VESELĪBA: Pubertāte raisa pārmaiņas

Nesenā bērnu ģībšana Dziesmu svētkos, kas, iespējams, saistās ar slodzi un padsmitnieču pārmaiņām organismā, kā arī meiteņu nobriešana un pirmo nopietno partnerattiecību uzsākšana ir svarīgi dzīves momenti, kas laikus ir jāpārrunā ģimenē.

A/s Veselības centru apvienība poliklīnikas Pulss 5 ginekoloģe Aida Čaligava uzskata, ka nav brīnums, ka ģībēju pulkā bija meitenes, vecākas par 11 gadiem, jo tas ir laiks, kad sākas pirmās mēnešreizes, kas nozīmē asins zudumu – līdz ar to lielāku vājumu, kā arī lielāku emocionalitāti, nekā to varētu gaidīt no puišiem.

Pubertātes raisītās pārmaiņas pēc 11 gadu vecuma izteiktāk un ātrāk skar meitenes. Pirmās mēnešreizes, kas parādās 11–12, bet dažām vēlāk, 13–14 gados, ir dabīgs process, kuram bērns ir jāsagatavo. Tas nav apstāklis, lai dotos pie ārsta, bet tieši otrādi, savs darbs ir jāpadara vecākiem, lai ne vien izskaidrotu pārmaiņas, bet arī tām sagatavotu. A. Čaligava uzskata, ka ģībšana svētku laikā ir iespējama arī tā apstākļa dēļ, ka padsmitniecēm ir zemāks asinsspiediens, negaidītas mēnešreizes, kas viņu vecumā var būt neregulāras, līdz ar to vēl nav izprasta ķermeņa reakcija uz šo apstākli. «Meitenes šajā vecumā ir vājākas un ievainojamākas gan fiziski, gan emocionāli. Mēnešreižu laikā meitenēm ir asins zudums, atstājot iespaidu uz kopējo labsajūtu. Menstruācijas var būt arī sāpīgas, bet tā nav patoloģija. Nevaram aizmirst apstākli, ka meitenes parasti grib būt slaidas un reizēm kārtīgi nepaēd, neapzinoties šo visu seku kopējo iespaidu,» norāda ārste, iesakot mammām pirmos pāris gadus, kad meitenēm sākušās mēnešreizes, gan radināt viņas pašas veidot «īpašo dienu kalendāru», gan pašām pasekot, kāda ir to norise un regularitāte. Ja mēnešreizes nav sākušās 16 gados, tad noteikti ir jādodas pie ginekologa.

Otrs būtisks posms, kad pusaudzēm noderēs mammas skaidrojošais darbs un ginekoloģes konsultācija, ir uzsākot pastāvīgas attiecības un dzimumdzīvi. Tas ir laiks, kad noteikti ir jādodas pie ginekologa, lai runātu par piemērotāko izsargāšanos, uzskata poliklīnikas Pļavnieki sieviešu aprūpes nodaļas vadītāja ginekoloģe Inese Potapenkova. Vai tas būs prezervatīvs vai hormonālās tabletes – lēmums tiks pieņemts savstarpēji, izvērtējot katra individuālo situāciju. Ārste skaidro un kliedē mītus par svara pieaugumu, kas it kā rodas, sākot lietot hormonālās tabletes, norādot, ka šādas izpausmes ir sastopamas tikai 15–20% hormonālo tablešu lietotāju. «Pareizo hormonālo tablešu izvēle ir panākama, tikai sadarbojoties ārstam un pacientei. Nav tādas analīzes, kas noteiktu tieši, kurš preparāts ir visatbilstošākais. Ir iespējams veikt analīzes, lai noteiktu hormonu līmeni, taču arī tas nav garants pareizai izvēlei. Ja, lietojot pretapaugļošanās tabletes, mēneša laikā jūtams svara pieaugums 1,5–2 kg, nevajag gaidīt, kad svars pieaugs vēl, bet ir jādodas pie ārsta. Laikus meklējot problēmas risinājumu, šos liekos kilogramus, kas sākumā ir aizturēts šķidrums, var veiksmīgi izvadīt bez jebkādām paliekošām sekām.