Sievietes, kuras par sevi rūpējas, sekojot ķermeņa svaram, apkārtmēriem un labsajūtai, iespējams, ir pamanījušas un varbūt arī jau izmēģinājušas limfas stimulācijas masāžu vai limfodrenāžu. Jo šīs procedūras sola uzlabot limfas un asins cirkulāciju, stimulēt vielmaiņu, kā arī mazināt celulītu un problēmzonu apkārtmēru.
Kas ir limfa? Kāda ir limfātiskās sistēmas pamatfunkcija? Vai un kāpēc to ir nepieciešams stimulēt? Kam visvairāk nepieciešama limfas stimulācijas masāža? Atbildes uz šiem jautājumiem Mājai sniedz Dr. Mauriņa Vēnu klīnikas fleboloģe Dr. Sandra Prāve un limfas stimulācijas masāžas studijas Figura Line uztura speciāliste Ilze Justamente.
Trīs šķidrumi
«Cilvēka ķermenī ir trīs galvenie šķidrumi, kuri cirkulē pa lielākiem un mazākiem vadiņiem, un tie ir: arteriālās asinis, kas piegādā audiem barības vielas un skābekli; venozās asinis, kas aizvada vielmaiņas galaproduktus un ogļskābo gāzi; un limfa. Limfātisko sistēmu veido limfas ceļi, pa kuriem plūst limfa, limfmezgli un citi limfoīdie orgāni,» stāsta Dr. Sandra Prāve. Viņa skaidro: atšķirībā no asinsrites sistēmas limfātiskā sistēma nav noslēgta un tai nav centrālā pumpja, kas limfu dzītu uz priekšu; tā pārvietojas lēni un ar mazu spiedienu.
«Limfa ir atvērta – tā it kā apskauj visas organisma šūnas, barojot tās ar olbaltumvielām, un savāc atkritumvielas, kas no sīkajiem kapilāriem izdalās apkārtējos audos. Sīkie limfvadi apvienojas lielākos limfvados, un tālāk limfa ieplūst venozajā sistēmā. Un ir svarīgi, lai limfas cirkulācija būtu regulāra, lai tā nebūtu bloķēta, tāpēc limfas stimulācijas masāža cilvēka veselībai dara tikai labu. Protams, atskaitot dažas medicīniskas indikācijas, kad tā nav ieteicama, piemēram, ja ir ļoti izteikta kāju vēnu varikoze,» stāsta pieredzējusī fleboloģe.
Dr. Sandra Prāve skaidro: venozo plūsmu pretēji gravitācijas spēkam lielā mērā nodrošina ikru muskulis, kas saraujoties masē vēnas un tādējādi stumj venozās asinis uz augšu. Tas pats notiek arī ar sīkajiem limfvadiem: tiem ir sava pulsācija, kas limfu stumj pareizajā virzienā – no perifērijas uz organisma centru. «Taču limfas cirkulācijas būtisks priekšnoteikums ir mūsu pašu locītavu un muskuļu kustības. Ir svarīgi arī lietot daudz šķidruma, lai organisma šķidrumi vispār būtu spējīgi cirkulēt, lai tie nebūtu pārāk biezi un neaizdambētu sīkos limfvadus. Un trešais – pareizu limfas cirkulāciju nodrošina arī ērts apģērbs, ar ko gan bieži grēkojam. Iespējams, no pašu pieredzes zināt, ka, iespīlējoties ļoti šaurās biksēs un ilgstoši sēžot, augšstilbi kļūst tādi kā piepūsti. Tas tāpēc, ka bijusi nospiesta un apgrūtināta limfas attece,» stāsta Dr. Sandra Prāve, norādot, ka jebkura limfas atteces stimulācija pašsajūtu tikai uzlabo.
Īstais celulīts
Fleboloģe stāsta, ka nereti sīkos limfvadus nospiež arī tauku šūnas, un medicīniski to sauc par lipohipertrofiju jeb pastiprinātu taukaudu nogulsnēšanos. Tā ir tikai sieviešu problēma, tā ir ģenētiski pārmantota, un tā raksturojas ar taukaudu nogulsnēšanos augšstilbos, ceļgalu iekšējās virsmās un augšdelmos. «Nospiežot sīkos limfvadus, veidojas sekundāri limfas atteces traucējumi, un tas ir tas īstais celulīts. Un tas ir ļoti sāpīgs, jo tauku šūnas nospiež ne tikai sīkos limfvadus, bet arī sīkos nervus. Tādējādi var veidoties arī audu iekaisums, kas jau ir diezgan nopietna problēma, kur vajadzīga medicīniska palīdzība.» Ko darīt, lai no tā izvairītos? Dr. Sandra Prāve uzskaita: samazināt svaru, daudz kustēties, lietot daudz šķidruma un – jā, veikt limfodrenāžas vai limfas stimulējošas masāžas. Pareizu limfas atteci labi stimulē arī dziļā jeb diafragmālā elpošana. Tāpat arī pirts procedūras.
Pēc 35 gadiem
Dr. Mauriņa Vēnu klīnikas fleboloģe vērš uzmanību: jau nopietnāka situācija ir ar limfostāzi kā slimību. «Un te izšķir divas lielas grupas: tas var būt iedzimts limfvadu vai limfmezglu defekts, kas ļoti reti izpaužas agrīni bērna un zīdaiņa vecumā, bet vairāk izplatītas ir tās limfostāzes, kas izpaužas pēc 35 gadu vecuma. To izprovocē kāda organisma nelabvēlīga situācija – vai pārslimota vīrusu infekcija, vai ilgāka uzturēšanās karstumā, vai garš lidojums, kad kājas bijušas nekustīgas. Pietūkst pēdu virspuse, pietūkst apakšstilbi, un cilvēks pats ar šo problēmu vairs netiek galā. Es ieteiktu tam pievērst uzmanību un nevilcinoties doties pie speciālista,» uzsver Dr. Sandra Prāve. Viņa skaidro: limfostāzes pirmajai stadijai raksturīgi, ka tūska pāriet, kad kājas paceļ augstāk. Ja, kājas paceļot augstāk, tūska nepāriet, tā jau ir otrā stadija, kad arī zemāda kļūst biezāka – jo limfa satur daudz olbaltumu, un ilgstoša tūska veido sabiezējumus jeb fibrotiskas izmaiņas. Jo tūska ir īsāku laiku, jo vieglāk var panākt labu terapeitisku rezultātu. Un trešā stadija ir jau tā saucamā elefantiāze, kad veidojas ļoti nopietnas zemādas izmaiņas, ādas sabiezējumi un pat kārpveidīgi izaugumi.
Sekundārā limfostāze
«Otra grupa ir sekundārā limfostāze, kas visbiežāk rodas pēc kādas radikālas onkoloģiskas operācijas – piemēram, sievietei noņem krūti un izņem visus paduses limfmezglus. Limfas atteice no rokas ir bloķēta, un rokā pakāpeniski sāk veidoties tūska. Sieviete pēc šādas operācijas agrāk vai vēlāk kļūst par limfostāzes pacienti, tāpēc, ja šāda operācija ir veikta, ieteicams jau laikus vērsties pie flebologa, lai kopīgi izvērtētu, kā mazināt tūskas veidošanos, un nepieļautu tālāku limfostāzes attīstību,» iesaka Dr. Sandra Prāve.
PROFESIONĀĻA PADOMS: Ir jādzer ūdens
Iesaka Ilze JUSTAMENTE, studiju tīkla Figura Line uztura speciāliste:
– Kā zināms, bez ūdens nekur tīrību neredzēsim – tas vajadzīgs gan mājokļa un trauku mazgāšanai, gan rūpējoties par mūsu ķermeņa ārējo un iekšējo tīrību. Bet, ja cilvēkam ir pasīvs dzīvesveids, viņš lieto nekvalitatīvu uzturu vai pārāk treknu, cukurotu un sāļu ēdienu, tikai ar ūdeni bieži vien nepietiek. Tik un tā organismā var krāties šķidrums un veidoties tūska. Un pie vainas nav tas, ka dzer pārāk daudz ūdens, bet tas, ka organisms ir piesārņots. Jo, ja organismā ir ļoti daudz toksīnu, tas, lai sevi pasargātu, krāj lieko šķidrumu, tādā veidā samazinot šo toksīnu koncentrāciju. Arī limfas stimulācijas masāžas laikā, kad organisms no visām glabātavām intensīvi izdala toksīnus, ir jādzer ūdens, jo tas ir galvenais organisma skalotājs, kas palīdz darboties limfātiskajai sistēmai, līdz ar to liekais šķidrums aizplūst un sākas dabīgs attīrīšanās process.
Limfātiskās sistēmas lielākie kaitēkļi ir mazkustīgums, uzņemtā pārtika un noteikti arī stress, kas veicina organismā skābu vidi un tādējādi to piesārņo. Tā ir arī vide, gaiss, sadzīves ķīmija, kosmētika, ko lietojam – jo tas viss caur ādu absorbējas. Protams, organisms ir spējīgs pats sevi attīrīt, bet, ja nedomājam, ko ēdam, un maz kustamies, tad, protams, tas viss krājas, krājas, līdz kāda no organisma sistēmām sāk brukt nost. Un ir slikti, ja tā ir limfātiskā sistēma.
JAUTĀJUMI ĀRSTAM
Atbild Dr. Sandra PRĀVE, fleboloģe (Dr. Mauriņa Vēnu klīnika):
– Kādas problēmas palīdz risināt limfas stimulācijas masāža, limfodrenāža?
– Sievietes šīs procedūras izvēlas galvenokārt kosmētisku problēmu risināšanai – lai samazinātu ķermeņa apjomu, mazinātu celulītu. Protams, to var darīt, tikai to ieteicams veikt kompleksi – daudz kustēties, ievērot diētu, lietot daudz šķidruma un tā tālāk, nevis: es te pasēdēšu, lai mani masē... Bet – limfodrenāža nav tikai smukumam. Tā palīdz risināt mega problēmas, ko daudzi onkoloģijas pacienti pat neapzinās. Nu jau onkologi to pacientiem pamazām sāk skaidrot, taču mēs, flebologi, joprojām sastopamies ar pacientiem, kuri nāk ar jau ielaistām problēmām. Mēs gribam, lai onkoloģijas pacienti zinātu, ka viņi nav nolemti – ka ir kur vērsties pēc palīdzības. Un, protams, tā kā šī problēma ir medicīniska, to vajadzētu atstāt mediķu rokās, bet skaistumkopšanas salonos nodarboties ar skaistumkopšanu.
– Ja, staigājot uz augstiem papēžiem, vakarā pietūkst kājas, arī jāmeklē flebologa palīdzība?
– Augsti papēži nedaudz bloķē ikru muskuļu darbību, tāpēc dienas laikā vēlams kurpes novilkt un pavingrināt kājas. Arī laiviņkurpēm ir viena slikta īpašība – tās nospiež pēdas virspusi, tiek traucēta limfas attece, un tāpēc veidojas kukulīši. Limfātiskās tūskas pacientiem noteikti vajadzētu atteikties no laiviņkurpēm. Un galvenais – nevajadzētu pieļaut, lai tūska ir hroniska. Tas, ko cilvēks pats var darīt – iemērkt kājas vēsā ūdenī vai pacelt tās augstāk, kāju pirkstus uztaisīt stingrus kā grābekļus un ar roku pirkstu kauliņiem pamasēt no pirkstu starpām pa kāju uz augšu.
– Ko darīt, ja tūska nepāriet?
– Apakšstilbu, pēdu, potīšu un pēdas virsējās daļas tūska, kas nepāriet arī no rīta, un tas tā turpinās, piemēram, divus trīs mēnešus, ir jau hroniska. Tad, protams, ir jāiet pie flebologa.
– Kas ir grūtākais limfostāzes ārstēšanā?
– Pacientiem ir grūti pieņemt, ka terapija ir ilgstoša. Visi ir gatavi kampaņveida ārstēšanai, pat sadzīvot ar problēmu, bet, tiklīdz uzzina, ka visu mūžu būs jānēsā kompresijas apģērbs, ir šoks.