Pēdējā laikā sevišķi skaudri apzināmies, ka daudzi bērni ikdienā cieš no kustību trūkuma. Šķiet pats par sevi saprotams, ka bērni taču ir kustīgi un enerģiski un vasarā, kad nav jāvelta laiks mācībām, viņi pēc sirds patikas nododas fiziskām aktivitātēm. Vecākus un vecvecākus dara bažīgus fakts, ka bērns labāk sēž mājās pie datora vai nemitīgi sūta īsziņas draugiem, kuri devušies uz nometni, uz laukiem vai ceļojumā. Bet daži jūt arī slepenu atvieglojumu – vismaz neskries, nebrauks ar riteni, nekritīs un netraumēsies. Tālredzīgi vecāki tomēr rosina bērnus sportot un vienlaikus rūpējas par to, lai fiziskās nodarbes būtu maksimāli drošas.
«Vasarā bērniem pusotru reizi pieaug tādu traumu skaits, kuru cēlonis ir skrituļošana vai braukšana ar velosipēdu. Vecāku neuzmanība, nezināšana un pēdējā laika materiālā stāvokļa uzlabošanās ir galvenie veicinošie faktori bērnu traumatismam,» norāda a/s Veselības centru apvienība poliklīnikas Aura bērnu ķirurgs Egils Lavendelis. Šādas traumas rodas, krītot no dažādiem braucamrīkiem un savainojoties. Latvijas reģionos, kur iedzīvotāju materiālais stāvoklis kopumā ir sliktāks, traumas bērniem sastopamas retāk, toties tās ir smagākas un nereti atgadās, palīdzot vecākiem saimniecības darbos.
Jāradina valkāt ķiveri
«Velosipēdi un skrituļslidas ir būtiskākie bērnu traumatisma cēloņi, kuru intensitāte ir palielinājusies pusotru reizi pēdējā laikā,» norāda bērnu ķirurgs. «Uzlabojoties vecāku materiālajai situācijai, ielās parādās aizvien vairāk bērnu ar dažādiem braucamrīkiem, bet diemžēl bez aizsargķiverēm galvā. Tieši ķivere ir tā, kas, bērnam krītot, pasargā viņu no smagām galvas traumām. Jau iegādājoties pirmo skrejriteni, vecākiem vajadzētu radināt bērnus obligāti likt galvā ķiveri, lai veidotos pieradums. Ir jāapzinās, ka, braucot ar skrituļdēli, skrituļslidām vai velosipēdu, bērns kritīs, tādēļ vecāku uzdevums ir parūpēties par nepieciešamajiem aizsarglīdzekļiem un to nēsāšanu, lai samazinātu līdz minimumam dažādu lūzumu risku. Mūsdienīgs sporta inventārs, apģērbs un apavi, kas piemēroti konkrētajam sporta veidam, palīdzēs bērniem būt aktīviem, bet vecākiem – pārliecinātiem, ka viņi ir darījuši visu iespējamo bērna drošības labā.»
Ārsts uzskata, ka visbīstamākais periods, kad tiek gūts visvairāk traumu, ir tad, kad bērns mācās braukt ar divriteni, kā arī pusaudžu pārgalvības laiks, kad gribēšana kaut ko paveikt ir lielāka par varēšanu un seku apzināšanos.
Vecākiem, iegādājoties velosipēdu savai atvasei, ir jāatceras, ka meitenēm noteikti vajadzētu pirkt meiteņu riteni, lai negadītos traumas, uzkrītot uz vīriešu velosipēda rāmja, kā arī vienmēr ir jāiegādājas braucamrīks, kas atbilst bērna augumam – lai, izstiepjot kāju, būtu sasniedzama zeme.
Bērns uz bagāžnieka
Egils Lavendelis vērš uzmanību uz vēl vienu ar velosipēdu saistītu traumu cēloni, proti, bērnu pārvadāšanu uz aizmugurējā bagāžnieka. Notiekot negadījumam šādā situācijā, 90% bērnu gūst apakšstilba lūzumu un pamatīgus ādas bojājumus, nejauši ieliekot kājas spieķos. Braucot ilgāku laiku, bērna uzmanība atslābst un, ja viņš nesēž bērna sēdeklītī, kājas atrodas pārāk tuvu spieķiem, kur arī nonāk.
Jāatgādina par piesardzību
Ne vien augusta beigās, kad daudzi skolēni pēc brīvlaika atgriežas pilsētā, bet arī pēc neilgākas viesošanās pie vecmāmiņām laukos, vecākiem būtu jāatgādina bērniem, ka gan mikrorajonu iekšpagalmos, gan uz ielām Rīgā satiksme ir intensīva un situācija nelīdzinās lauku mieram. Jāskaidro, ka, braucot ar velosipēdu pa ietvi, vienmēr ir jāapstājas pie gājēju pārejas, lai pārliecinātos, ka autovadītāji redz velosipēdistu. Neuzmanīga rīcība uz ielas var radīt ne vien traumas, bet arī materiālos zaudējumus vecākiem, ja bērns būs nodarījis bojājumus auto. Tāpat ir būtiski bērniem skaidrot, ka noteikti ir jāpastāsta vecākiem par savainojumiem, kas gūti brīžos, kad viņu nav klāt. Tas ļaus panākt, ka mikrolūzumi vai citi savainojumi nepaliks bez ārsta uzmanības, saaugot nepareizi.
Bērnu ballītē
Bērnu ķirurgs aicina vecākus būt modriem un pieskatīt bērnus arī ballīšu laikā. Tajās par galvenajiem traumu cēloņiem kļūst nekontrolētas izdarības uz batuta vai piepūšamajām atrakcijām. «Tā kā ballītēs mēdz piedalīties dažādu vecumu bērni, tad ir lielāka iespēja, ka nevienādais batuta lēkātāju svars kļūst par cēloni tam, ka mazākie savainojas un gūst kaulu lūzumus. Lielākie bērni ir pārgalvīgi un rāda, ko māk, nespējot izvērtēt notiekošā sekas,» norāda ārsts. Savukārt batutu īpašniekiem jārūpējas, lai batuts vienmēr būtu aprīkots ar drošības sietu, kā arī ekspluatēts atbilstoši ražotāja norādījumiem.
Riska avoti laukos
Domājot par vasaras atpūtu pie dabas un došanos uz laukiem pie vecmāmiņām, vecākiem ir jāpārliecinās, ka bērni ir vakcinēti pret ērču encefalītu. «Tikai neizejot no sava asfaltētā pagalma, var būt pārliecināts, ka ērces bērnu neskars,» uzsver ārsts.
Nonākot laukos, bērniem ir svarīgi skaidrot par pareizu izturēšanos pret mājdzīvniekiem, jo īpaši zirgiem un buļļiem, jo tieši šo dzīvnieku spērieni var kļūt par cēloni sāpīgām vēdera traumām.
Noteikti jāatgādina par drošību uz ūdens, kā arī to, ka nevajadzētu dzert dīķu vai citu ūdenstilpju ūdeni, kas var izraisīt smagu saindēšanos vai alerģiskas reakcijas – pilsētas bērniem tas var neienākt prātā.
Ja bērni palīdz vecākiem vai radiniekiem lauku darbos, viņiem ir noteikti jāizskaidro, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, kas ir droši un kas – bīstami. Arī pieaugušajiem jāievēro darba drošības noteikumi un bērnu klātbūtnē – jo sevišķi.
Suņu kodumi
Gadījumi, kad suņi sakoduši bērnus, bieži raisa sabiedrībā plašas diskusijas. Egils Lavendelis šos gadījumus iedala četrās grupās: pašu ģimenes suņa kodums, kas radies, mazam bērnam mēģinot dzīvnieku samīļot un nejauši nodarot pāri; sveša suņa glaudīšana, neizvērtējot tā nosvērtību; dzīvnieka kodums bērnam brīdī, kad suns ēd, un visbeidzot – dauzīšanās ar suni, kad tas nejauši «iekampj», pats to neapzinoties. Pēc ārsta domām, visi šie gadījumi ir kontrolējami un traumas var nenotikt, ja vecāki paredz situācijas attīstību un, piemēram, ir aizlieguši bērnam tuvoties sunim maltītes laikā. Taču, ja kaut neliels suņa kodums ir gadījies, vislabāk būtu doties pie ārsta, lai veiktu pareizu brūces apstrādi.