Urologs: vīriem jāmaina attieksme

Kaut arī vīriešu veselības jautājumu Latvijā pēdējos gados aktualizē ne tikai ārsti, bet arī sabiedrība, statistikas rādītāji par vīriešu mirstību no ielaista prostatas jeb priekšdziedzera vēža joprojām aug. Kāpēc situācija ir tāda un vai Latvijas vīrieši tuvākajos gados iegūs paši savu lappusi sarkanajā grāmatā – skaidro Kurzemes Uroloģijas centra urologs Igors Carevs.

2014. gada dati liecina, ka no ielaista prostatas vēža dzīvību zaudējuši 409 Latvijas vīrieši, kas ir aptuveni tikpat daudz, cik iedzīvotāju varētu būt kādā tālākā lauku ciemā. Lauki šajā gadījumā tiek pieminēti ar nolūku, jo pagājušajā gadā vairāk nekā puse no jaunatklātajiem priekšdziedzera vēža gadījumiem diagnosticēti tieši tur. Ārstu trūkums mazajās pilsētās, pacientu neinformētība, vīriešu zemā interese par savu veselību, izpratnes trūkums par problēmas nozīmīgumu – tie ir galvenie cēloņi, kāpēc tik daudziem slimniekiem prostatas vēzi konstatē jau ielaistā stadijā, kad būtisku, dzīvību glābjošu palīdzību vairs nav iespējams sniegt.

Situācija reģionos varētu būt labāka

Kopš pērnā gada nogales Latvijas Urologu asociācija rosina vīriešu veselības atbalsta kampaņu reģionos. Tās ietvaros speciālisti dodas uz lauku rajoniem, kuru iedzīvotājiem ikdienā ir ierobežota piekļuve urologam, kurš pārbaudītu viņu veselību bez maksas.

Šogad ir notikuši jau 17 reģionālie izbraukumi, kuros konsultēts vairāk nekā 400 pacientu dažādos Latvijas reģionos. Kaut arī jau šī brīža rezultāti ir ļoti nozīmīgi un ir sasniegts daudz pirmreizējo pacientu, interese par izbraukumu organizēšanu nerimstas – ģimenes ārsti no visas Latvijas turpina interesēties par iespēju saviem pacientiem organizēt urologa bezmaksas pieņemšanu savā praksē. Lielākā daļa no aptuveni 70 Latvijas urologiem strādā lielajās pilsētās, jo urologa darbs, kas bieži vien ir saistīts ar ķirurģisku iejaukšanos, prasa stacionāra apstākļus, kur ārstam ir pieeja augstvērtīgām medicīniskajām iekārtām un tiek nodrošināti profesionāla medicīniskā personāla kolektīva pakalpojumi, kas šodienas ekonomiskajā un demogrāfiskajā situācijā nozīmē to, ka nelielās pilsētās pastāvīgi šo ārstēšanu nav iespējams nodrošināt.

Situāciju un savus vērojumus reģionos apraksta urologs Igors Carevs: «Protams, pieeja ir ierobežota, bet pacienti lauku rajonos, kuros es biju, labprāt gāja pie ārsta, kad bija iespēja pie viņa nokļūt uzreiz. Lielās pilsētās situācija ir labāka, urologs visur ir sasniedzams un tas ir, maksimums, stundas jautājums, taču reģionu iedzīvotājiem bieži vien nākas braukt uz citu pilsētu, uz citu slimnīcu, un lauku cilvēkam var nebūt īsti skaidrs, ka pie speciālista vēl ir jāpierakstās un jāgaida rindā, nav informācijas par to, kas ir jāņem līdzi. Šī situācija varētu būt labāka, bet, no otras puses, tā nav tik ļoti dramatiska.»

Pirmās vizītes sindroms

Pie urologa vīrietis dodas ar delikātām problēmām, par kurām nav gatavs bez minstināšanās sākt runāt – to dēvē par pirmās vizītes sindromu. «Te varbūt zināmā mērā nostrādā arī bailes, ka tiks noteikta ļaundabīga diagnoze, un cilvēks no tā mēģina izvairīties, neejot pie ārsta. Citam, tieši otrādi, uzzinot par iespēju tikt izmeklētam laikus, tas var būt kā stimuls. Citam atkal nav laika, jo ir jāgādā iztika ģimenei un nevar atļauties kavēt darbu, savukārt cits ir vienkārši kautrīgs, bet katram ir jāsaprot, ka runa ir par paša veselību un ir svarīgi pārvarēt visas barjeras, kas traucē pirmajai vizītei,» saka urologs.

Kā mainīt situāciju

Igors Carevs uzsver galvenos punktus, kuri būtu jāievēro, lai vīrietis sevi maksimāli nodrošinātu pret saslimšanu ar prostatas vēzi: «Pirmkārt, ir jāmaina attieksme pret savu veselību un pret sevi pašu. Ja vīriešu attieksme kļūs aktīvāka un viņi negaidīs, kad ārsts spers pirmo soli, bet paši nāks uz pārbaudēm, sasniedzot 45–50 gadu vecuma robežu, tad situācija varētu ievērojami mainīties, bet ir jārēķinās ar to, ka šāds process ir ļoti lēns un statistika tuvākajos gados neuzlabosies.»

Ļoti svarīgs aspekts ir arī ieradumi ikdienas dzīvē – pareiza uztura lietošana, kur pamata ēdiena bāzi veido augļi un dārzeņi, kas satur antioksidantus; zivis un rīsi, relatīvi maz eļļā ceptu produktu. Arī fiziskās aktivitātes un atteikšanās no kaitīgajiem ieradumiem stiprinās imunitāti un mazinās risku vīrietim saslimt ar prostatas vēzi.

Nav jāgaida simptomi, lai pārbaudītos

Vīriešiem laiku pa laikam ir jāveic veselības profilaktiskās pārbaudes, jo prostatas vēža sākuma stadijā ne vienmēr ir jūtami kādi simptomi, kas par to liecinātu, vai diskomforts. Ja dzīvesvietā nav pieejams urologs, tad palīdzēt var arī pacienta ģimenes ārsts. Latvijā ģimenes ārsti šo situāciju izprot un ir spējīgi nozīmēt nepieciešamās analīzes, kurās parasti arī atspoguļojas pirmie trauksmes signāli, ka kaut kas varētu nebūt kārtībā: «Lai pārbaudītos un identificētu prostatas vēzi, ir jāveic prostatas specifiskā antigēna (PSA) analīze, kurai ir jānodod asins paraugs. Es ieteiktu šo analīzi pirmo reizi veikt 45–50 gadu vecumā, lai varētu noteikt, kāda ir vispārējā situācija un kad šī slimība pacientu varētu piemeklēt. Ar šo analīžu rezultātiem tālāk ir jādodas pie urologa, kurš sastādīs plānu, cik bieži pacientam ir jāierodas uz pārbaudēm. Ja šī kārtība tiks ievērota, tad visticamāk pacients neiedzīvosies prostatas vēzī vai arī tas tiks atklāts agrīnā stadijā,» stāsta Igors Carevs.

Lai šo vīriešu veselībai būtisko problēmu sabiedrībā pietiekami aktualizētu, Latvijas Urologu asociācija, Latvijas Lauku Ģimenes ārstu asociācija, MFD Veselības grupa un SIA Arbor Medical korporācija no septembra turpinās iesākto veselības kampaņu reģionos un dosies izbraukumos uz lauku rajoniem, lai apsekotu pēc iespējas lielāku riska pacientu skaitu un izglītotu cilvēkus par prostatas vēža ārstniecības iespējām Latvijā.