi, ir tulznas. Tādos gadījumos Linda Kapteine iesaka lietot aptiekās nopērkamos Urgo silikonveida plāksterus, kas gan pasargā, gan labi sadziedē iekaisušo ādu. Galvenais – ūdeņaino pūslīti nedrīkst griezt vai plēst nost. Ar dezinficētu adatu tulzna maigi jāpārdur, sakrājies šķidrums jāizspiež, epiderma jāpiespiež atpakaļ un virsū jāuzlīmē plāksteris. Gan uz tulznām, gan uz saplaisājušām pēdām var likt brūču ziedes, piemēram, Cicabio krēmu, kas sadziedēs arī pirkststarpu plaisas. Ja krēms nelīdz, tad gan labāk doties pie ārsta.

Svīšana jāiztur

Taujāta, ko darīt, ja vasarā svīst kājas, dermatoloģe atteic, ka neko daudz darīt nevar. «Vasarā kājas svīst visiem. Vienam vairāk, otram mazāk, bet – visiem. Tiem, kuriem svīst pārmērīgi, tā tomēr ir iedzimta problēma, un viņiem svīst ne tikai vasarā, bet arī ziemā. Un šie cilvēki parasti zina, ko ar to iesākt.» Linda Kapteine norāda, ka ir speciāli, alumīnija hlorīdu saturoši geli, kas mazina svīšanu un efektīvi ārstē vieglas svīšanas gadījumus.

Vasarā ir svarīgi nēsāt elpojošus apavus un mainīt zeķes, jo sviedri rada ne tikai nepatīkamu aromātu, bet arī labvēlīgu vidi mikrobiem un infekcijām. Ja darba etiķete prasa slēgtus apavus arī vasarā, dermatoloģe iesaka pirkstu starpiņas iepūderēt – ar kādu aptiekā nopērkamu speciālu līdzekli vai vienkārši ar bērniem domātu pūderi, kas absorbē mitrumu, un tādējādi svīšanu ir vieglāk izturēt.

Vai pārmērīgu pēdu svīšanu var ārstēt ar botulīna toksīna injekcijām, ko izmanto pret padušu svīšanu un kas bloķē nervu sistēmas impulsus uz sviedru dziedzeriem? «Teorētiski – var, bet praktiski to nedara. Jo, lai garantētu rezultātu, nepieciešama ļoti liela deva, līdz ar to tas izmaksā ļoti dārgi. Turklāt tas ir reāli sāpīgi, un rezultāts nav tik ilgstošs, lai to vajadzētu izturēt,» uzskata Linda Kapteine. Viņa norāda, ka pret pēdu un plaukstu svīšanu labāk palīdz jonoforēze. Tā ir fizikālās terapijas procedūra, kuras laikā ar elektrisko impulsu vai ultraskaņas palīdzību dziļi ādā tiek ievadīti speciāli ārstnieciski preparāti, kas trenē asinsvadu sieniņas un normalizē sviedru dziedzeru darbību uz ādas. Šī procedūra, kas ir viena no plašāk lietotajām metodēm citur Eiropā, jāveic regulāri, katru vakaru. Tāpēc ērtāk ir iegādāties pašu aparātu (Drionic), lai to veiktu mājas apstākļos. Protams, pirms tam noteikti konsultējoties ar speciālistu, kā to pareizi lietot, un apsvērt visus par un pret. Jo, piemēram, pacientiem ar sirds ritma traucējumiem to noteikti neiesaka.

Sēne jānokasa

«Pēc mazgāšanas kājas jānosusina, īpašu uzmanību pievēršot arī pirkstu starpām, jo nenosusinātas, mitras pirkstu starpas sasūt un ļoti bieži āda starp ceturto un piekto pirkstu iekaist. Tas rada lielu sēnīšu infekcijas risku, un no pirkstu starpas infekcija ātri var aiziet uz pēdu,» stāsta dermatoloģe. Tāpēc, ja vasarā daudz laika tiek pavadīts pludmalē, pirtī, sporta apavos, ieteicams lietot profilaktiskus dezinficējošus līdzekļus pret ādas un nagu sēnīti.

«Ārstējot sēnīti, mēs sākam ar analīzi – no naga vai ādas ņemam nokasījumu, veicam mikroskopisku izmeklējumu, lai noskaidrotu, kāda veida sēne tā ir, un tikai tad sākam lietot pretsēnīšu līdzekļus. Ja to dara otrādi, ir daudz grūtāk noteikt slimības izraisītāju,» skaidro Linda Kapteine, piebilstot, ka sēnīšu analīze ir ļoti būtiska, ja lokāli līdzekļi nepalīdz. Daktere stāsta, ka mūsdienās ir ļoti moderni un ar labiem rezultātiem nagu sēni ārstēt ar lāzeru. Protams, arī šī procedūra dažām sēnēm palīdz vairāk, dažām mazāk, bet tā noteikti ir labāka, nekā lietot iekšķīgus medikamentus.

Dzimumzīmes jāpieskata

«Ne tikai vasarā, bet visu gadu ir jāpieskata pēdu (un plaukstu) dzimumzīmes, jo tās atrodas uz enerģētiski aktīvajiem punktiem. Tādas gan vairāk raksturīgas ir dzeltenajai rasei, bet arī mūsu platuma grādos ir cilvēki ar pēdu (un plaukstu) dzimumzīmēm. Mūsu praksē pat bija gadījums, ka uz pēdas bija 4. pakāpes melanoma, kas pirms tam tika ārstēta kā nedzīstoša kārpa. Mēs veiksmīgi to izārstējām. Tāpēc – ir jāpārbauda jebkura dzimumzīme un jāpieskata, lai tā nemainās,» uzsver dermatoloģe.

PROFESIONĀĻA PADOMS

Vēlams reizi nedēļā

Iesaka

Sigita STRAZDIŅA, skaistumkopšanas salona Koala nagu kopšanas speciāliste un apmācību menedžere:

Saplaisājušas un problemātiskas pēdas es ieteiktu kopt pie speciālista, nenodarboties ar pašārstēšanos, jo tā var ievazāt kādu infekciju un radīt dažādus iekaisumus. Ja pēdas ir veselas, tad mājas apstākļos pietiek ar elementāru kopšanu. Pēdas izmērcē kāju vannā, ūdenim pievienojot šķidrās ziepes, vannas sāli, sauso pienu vai kādu īpašu līdzekli, kas mīkstina ādu un palīdz to atslāņot. Tas var būt jebkas, kas dvēselei un pēdām tīk.

Kad pēdas ir izmērcētas, jāsakopj nadziņi: jāatbīda kutikula jeb nedzīvā ādiņa; to var arī akurāti nogriezt. Bet pēdas rūpīgi jānoberzē ar lāpstiņu, līdz tās kļūst gludas, mīkstas un viegli rožainas. Protams, pēdas var arī nemērcēt, bet sausas berzt nav nedz patīkami, nedz arī vēlams. Arī skrubēt ķermeni taču ir vieglāk pēc pirts vai vannas, kad tas ir izmircis. Tieši tāpat ir ar pēdām – izmērcētas tās labāk padosies aprūpei.

Kad pēdas ir noberztas, ir svarīgi tās ieziest ar mitrinošu vai barojošu krēmu un ļaut tam iedarboties. Šādu procedūru mājas apstākļos būtu ļoti vēlams darīt reizi nedēļā.

Ko darīt ar nogurušām, karstumā pietūkušām kājām? Iemērkt aukstā ūdenī. Tāpat kā ķermenim patīk kontrastduša, arī pēdām karstā laikā patīk auksts ūdens. Ir iespējams iegādāties arī dažādas pēdu maskas. Vislabākās ir tās, kas atvēsina – ar piparmētru, ar mentolu. Arī pēc maskām ir svarīgi uzklāt mitrinošu vai barojošu krēmu.

Kad nadziņi un pēdas ir sakoptas, var uzklāt arī nagu laku. Šovasar aktuālas ir gan ļoti spilgtas krāsas, gan ļoti izteikti maigie, gaišie toņi. Kad saulīte ir spilgtāka, prasās košākas krāsas, bet tās izkonkurēt mēģina arī maigie pasteļtoņi. Franču manikīrs/pedikīrs šosezon nedominē, to tagad lako pavisam, pavisam maz. Vairāk aktuāls ir tīrs vienāds tonis. Turklāt nav tā, ka lakai uz kājām un rokām ir jābūt vienā tonī. Tie var būt arī pavisam atšķirīgi, pat kontrastējoši.