3 IETEIKUMI veselīgam uzturam

© Publicitātes foto

Lai arī sauli un īstu vasaru esam sagaidījuši tikai tagad, augusts tomēr ir vasaras pēdējais mēnesis, un tas ir kārtīgi jāizbauda. Izbaudīt vasaru var, ne tikai gozējoties saulē pie jūras, bet arī iekļaujot uzturā sezonas dārzeņus, augļus un ogas, tādējādi uzlabojot vispārējo pašsajūtu.

Pilnvērtīgs uzturs, kā zināms, nodrošina arī ādas, matu un vispārējo organisma veselību. Kā papildināt un pilnveidot savu uzturu ar vērtīgiem produktiem vasaras izskaņā, Neatkarīgajai stāsta klīnikas Premium Medical uztura speciāliste Viāna Kuļša.

1. SEZONAS PRODUKTI

Jūlijs un augusts ir patiesi ražas mēneši, tādēļ ēdienkartē ieteicams iekļaut tieši šajā sezonā aktuālos augļus, ogas, dārzeņus, kā arī mežos atrodamās sēnes, jo tās praktiski nemaz nesatur cukuru, sāli un taukus. Sēnes ir arī labs balastvielu un šķiedrvielu avots. Uzturā tās ieteicams lietot termiski apstrādātas, jo dažas no sēnēm var saturēt cilvēkam kaitīgas vielas, kas verdošā ūdenī vai augstā temperatūrā tiek neitralizētas. Ne tikai pašiem dodoties mežā, bet arī iegādājoties sēnes tirgū, ir jāievēro piesardzība, izvēloties tikai tās sēnes, kas ir zināmas, pazīstamas, piemēram, gailenes un baravikas. Turpretī citus sezonas augļus, ogas un dārzeņus uzturā vislabāk lietot svaigus, jo tad to uzturvērtība ir visaugstākā. Visi augļi, ogas un dārzeņi ir bagāti ar vitamīniem, minerālvielām un šķiedrvielām, kas pozitīvi ietekmē ne tikai organisma, bet arī ādas veselību. Šajā sezonā noteikti ēdienkartē jāiekļauj dabas veltes, kas bagātīgas ar vērtīgajām uzturvielām un vitamīniem, piemēram, upenes, jāņogas, avenes, mellenes, gurķi, kabači, kāposti, burkāni, salātu lapas, redīsi, zaļumi, gailenes. Protams, arī pākšaugi.

2. REGULĀRAS ĒDIENREIZES

Lai nodrošinātu veselīgu dzīvesveidu un enerģiju visas dienas garumā, ir svarīgi ievērot regulāras ēdienreizes. Sen zināms fakts, ka brokastis ir viena no svarīgākajām ēdienreizēm, jo no rīta organisms darbojas tikai uz rezervēm no iepriekšējās dienas. Lai palīdzētu organismam pamosties un iegūt enerģiju jaunai dienai, ieteicams brokastu ēdienkartē iekļaut graudaugu produktus kombinācijā ar svaigām ogām vai augļiem. Piemēram, auzu pārslu putra ar svaigām avenēm un jāņogām būs tieši piemērots ēdiens vieglai, bet sātīgai rīta maltītei. Vasaras sezonā pusdienās ieteicams izvēlēties viegli pārstrādājamu gaļu, piemēram, tītara gaļu, vai zivi ar rīsiem un svaigiem salātiem. Siltā laikā priekšroku dodiet tieši zivīm, jūras veltēm, kā arī vistas, truša, liellopa liesai gaļai vai veģetārai maltītei. Vakariņām viens no piemērotākajiem ēdieniem būs salāti, kuros ir vairāk šķiedrvielu un olbaltumvielu, piemēram, svaigie lapu salāti ar fetas sieru, zemenēm un mandelēm, kā arī augļu smūtijs ar pienu vai grieķu jogurtu un sezonas ogām.

3. DAUDZ ŠĶIDRUMA

Pietiekama ūdens uzņemšana ir svarīga visa gada garumā, bet vasarā jo īpaši. Ieteicams būtu lietot pa nelielam daudzumam ūdens, bet bieži. Karstā un sutīgā laikā, kāds tagad iestājies, cilvēka ķermenis ātri var pārkarst un svīstot zaudēt daudz šķidruma, tāpēc vislabāk atveldzēties palīdzēs ūdens. Tam var pievienot ledus gabaliņus, piparmētru lapas, gurķu šķēles vai ogas, tādējādi tam piešķirot interesantāku garšu.

Ūdens patēriņu ietekmē daudzi faktori, piemēram, fiziskā slodze, veselības stāvoklis, vecums, uzņemtā pārtika, kā arī ķermeņa masa. Teorētiski būtu nepieciešams patērēt 35 ml ūdens uz vienu kilogramu ķermeņa masas dienā. Piemēram, ja cilvēka ķermeņa masa ir 65 kilogrami, tad vajadzīgais ūdens daudzums ir aptuveni divi litri, ieskaitot ūdeni, ko organisms iegūst no pārtikas. Vasarā atveldzēties iespējams arī, uzturā iekļaujot arbūzus, plūmes, lācenes, gurķus, kabačus un redīsus. No dzērieniem labi veldzē arī zaļā tēja. Lai arī vasaras periodā siltie dzērieni ne visiem šķiet tīkami, tie spēj atdzesēt organismu no iekšienes un uzlabot vielmaiņu.



Veselība

Nacionālais veselības dienests (NVD) brīdinājis slimnīcas, ka netiks veikta samaksa par šogad pacientiem nodrošinātajiem stacionārajiem pakalpojumiem, kas nozīmē, ka slimnīcām šīs izmaksas būs jākompensē pašām, ierobežojot kopējo pacientu plūsmu, aģentūru LETA informēja Latvijas Slimnīcu Biedrība (LSB).