Labo laika apstākļu un ārpustelpu aktivitāšu dēļ mediķiem darba šajā laikā netrūkst. Pārsvarā palīdzība nepieciešama cilvēkiem, kuri ilgstoši uzturējušies saulē, pārvietojušies sakarsušos transportlīdzekļos vai tveicē veikuši fizisku darbu. Par pacientu trūkumu diemžēl nevar sūdzēties arī traumatologi.
Kādi ir karstuma un saules riski, no kā jāuzmanās, lai ilgi gaidītā vasara nenodarītu ļaunumu veselībai, bet sniegtu neaizmirstamu prieku, Neatkarīgajai stāsta klīnikas Premium Medical ģimenes ārste–pediatre Gerda Lielause.
Jūra līdz ceļiem
«Karstumā galvenais – jādzer daudz šķidruma. Pieaugušajiem tie ir vismaz divi trīs litri dienā, bet nevajadzētu aizmirst arī par bērniem, – viņiem jāizdzer vismaz litrs. Vēlams ūdeni, nevis kādus saldinātos dzērienus, jo no tiem nevar atdzerties,» saka ģimenes ārste, paskaidrojot, ka, nelietojot šķidrumu, no pārkaršanas un pārsauļošanās organisms var atūdeņoties, un tas draud ar paaugstinātu temperatūru, stiprām galvassāpēm, var sākties caureja, vemšana.
Cik daudz šķidruma jāizdzer zīdainim? «Lai arī zīdainītis jau ēd šķidro barību – mammas pienu vai kādu piena maisījumu, es saviem pacientiem tomēr piesaku, lai vasarā mēģina dot bērnam vēl papildus arī ūdeni – 200–300 mililitru dienā.»
Daktere Gerda Lielause uzsver: lielā karstumā ļoti bīstams ir alkohols. Vajadzētu ierobežot tā lietošanu dienas vidū, atpūšoties pie upes, ezera vai jūras krastā, jo tas draud ne tikai ar asinsspiediena paaugstināšanos. Alkohola reibumā, kā zināms, vienmēr jūra ir līdz ceļiem. Un, pārkarsušam ejot peldēties, cilvēkam var iestāties šoks, var sākties krampji, kas nozīmē, ka viņš vairs nespēj izkontrolēt savas kustības un var vienkārši noslīkt.
«Protams, esot ūdenstilpju tuvumā, ir jāseko, ko dara bērni, – cik tālu, cik dziļi peld. Bērnus noteikti nevajadzētu atstāt vienus,» uzsver ģimenes ārste.
Paliek ratiņkrēslā
Turpinot par atvēsināšanos ūdenī, ģimenes ārste saka: ik vasaru slimnīcā nonāk cilvēki ar nopietnām mugurkaula traumām un dažādiem citiem traumatiskiem bojājumiem. «Tas, par ko mēs runājam, ir it kā ikdienišķas un visiem labi zināmas lietas. Un, lai arī visi domā: uz mani tas neattiecas, katru vasaru cilvēki pārkarst un dabū saules dūrienu, pēc ilgstošas uzturēšanās saulē nonāk slimnīcā ar saules apdegumiem. Un katru vasaru kāds ielec ūdenī uz galvas un paliek ratiņkrēslā... Mana kolēģe, kura strādā Jūrmalas slimnīcā Bulduros, stāsta, ka Jūrmalā šī problēma ir vienlīdz aktuāla arī ziemā, – slimnīcas uzņemšanas nodaļā nonāk daudz pacientu, kuri guvuši traumas, atpūšoties Līvu akvaparkā. Bērni un jaunieši tur pārgalvīgi skrien un lec pa caurulēm, un apsardze jau arī visus nevar novaktēt. Tāpēc uzmanīgam jābūt mums katram pašam.»
Ģimenes ārste apgalvo: katru vasaru ir pacienti, kuriem nepieciešama palīdzība pēc pārkaršanas saulē. Zvana un jautā, ko darīt. Un tātad – ko darīt? «Pārkarsušais ir jānogulda, jāatģērbj, jāpārklāj ar vieglu paladziņu un jādod dzert daudz šķidruma – vēlams, ūdeni istabas temperatūrā. Uz galvas var uzklāt vēsā ūdenī samitrinātu dvieli, tāpat arī var uzlikt ko atvēsinošu uz rokām pulksteņa siksniņu vietās. Un iedot kādu antihistamīnu – piemēram, tavegilu. Bet, ja jūtat, ka mājās paši īsti netiekat galā, ir jāsauc vai nu ātrā palīdzība, vai jādodas uz slimnīcu pašiem.»
Āda, acis, imūnsistēma
Ārste Gerda Lielause atgādina arī par sauļošanās ierobežošanu – aktīvā saulē nevajadzētu uzturēties vairāk par stundu, divām. Un arī tad – tikai no rīta līdz pulksten 11 vai pēcpusdienā, pēc pulksten 16. Protams, tas attiecas gan uz bērniem, gan pieaugušajiem, un, lai pasargātu sevi no riska saslimt ar ādas vēzi, visiem ir jālieto savam ādas tipam atbilstošs saules aizsargkrēms. Bērniem – obligāti ar aizsardzības faktoru SPF 50.
Noteikti vajadzētu ņemt vērā meteorologu brīdinājumus par ultravioletās radiācijas indeksu (UVI). Nelielos daudzumos ultravioletā (UV) radiācija ir nepieciešama, lai organismā veidotos D vitamīns, kā arī ekzēmas, rahīta un dažādu ādas slimību ārstēšanā. Tomēr pārlieku liels UV radiācijas daudzums var būt kaitīgs veselībai – tas var nelabvēlīgi ietekmēt ādu, acis un imūnsistēmu. Divi galvenie negatīvās ietekmes faktori ir ādas vēzis un katarakta. Starp citu, pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, katru gadu pasaulē tiek reģistrēti divi līdz trīs miljoni ādas vēža saslimšanas gadījumu, bet 12–15 miljoni cilvēku sirgst ar kataraktu. Un apmēram 20% saslimšanas galvenais cēlonis ir ilgstoša uzturēšanās saulē.
Ko nozīmē UVI? Tas raksturo saules UV radiācijas līmeni uz zemes virsmas. Indeksa lielums tiek noteikts no 0, kas ir zemākais rādītājs, līdz 11+, kas ir augstākais rādītājs. Jo lielāks ir UVI, jo lielāku ietekmi tas var atstāt uz ādu un acīm. Diennakts gaitā UVI mainās no zemākās vērtības 0 nakts stundās un savu maksimālo vērtību sasniedz dienas vidū, kad saules staru krišanas leņķis ir vislielākais. Latvijā UV radiācijas mērījumi tiek veikti tikai vienā novērojumu stacijā – Rucavā, un UVI prognozi katrai dienai var atrast mājaslapā internetā meteo.lv, sadaļā Laika ziņas.
Iesnas, klepus, angīna
Pie vasaras apdraudējuma pieskaitāmi arī gaisa kondicionieri – gan birojos, gan lielveikalos, gan automašīnās. Ģimenes ārste norāda: sasvīdušiem un pārkarsušiem ieejot kondicionēta gaisa telpā, var pamatīgi saaukstēties – dabūt iesnas, klepu, balss saišu iekaisumu, pat angīnu. «Reizēm no kondicionieru slimībām ir ļoti grūti tikt vaļā, jo, ja tie nav pareizi tīrīti un filtrēti, tajos iedzīvojas patogēnā flora [baktērija Legionella pneumophila, kas rada plaušu infekciju slimību un kas ir īpaši bīstama gados vecākiem cilvēkiem], un tā var izraisīt ļoti nopietnas saslimšanas,» stāsta Gerda Lielause, piebilstot, ka tādi pacienti viņas praksē ir katru vasaru – gan pieaugušie, gan bērni. Tautā šī kaite tiek saukta par leģionāru slimību, jo tā pirmo reizi tika aprakstīta 1976. gadā, kad Pensilvānijas štatā ASV ar to saslima viena kolektīva locekļi – cilvēki, kuri piedalījās ikgadējā leģionāru saietā.
Daktere iesaka: gaisa temperatūras starpībai starp to, kas ir laukā un telpā, nevajadzētu būt lielākai par pieciem sešiem grādiem. Tāpat ieteicams uzmanīties no ventilatoriem, kas ilgstoši pūš virsū kādai ķermeņa vietai, jo tas var radīt muguras, jostasvietas, plecu un kakla daļas problēmas. Jo īpaši tiem, kuri sirgst ar kakla daļas vai muguras spondilozi. Ventilatora atrašanās vietu ieteicams pastāvīgi mainīt un novietot to tā, lai nepūstu tieši virsū.
PROFESIONĀĻA VIEDOKLIS
Nekad vairs nekustinās rokas un kājas
Iesaka Andris PŪCE, ārsts traumatologs ortopēds, specializācija – mugurkaula ķirurģija (klīnika Premium Medical, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca):
– Dārgie draugi, šodien vēršoties pie jums, vēlos pasargāt jūs un jūsu radiniekus. Ir karsts laiks, daudzi peldas, daudzi lec uz galvas ūdenī... Diemžēl dažiem tas beidzas traģiski – tiek lauzti mugurkaula kakla skriemeļi, neatgriezeniski sabojājot muguras smadzenes, kā rezultāts ir paralīze uz mūžu. Šo manu domu izvirdumu iniciēja kārtējie pagājušās nakts darbi kādā rajona slimnīcā, kur mēģināju glābt pēc lēciena ūdenī 23 gadus vecu puisi, kurš bija guvis kakla 5. skriemeļa lūzumu un muguras smadzeņu bojājumu. Diemžēl, visticamāk, šis puisis nekad vairs nekustinās kājas un rokas Cerība, protams, mirst pēdējā – tādēļ jau arī naktī strādājām, lai kaut ko saglābtu. Mūsu medijos tiek popularizēts viedoklis, ka šādas traumas tiek gūtas, lecot nezināmos ūdeņos. Mans viedoklis: tās ir muļķības. Es gandrīz 20 gadus nodarbojos (strādāju) ar šo, caur manām rokām ir gājis daudz tādu traģēdiju. Droši varu apgalvot, ka septiņi astoņi no desmit cietušajiem ir lēkuši ūdenī zināmā vietā, arī mans iepriekš pieminētais puisis. Diemžēl bieži ir lietots arī alkohols... Lūdzu, pasargājiet sevi un savus radiniekus...
(Avots: ieraksts ārsta profilā facebook.com šā gada 4. jūlijā)
NO SAULES ĪPAŠI JĀUZMANĀS