VESELĪBA: Vasara – pārbaude locītavām

Lielākā daļa cilvēku vasarā kļūst kustīgāki, bet dažiem fiziskā slodze pieaug pat visai jūtami. Nereti ziema tiek pavadīta, gandrīz neizejot no mājām, bet vasarā sākas ceļošana, dārza darbi, braucieni ar velosipēdu utt. Vienlaikus tas ir arī tests locītavām – vai viss kārtībā, vai tās ir lokanas un vingras, vai negadīsies tā, ka, dodoties ilgi gaidītajā un rūpīgi plānotajā ceļojumā, staigājot pa kalnu kūrortpilsētiņas ielām vai muzeju zālēm, pēkšņi sāk izpausties problēmas, kas ikdienā nemaz netraucē?

Atskatoties nesenajā pagātnē, nākas atzīt, ka problēmas arī līdz tam ir mazliet traucējušas. Bet cilvēks nav ieklausījies organisma sūtītajos signālos un gluži automātiski pielāgojies situācijai: ja locītavās jūtams diskomforts, viņš sāk mazāk staigāt, retāk kāpj pa kāpnēm un pats nemaz nemana, ka jau labu laiku izvairās pietupties vai pieliekties, bet, raušoties laukā no mašīnas, neviļus paveras apkārt, vai kāds neredz, cik stīvas un neveiklas kļuvušas kustības, jo sevišķi pēc ilgākas sēdēšanas. Šos signālus nevajadzētu ignorēt. Daba vienam devusi stiprākas un vingrākas locītavas, citam tikušas vārgākas, bet jebkurā gadījumā locītavu veselību ir vieglāk saglabāt, nekā sabojāt un pēc tam pūlēties atgūt. Ja, pamostoties no rīta vai pieceļoties kājās pēc ilgāka darba ar datoru, locītavās jūtams stīvums, tas nozīmē, ka pienācis laiks tām palīdzēt un pievērst lielāku uzmanību, apspriest situāciju ar savu ārstu.

Pilnvērtīgs uzturs

Pilnvērtīgs sabalansēts uzturs vajadzīgs visam organismam, tostarp locītavām, kauliem, muskuļiem. Kā zināms, kauliem nepieciešams kalcijs, ko var uzņemt ar dažādiem piena produktiem, brokoļiem, vīģēm, pākšaugu produktiem u.c. Jāseko, lai netrūktu D vitamīna, kas veicina kalcija izmantošanu organismā. Ieteicams ēst arī pietiekami daudz zivju, jo tās ir bagātas ar omega3 taukskābēm. Muskuļiem nepieciešamas olbaltumvielas, ko var uzņemt ar liesu gaļu, jūras produktiem, pākšaugiem, riekstiem u.c. Par locītavu veselībai vēlamu ēdienu uzskata galertu, kas gatavots slow food tradīcijā, ilgstoši vārot piemērotākos gaļas gabalus – cūku ausis, šņukuru, stilbiņus u.c., lai veidotos dabisks receklis, bez pievienota želatīna. Veselīga uztura sastāvdaļa ir arī vitamīni, kas atrodami svaigos augļos un dārzeņos.

Locītavu veselības stiprināšanai populāri ir uztura bagātinātāji ar glikozamīnu un hondroitīnu. Cilvēka organismā glikozamīns vai tā polimēri ir gandrīz visos audos, bet visvairāk – locītavu skrimšļos.

Uztura bagātināšana

Glikozamīns piedalās locītavu virsmu, cīpslu, saišu, sinoviālā šķidruma, ādas, nagu, sirds vārstuļu, asinsvadu, kuņģa un zarnu trakta, elpceļu un urīnceļu gļotaino sekrētu veidošanā. Glikozamīns palīdz aizkavēt deģeneratīvās izmaiņas, ko locītavās izraisa osteoartrīts. Glikozamīna iedarbība tiek sasniegta pakāpeniski un arī pēc ilgstošas uzņemšanas tas neatstāj nevēlamu ietekmi uz gremošanas traktu un nierēm. Hondroitīns ir dabisks polimērs, kas atrodams skrimšļu audos un saistaudos. Izteikts pieņēmums, ka hondroitīns palīdz uzturēt skrimšļa elastību un neitralizēt vielas, kas veicina skrimšļa noārdīšanos. Arī hondroitīns lietojams ilgāka kursa veidā, produktos to mēdz kombinēt ar glikozamīnu.

Par locītavām jārūpējas jebkurā vecumā

• Pamats locītavu veselībai tiek ielikts jau bērnībā. Ļoti būtiski augošajam organismam nodrošināt pilnvērtīgu, sabalansētu uzturu un regulāras, attiecīgajam vecumam piemērotas fiziskās nodarbes, piemēram, rotaļas svaigā gaisā, rīta vingrošanu, peldēšanu, tenisu u.c.
• Pēc 14 gadu vecuma muskuļi un saites vairs nav tik elastīgas kā līdz tam, un tas atstāj iespaidu arī uz lokanību. Arī dzīvesveids ap to laiku parasti kļuvis nedaudz mazkustīgāks, jo jaunietim nākas pavadīt vairāk laika pie datora un mācību grāmatām. Ja kustību ir par maz, tad šķidrums, kurš baro un ieeļļo locītavu skrimsli, zaudē savu kvalitāti un pat vispilnvērtīgākais uzturs šo trūkumu nespēj kompensēt. Lai nepieļautu locītavu vielmaiņas traucējumus, jāseko, lai statiskā slodze mītos ar dinamisko, un jāizpilda arī stiepšanās vingrinājumi. Jo daudzveidīgākas fiziskās aktivitātes un jo pilnīgāku kustību amplitūdu tās nodrošina, jo labāk locītavām. Būtiski ir pareizi izvēlēties slodzes intensitāti, lai tā nebūtu ne par mazu, ne par lielu, jo arī fiziska pārpūle veicina locītavu problēmas.
• 25 – 45 gadu vecumā, ja cilvēks bijis pret sevi nevērīgs, var izpausties pirmās osteoartrīta pazīmes. Ja veidojas osteoartrīts, skrimslis vairs nav gluds, tajā rodas daudz mikroskopisku plaisiņu, trūkst tā saukto proteoglikānu – savienojumu, kas veido skrimšļa pamatvielu. Virsma kļūst grubuļaina, nelīdzena un jau pati par sevi rada kustību apgrūtinājumu. Skrimslis nesāp, jo tajā nav nervu šķiedru. Nervu šķiedras ir apkārtējos audos – sinoviālajā apvalkā, locītavas kapsulā utt. Iekaisuma procesā, skrimslim sadrūpot, atbrīvojas bioloģiski aktīvas vielas, kas kairina sinoviālo apvalku, tas pietūkst, spiež uz locītavas kapsulu un cīpslām, tāpēc cilvēks jūt sāpes. Sevišķi pakļauti šim riskam ir biroju darbinieki. Ne velti ārsti viņiem atgādina, ka ik pēc stundas vajadzētu piecelties no krēsla, pastaigāt, ideālā gadījumā – veikt stiepšanās vingrojumus, kas palīdz saglabāt kustīgumu, veicina asiņu pieplūdumu locītavām, atbrīvo no muskuļu saspringuma un palīdz arī mazināt emocionālo spriedzi. Arī šajā vecumā vajadzīga daudzveidīga fiziska slodze un racionāls uzturs.
• 45 – 65 gadu vecumā osteoartrīts kļūst izplatītāks. Ja tas skar ceļu un gūžu locītavas, diskomforts var būt diezgan liels. Sajūtot nelielas sāpes locītavās, cilvēki bieži vien cer, ka tās pāries pašas no sevis vai arī lieto pretsāpju līdzekļus, kas uz laiku sniedz atvieglojumu. Tomēr vajadzētu iet pie ārsta, lai precīzi noskaidrotu diagnozi un saņemtu pareizu ārstēšanu, kas ļauj kavēt skrimšļa nodilumu, remdēt sāpes un maksimāli saglabāt locītavu kustīgumu.
• Pēc 65 gadu vecuma osteoartrīts jau ir bieži sastopams. Te summējas gan ģenētiskie faktori, gan nepareiza dzīvesveida sekas, regulāra nepiemērotu apavu valkāšana, liekais svars u.c. Stāvokli bieži sarežģī arī dažādas blakusslimības. Cilvēki vēršas ar savu problēmu pie ārsta, saņem medikamentozu terapiju, daļai nākas arī veikt locītavu endoprotezēšanu. Liela nozīme locītavu veselībā joprojām ir fiziskajai aktivitātei. Slodze jāizvēlas atbilstoši katra cilvēka varēšanai, vislabāk – konsultējoties ar zinošu ārstnieciskās vingrošanas speciālistu.