VESELĪBA: Svarīgākais par ērču pārnestajām slimībām

Aktīva ērce parasti sēž uz zāles stiebra apmēram 10 centimetru augstumā no zemes, gaidot, kad kāds ies garām, bet retāk var uzrāpties līdz metra augstumam zālē, krūmājos. No kokiem ērces nekrīt © Publicitātes foto

Šajā vasarā teju par ceturtdaļu pieaugusi saslimstība ar ērču pārnēsāto Laimas slimību, tomēr nedaudz samazinājusies saslimstība ar ērču encefalītu. Saslimstības pieaugumu ar Laimas slimību var skaidrot ar divreiz lielāku ērču blīvumu nekā pērn, jo ērču pārziemošanai šoziem bija labvēlīgi laika apstākļi. Turklāt šogad ērču aktivitāte sākās agrāk nekā iepriekšējos gados – jau februāra vidū.

Kas jāzina par ērču pārnestajām slimībām, kā no tām izvairīties un ko darīt, ja ērce jau piesūkusies, Neatkarīgajai skaidro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģe Dr. Antra Bormane.

Arī maziņās kož

No visām Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centrā pārbaudītajām ērcēm 1,4% ir konstatēts ērču encefalīts, bet Laimas slimība konstatēta 28% ērču. Šogad līdz 25. jūnijam reģistrēti jau 85 gadījumi, kad cilvēki saslimuši ar Laimas slimību. Pērn šajā pašā laika periodā ar šo slimību saslima 65 cilvēki. Savukārt ar ērču encefalītu šogad līdz 25. jūnijam bija saslimuši desmit cilvēki, kamēr pērn šajā laika periodā bija saslimuši 14 cilvēki. Tiesa, vēl 26 gadījumi šobrīd ir izmeklēšanā, lai precizētu gala diagnozi par saslimšanu. Un var sagaidīt, ka ērču daudzums būs augstāks nekā pērn arī vasaras-rudens sezonā, ogu un sēņu laikā.

«Visā Latvijas teritorijā pastāv liels risks saslimt ar ērču encefalītu,» uzsver SPKC epidemioloģe Dr. Antra Bormane. Viņa uzsver, ka svarīgi būtu atcerēties, ka ērces Latvijā IR. «Varbūt parkā, kur ir ļoti īsa zāle, ērču nebūs, bet mums ir daudz nekoptu pļavu, aizlaisti, gadiem neizpļauti tīrumi un pļavas, nekārtīgi atstāti mežu izcirtumi, krūmāji, un tur, protams, ērces ir. Tāpēc, pat īslaicīgi ieejot pļavā vai mežā saplūkt puķes, ir sevi jānodrošina pret ērču piesūkšanos – piemēram, ja kājās nav zābaku, bikšu gali jāiebāž zeķēs, lai ērces uzreiz nevarētu tikt zem apģērba. Tāpat arī, izejot no pļavas, vajadzētu tūlīt pārbaudīt, vai nerāpo kāda ērce, un ar roku mehāniski notraukt drēbes. Jo, arī lienot pa drēbēm, tā var atrast vietu, kur palīst apakšā. Lielās ērces jau uzreiz ir redzamas, bet to jaunākās attīstības stadijas, kas ir kā mazi punktiņi, var arī neredzēt, taču tās arī piesūcas un pārnēsā infekcijas,» norāda Dr. Antra Bormane. Tāpēc pareiza ģērbšanās, ejot mežā vai dodoties piknikā, ir ļoti svarīga, un īpaši pret ērcēm jānodrošina potīšu rajons. Ja apģērbs nebūs pielāgots tā, lai ērces zem tā nevarētu pakļūt, nepalīdzēs arī repelenti jeb aizsardzības līdzekļi pret ērcēm. «Daudzi domā, ka repelenti pilnībā aizsargā no ērces piesūkšanās, tomēr tie ir tikai palīglīdzeklis, ja cilvēks pareizi apģērbies. Vietās, kur repelents uz ādas vai apģērba nav ticis, ērce var brīvi pārvietoties.»

Ērču encefalīts

Latvijas mežos sastopamas divas epidemioloģiski nozīmīgas ērču sugas – ganību un taigas ērces, kas var pārnēsāt cilvēkiem bīstamu slimību ierosinātājus: ērču encefalīta vīrusus, borēlijas, ērlihijas un arī dažus citus, reti sastopamu infekcijas slimību ierosinātājus.

Ērču encefalīta vīruss atklāts zīdītāju, īpaši sīko grauzēju, asinīs, un ērces to pārnes uz cilvēkiem. Ērcēs vīruss atrodas galvenokārt siekalu dziedzeros un siekalās. Personām, kas pēc ērces koduma inficējušās ar ērču encefalīta vīrusu, 3–28 dienu laikā (vidēji 7–14 dienās) var novērot gripai līdzīgus simptomus, kas saglabājas līdz astoņām dienām. Ja slimība ir vieglā formā, seko izveseļošanās, vai arī – vīruss izplatās smadzenēs un smadzeņu apvalkos. Šādos gadījumos, kad slimība norit smagā vai vidēji smagā formā ar centrālās nervu sistēmas iesaisti, jau minētajiem simptomiem pievienojas augsta temperatūra, stipras galvas sāpes, nelabums, vemšana, apziņas traucējumi, paralīzes, līdzsvara traucējumi un reiboņi, krampji, koncentrēšanās spēju un atmiņas pasliktināšanās u.c. simptomi, un iespējams arī letāls iznākums. Aptuveni trešdaļai cilvēku, kuri pārslimojuši ērču encefalītu, ir dažādi veselības traucējumi: galvassāpes, koncentrēšanās spēju samazināšanās, paralīzes u.c. Savukārt pārslimojot ērču encefalītu, imunitāte saglabājas visu mūžu.

Laimas borelioze

Laimas slimība jeb Laimas borelioze ir infekcija, kuru izraisa baktērija Borrelia burgdorferi. Ar šo infekciju cilvēks var saslimt pēc inficētās ērces piesūkšanās, īpaši tad, ja ērce bijusi piesūkusies ilgāk par 12 stundām. Atšķirībā no ērču encefalīta vīrusa, kas iekļūst asinīs uzreiz, borēlijas no ērces iekļūst pēc kāda laika, parasti pēc vairākām stundām, tāpēc ir svarīgi ērci pēc iespējas ātrāk noņemt. Slimība sākas ar galvassāpēm, nespēku, nelabumu, jušanas traucējumiem ērces koduma vietā, ķermeņa temperatūra paaugstinās līdz 38 °C. Drudža periods ilgst 2–7 dienas. Tipiskākā agrīnā slimības pazīme ir cirkulārs apsārtums (3–4 cm diametrā) jeb migrējošā eritēma ērces piesūkšanās vietā, kas parādās no trim dienām līdz mēnesim pēc ērces koduma.

Ja slimība netiek laikus atklāta un ārstēta, vairākas nedēļas, mēnešus vai gadus pēc ērces piesūkšanās var parādīties vēlīnās Laimas slimības pazīmes: artrīts, nervu sistēmas bojājumi, sirds asinsvadu sistēmas darbības traucējumi. Pēc pārslimotas Laimas slimības cilvēkam neveidojas imunitāte, un iespējama atkārtota inficēšanās. Sakarā ar lielo borēliju genosugu daudzveidību Eirāzijas kontinentā pagaidām Eiropā vēl nav izstrādāta vakcīna pret Laimas slimību.

Ērlihioze

Ērlihiozes izraisītāji parazitē galvenokārt zīdītāju asinsrades sistēmas šūnās (leikocītos, eritrocītos un trombocītos). Šī slimība sākas ar drudzi, drebuļiem, galvassāpēm un sāpēm muskuļos, iespējami arī kuņģa zarnu trakta darbības traucējumi. Parasti infekcija beidzas bez speciālas ārstēšanas, tomēr smagu komplikāciju gadījumā iespējams ilgstošs drudzis, akūta nieru mazspēja, hemorāģijas u.c. simptomi. Uzskata, ka vairumā gadījumu infekcija norit salīdzinoši vieglā formā un paliek nediagnosticēta. Un tomēr – ja pēc ērces piesūkšanās parādījušies gripai līdzīgi simptomi, ādas apsārtums vai citi nepazīstami simptomi, vienmēr nepieciešams konsultēties ar ārstu, norādot uz neseno ērces piesūkšanos.

JA ĒRCE PIESŪKUSIES

tā jānoņem pēc iespējas drīzāk, un vislabāk to uzticēt ārstniecības personai, bet gadījumos, kad tas nav iespējams, ieteicams rīkoties šādi:

  • pirms ērces izvilkšanas ar spirtu jādezinficē vieta, kur tā piesūkusies; vēlams paturēt spirtā samērcēto vati pāris minūtes uz ērces, kas atvieglos tās noņemšanu. Nekādā gadījumā neizmantot sviestu vai eļļu!
  • ērces izvilkšanai vajadzētu izmantot smailu pinceti: satveriet ērci pēc iespējas tuvāk ādai un, cenšoties ērci nesaspiest, lēni ar vienmērīgu kustību velciet ārā. Nav ieteicams ērci vilkt ar pirkstiem, jo infekciju izraisītāji var nokļūt organismā caur mikrotraumām ādā vai gļotādā
  • var izmantot diega cilpu: to apsien ap ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un, velkot aiz galiem, ērci izņem; pēc ērces noņemšanas tās piesūkšanās vietu apstrādā ar spirtu vai joda tinktūru; rokas nomazgā ar ziepēm
  • lai mazinātu inficēšanās risku ērces izņemšanas laikā, jo uz rokām var būt mikroskopiski ievainojumi, vēlams uzvilkt gumijas cimdus vai izmantot kādu starpliku, pēc tam dezinficējot rokas
  • mēnesi pēc ērces piesūkšanās vēlams lietot vairāk vitamīnu (īpaši vitamīnu C dabīgā veidā), preparātus, kas stiprina imunitāti, un daudz šķidruma; izvairīties no stresa, saaukstēšanās, alkohola lietošanas un intensīvām fiziskām slodzēm

EPIDEMIOLOGI ATGĀDINA

• pirms došanās brīvā dabā jāievēro pareizas ģērbšanās ieteikumi

• piknikam dabā vajadzētu izvēlēties vietas, kur ir mazāk zāles, pēc iespējas tālāk no krūmājiem un meža, vēlams tuvāk apdzīvotām vietām, kur būs mazāk iespēju sastapt ērces

• nevajadzētu sēdēt tieši zālē, bet uz pārklāja

• bērnus vajadzētu atturēt no draiskošanās garā zālē un krūmājos

• ērces var pieķerties, arī plūcot zaļumus

• inficēties ar ērču encefalītu var, uzturā lietojot termiski neapstrādātu kazas pienu

Jāievēro, ka ērces nebaidās no lietus, bet slapjumā tās būs grūtāk ieraudzīt un notraukt.

JAUTĀJUMI PROFESIONĀLIM

Atbild Dr. Antra BORMANE, Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe:

– Kā tas iespējams, ka asins analīzes uzrāda Laimas boreliozes baktēriju, bet nav konstatēts, ka ērce būtu bijusi piesūkusies?

Tas ir iespējams. Ērču mātītes kož un piesūcas uz ilgāku laiku, tāpēc tās var pamanīt. Bet tēviņi nav pielāgoti lielai asins daudzuma uzņemšanai – viņi var īslaicīgi piesūkties, ievadīt kādu borēliju un mierīgi iet tālāk savu ceļu. Un cilvēks pat nepamana, ka viņam ērce ir bijusi piesūkusies. Ir arī ērču nepieaugusī attīstības stadija – nimfas, kas parazitē uz vidējiem zīdītājiem un ir bīstamas arī cilvēkiem, jo var pārnēsāt tos pašus infekcijas slimību ierosinātājus, ko pieaugušās ērces. Viņas ir tik mazas, ka cilvēks pat nemana – mazgājoties notrauc ar birsti un pat neuzzina, ka tā bijusi piesūkusies. Jā, tādi gadījumi ir iespējami – ka ērce nav konstatēta, bet ir slimības pazīmes ir.

– Šo problēmu atrisina antibiotikas?

Laimas slimību ārstē ar antibiotikām. Ērču encefalītam nav specifiskas terapijas, ir tikai simptomātiska terapija. Vakcinācija aizsargā tikai pret ērču encefalītu, savukārt pareiza ģērbšanās, nodrošinoties pret ērcēm, jāievēro arī vakcinētiem cilvēkiem, lai aizsargātos pret pārējām ērču pārnestām slimībām.

– Jūs pati esat vakcinējusies?

Jā, tas nepieciešams sakarā ar darba specifiku.

– Vai cilvēki ir apzinīgi un vakcinējas pret ērču encefalītu?

Mūsu rīcībā ir informācija, ka pret ērču encefalītu varētu būt vakcinējušies apmēram 10% Latvijas iedzīvotāju. Vairāk sāka vakcinēties 2000. gada sākumā, visvairāk vakcinējās laikā no 2007. līdz 2009. gadam. Tad sākās krīze, un vakcinēšanās intensitāte atkal samazinājās.

BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI

– Kam ieteicams vakcinēties pret ērču encefalītu?

Tiem, kuri dzīvo un strādā epidēmijas rajonā. Cilvēkiem, kuri bieži ir mežā. Ceļotājiem, kuri dodas uz epidēmijas rajonu.

– Cik drošu aizsardzību var iegūt ar vakcināciju pret ērču encefalītu?

Vakcinācija nodrošina aizsardzību 98–100% gadījumu.

– Kad labāk vakcinēties?

Vakcinēties var visa gada garumā. Labāk vakcinēties, kad ērces vēl nav aktīvas. Ērces aktivizējas, kad nokūst sniegs un augsne sasilst līdz +3, +5 grādiem. Pilns vakcinācijas kurss ir trīs devas: 1–3 mēnešus pēc pirmās tiek ievadīta otrā vakcīnas deva. Aizsardzība jeb imunitāte pēc divām devām ir pietiekama tikai vienai sezonai. Trešo devu ievada pēc 6–12 mēnešiem. Lai saglabātu imunitāti, ik pēc 3–5 gadiem nepieciešama ievadīt revakcinācijas devu.

– Ko darīt tagad, vasarā?

Laikā, kad ērces jau ir aktīvas (aprīlis–novembris), tiek izmantota ātrā vakcinācijas shēma, kas ļauj ar divām potēm jau trīs nedēļu laikā (otrā pote jāveic precīzi pēc divām nedēļām, un imunitāte izveidojas pēc nedēļas – desmit dienām) nodrošināt drošu aizsardzību pret ērču encefalītu uz vienu gadu.

– Un kas notiek pēc gada?

Ir jāveic trešā pote, kas savukārt nodrošina drošu aizsardzību pret ērču encefalītu uz nākamajiem trim gadiem.

– Ja cilvēks ir izslimojis ērču encefalītu, vai viņam arī jāpotējas?

Pēc ērču encefalīta pārslimošanas cilvēkam ir imunitāte pret šo infekcijas slimību uz mūžu. Atkārtoti saslimšanas gadījumi nav zināmi.

– Vai cilvēks var kļūt par donoru, ja izslimots ērču encefalīts?

Šis cilvēks var būt ļoti vērtīgs asins donors, jo asinīs ir arī antivielas pret ērču encefalītu, ne vīruss. Asins donoru centrs pat aktīvi meklē cilvēkus, kuri pārslimojuši ērču encefalītu, lai izmantotu šo cilvēku asinis pretērču encefalīta imūnglobulīna ražošanai.

Avots: vakcinacijasdienests.lv



Veselība

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) saskaņā ar ārstu novērojumiem gada tumšajos mēnešos arvien palielinās smagas un sarežģītas traumas guvušo pacientu skaits, kas nonāk slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā, jo bez atstarojošiem elementiem savā apģērbā bijuši nepamanāmi citiem satiksmes dalībniekiem.