VESELĪBA: Paaugstināts asinsspiediens un tā riski

Viens no būtiskākajiem sirds slimību riska faktoriem ir paaugstināts asinsspiediens (virs 140/90 mmHG) jeb arteriālā hipertensija. Tas nelabvēlīgi iedarbojas uz asinsvadu sieniņām, līdz ar to negatīvi ietekmē cilvēkam svarīgu orgānu – sirds, galvas smadzeņu, nieru, acu – funkcijas.

Kāpēc ir svarīgi mērīt un zināt savu asinsspiedienu, kādi ir veselības riski, ja tas ir paaugstināts, un kurā brīdī jāmeklē kardiologa palīdzība, Neatkarīgajai skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnikas Gaiļezers Sirds un asinsvadu slimību klīnikas kardiologs Andris Šļahota.

Noved pie komplikācijām

«Paaugstinātu asinsspiedienu nevajadzētu atstāt bez ievērības, jo jaunam cilvēkam tas nozīmē kādas slimības simptomus, bet vecāka gadagājuma cilvēkam tā vienkārši ir paaugstināta asinsspiediena slimība, kas ir jāārstē. Jo neārstēts ilgstoši paaugstināts asinsspiediens vienmēr noved pie kādām komplikācijām,» stāsta kardiologs Andris Šļahota, norādot, ka uzsvars ir uz vārdu «vienmēr». Nebūs tā, ka cilvēks gadiem staigās ar paaugstinātu asinsspiedienu un viņam nebūs nekādu veselības sarežģījumu. Paaugstināts asinsspiediens veicina koronāro artēriju slimību attīstību, hronisku sirds mazspēju, smadzeņu asinscirkulācijas traucējumus un var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.

«Piemēram, agrāk daudzi cilvēki, kuriem bija paaugstināts asinsspiediens, uzskatīja, ka augšējais cipars jeb sistoliskais spiediens 180–200 ir viņu norma. Jā, varbūt kādam tā ir norma, bet tā nav starptautiski pieņemta norma. Pat ja cilvēks pie šīs normas jūtas labi, viņam paplašinās sirds un ir ļoti paaugstināts insulta risks. Un, jo gadu ir vairāk, šis risks arvien palielinās. Ja jaunam cilvēkam asinsspiediena augšējais cipars ir 140–145 un viņš tam nepievērš lielu uzmanību, sākotnēji nekas arī nav. Bet, ja tāds spiediens miera stāvoklī ir ilgstoši, tad pie mazākā stresa tas paaugstinās vēl vairāk. Varbūt cilvēks subjektīvi to pat neizjūt, bet pēc gadiem četriem pieciem jau attīstās sirds mazspēja,» stāsta pieredzējušais kardiologs, uzsverot: ja izmeklējumos atklāta jau sirds mazspēja, ar to cīnīties ir daudz, daudz grūtāk. Bet savlaicīga profilakse no šādām problēmām ļauj izvairīties.

Uzreiz neizraksta zāles

«Nav jau tā, ka pie paaugstināta asinsspiediena ārsts uzreiz izraksta zāles. Biežāk būs nozīmēti kādi izmeklējumi, analīzes, tiks ieteikts, kāda diēta jāievēro, kā jāpamaina dzīvesveids. Jo, ja cilvēks ir jauns, risks ir mazāks. Ar zālēm sāk vēlāk – ja problēma ir jau nopietna, ja parādījušās jau pirmās komplikācijas,» stāsta dakteris Andris Šļahota. Viņš skaidro, ka sākotnēji augstu asinsspiedienu var regulēt ar dzīvesveida un ēdienkartes maiņu: samazinot sāls daudzumu uzturā, izvairoties no pārmērīgas alkohola lietošanas, lietojot uzturā vairāk dārzeņu, augļu, pilngraudu produktu, piena produktus ar zemu tauku saturu, zivis, cenšoties samazināt ķermeņa svaru, vairāk sportojot (vismaz 30 minūšu dienā), atmetot smēķēšanu.

«Pie manis, protams, nenāk pacienti, kurus es varētu izārstēt tikai ar tautas līdzekļiem vai dzīvesveida maiņu – slimnīcā nonāk jau ļoti smagi gadījumi. Bet pats biežākais līdzeklis asinsspiediena pazemināšanai ir tāds, kas veicina nieru darbību – jebkurš urīndzenošs līdzeklis, arī no tautas medicīnas, ir spiedienu pazeminošs,» stāsta kardiologs. «Arī karstā vasarā, kad nosvīstam, spiediens nokrītas. Tad uznāk vājums un vajag uzņemt atpakaļ šķidrumu. Vai sporta zālē – arī cītīgi vingrojot, spiediens bieži krītas. Tāpēc saviem pacientiem, kuri dzer stipras zāles, vasaras laikā pamazinu devas, bet aukstā laikā – otrādi. Tā sanāk, ka kardiologam vairāk darba ir divreiz gadā – rudenī un pavasarī, kad jāpieliek un jānoņem zāļu deva,» stāsta Andris Šļahota. Viņš piebilst – lai asinsspiediens būtu optimāls, pacientiem, kuri lieto spiedienu pazeminošus medikamentus, tie jālieto ilgstoši, parasti – visu mūžu.

Stress, modificēta pārtika

Saslimstība un mirstība ar sirdsasinsvadu slimībām mūsu valstī joprojām ir pirmajā vietā. «Šī problēma ir aktuāla visās civilizētās valstīs, jo – mums sev ir maz laika. Mums ir jāpelna iztika ģimenei, ir ļoti daudz jāstrādā. Un mēs kļūdāmies, ja domājam, ka miljonāri nestrādā – viņi arī ļoti smagi strādā, tāpat slimo un arī mirst ar sirdsasinsvadu slimībām. Stress, dzīves ritms, modificēta pārtika – tā ir mūsu lielākā problēma,» pārliecināts ir kardiologs Andris Šļahota. Un viņš uzskata, ka attīstītajās valstīs šī problēma nav atrisināma. Tā pastāvēs un būs mūžīga.

Taujāts, vai arī viņam kādreiz ir paaugstināts asinsspiediens, dakteris pavisam vaļsirdīgi atzīstas, ka dažreiz gadās. «Arī mans darbs ir ļoti stresains, slimnīcā ir nakts dežūras, slodze ir liela un ir pārgurums. Un man jau nav vairs trīsdesmit. Jā, kādu laiku arī pats jau lietoju spiedienu pazeminošas zāles.»

BĪSTAMIE SIMPTOMI

Ja strauja asinsspiediena paaugstināšanās kombinējas ar kādu no minētajiem simptomiem, ir jāzvana Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestam pa tālruni 113

• stipras galvassāpes

• traucēta redze

• slikta dūša un/vai vemšana

• krampji

• apjukums

• miegainība

• samaņas traucējumi

• elpas trūkums

• sāpes krūtīs

• stipra deguna asiņošana

JAUTĀJUMI ĀRSTAM

Atbild Andris ŠĻAHOTA, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnikas Gaiļezers Sirds un asinsvadu slimību klīnikas kardiologs:

– Mums katram kādā brīdī asinsspiediens paaugstinās. Kurā brīdī jāsāk domāt, ka tā jau ir problēma, kas jārisina pie kardiologa?

Ja cilvēks jūt, ka viņam ik pa laikam paaugstinās asinsspiediens, mēneša laikā vajadzētu veikt kontrolmērījumus (tas jādara miera stāvoklī – pēc vismaz piecu minūšu atpūtas; lai būtu precīzi, katrreiz tie ir divi mērījumi ar divu minūšu intervālu katrā rokā; ja mērījumi atšķiras, par precīzo mērījumu uzskata zemāko) un tad ar šiem datiem doties pie speciālista, kurš izvērtēs, vai paaugstinātais asinsspiediens ir problēma. Ir bijis arī tā, ka cilvēkam, atnākot pie ārsta, spiediens ir paaugstināts, bet mājās esot bijis normāls. Tas nozīmē, ka viņam bijis stress no ārsta. Tādos gadījumos nozīmē asinsspiediena paškontroli – pacients iegādājas asinsspiediena mērīšanas aparātu un speciālā grāmatiņā atzīmē visus rādītājus. Un, kad pēc pāris mēnešiem viņš atnāk pie manis, es šo grāmatiņu pārbaudu kā dienasgrāmatu. Un tikai tad nozīmēju ārstēšanu. Iespējams, kādam vajadzīgi vēl papildu izmeklējumi – vai vajag uzlikt monitoru, kas diennakti ieraksta spiedienu un parāda, kuros brīžos tas paaugstinās, vai kādas nopietnākas asinsanalīzes, sonoskopija, datortomogrāfija. Jo simptomātiskā arteriālā hipertensija var būt arī ļoti nopietnu slimību simptoms.

– Vai tā var būt iedzimta?

Tā uzskata. Parasti ir tā: ja ģimenē kāds ir slimojis ar paaugstinātu asinsspiedienu, tad arī pēctečiem šis spiediens ir. Kā jebkura cita slimība – vai tas ir cukura diabēts vai onkoloģiska saslimšana. Skaidrs, ka kāds ģenētisks kods mūsos ir iekšā, mēs viens otram nododam savas slimības. Bet ne simtprocentīgi. Ja ir ļoti veselīgs dzīvesveids, šādas slimības attīstās vēlāk. Protams, ja mammai ir onkoloģiska saslimšana, arī meitai ir jāizmeklējas biežāk un rūpīgāk. Tāpat ir ar sirdsasinsvadu slimībām – ja ģimenē kādam tāda ir, tam jāpievērš lielāka uzmanība.

– Vai arī bērniem mēdz būt paaugstināts asinsspiediens?

Jā, protams. Visbiežāk šī problēma novērojama pusaudžu vecumā un galvenokārt labi barotiem bērniem ar mazkustīgu dzīvesveidu. Ja tā nav iedzimta patoloģija, virsnieru vai nieru kaites, tad ārstēšana nav ar zālēm – ir vienkārši jāmaina ēdienkarte un dzīvesveids.

– Kurā vecuma grupā biežāk novērojams paaugstināts asinsspiediens?

Sievietēm – pēc klimaksa. Vīriešiem tas atkarīgs no dzīvesveida, būtībā – pēc četrdesmit. Ļoti cienījama vecuma cilvēkiem asinsspiediens parasti ir normāls. Tāpēc, ka ļoti cienījamu vecumu var sasniegt tikai cilvēki ar normālu asinsspiedienu.

– Vai paaugstinātu asinsspiedienu var arī nejust? 

Jā, to var nejust – ja cilvēkam ir plašs adaptācijas mehānisms un viņš adaptējas pie jebkurām sāpēm. Un, ja sākotnēji pie paaugstināta asinsspiediena ir nelielas galvassāpes, nepatīkama sajūta sirds apvidū, cilvēks pāris nedēļu laikā pie tā adaptējas. Bet asinsspiediens kā čūska lien uz augšu – tas neapstājas pie 140–160. Tas uzkāpj līdz 180, un cilvēks to nejūt. Man ir bijuši tādi pacienti, kuri arī 240 nejūt un saka, ka jūtas labi. Nereti problēmas sākas, kad sākam ārstēt asinsspiedienu – cilvēks ir adaptējies pie augsta spiediena un ar normālu jūtas slikti. Tas jāsamazina lēnām un pakāpeniski. Jo vecāks cilvēks, jo lēnāk.

– Tas, ka cilvēks ar augstu spiedienu jūtas labi, nenozīmē, ka viņam nav jāiet pie ārsta?

Tieši tā. Jo pretējā gadījumā tas neizbēgami novedīs pie komplikācijām. Tāpēc profilaktiski jādara viss iespējamais, lai tā nenotiktu, jo ar sekām cīnīties būs daudz grūtāk un dažreiz – pat neiespējami.

– Cik bieži pats mērāt sev asinsspiedienu?

Vidēji reizi mēnesī.

– Tā arī iesakāt visiem?

Nē. Tiem, kuriem ir problēmas ar spiedienu, jāmēra biežāk. Tiem, kuri jūtas labi, jāvadās pēc pašsajūtas – ja pašsajūta nav laba, vajadzētu pamērīt spiedienu.

http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2015/08/05/paaugstinats-asinsspiediens-un-ta-riski