Vasaras bezrūpīgajā noskaņojumā dzīvi uztveram vieglāk nekā parasti un, ja, dodoties uz vasarnīcu vai apceļojot tuvākas un tālākas vietas, kaut kas aizmirsies, par to tikai pasmaidām – sīkums. Varbūt tiešām nav vērts bojāt garastāvokli mājās palikuša zeķu pāra vai ceļasomā izbirušu žāvēto augļu dēļ, bet vienai lietai gan jābūt kārtībā: tā ir aptieciņa. Iespējams, neko no tās satura mums nevajadzēs, un kaut nu tā būtu, taču paļauties uz veiksmi ir vieglprātīgi.
Visbiežāk pārbaudīt un atjaunot aptieciņas saturu piemirstas tiem, kuriem veselības problēmas gadās reti. Disciplinētāki ir cilvēki, kam regulāri jālieto ārsta nozīmētie medikamenti. Viņiem der pārlasīt zāļu anotācijas, lai atsvaidzinātu zināšanas par to, kāda piesardzība jāievēro konkrētu medikamentu lietotājiem, uzturoties saulē, un kā tie pareizi uzglabājami.
Ieteikumi
• Ja nav specifisku veselības problēmu, aptieciņai labāk izvēlēties vienkāršus, pazīstamus medikamentus.
• Regulāri jāpārskata savi zāļu krājumi un jāaiznes nodot uz aptieku tās, kuru derīguma termiņš ir beidzies. Izmest nederīgos medikamentus kopā ar citiem atkritumiem ir bezatbildīgi. Tie var kaitēt apkārtējai videi, tos var atrast klaiņojoši dzīvnieki.
• Medikamenti jāglabā piemērotos apstākļos un jāievēro anotācijā norādītais uzglabāšanas režīms. Ja, piemēram, tablete, kas pārziemojusi neapkurinātās telpās, ir izmirkusi vai sadzeltējusi, tā nav lietojama, pat ja derīguma termiņš vēl nav beidzies.
• Zāles jātur bērniem nepieejamā vietā.
• Noteikti jāizlasa un jāievēro zāļu lietošanas instrukcija.
Pašas vienkāršākās lietas ceļojuma aptieciņai
• Kaut kas pret sāpēm. Šādā situācijā ir piemēroti preparāti, kas palīdz novērst dažāda veida sāpes, neatkarīgi no to izcelsmes. Pērkot konsultējieties ar aptiekāru, bet pirms zāļu lietošanas noteikti izlasiet instrukciju. Tur parasti atrodama norāde: ja sāpes nepāriet tik un tik dienu laikā, ejiet pie ārsta. Sāpes rāda, ka organismā kaut kas nav kārtībā, un ir jāmeklē cēlonis, nevis visu laiku jādzer pretsāpju līdzekļi.
• Pret saaukstēšanos. Saaukstēties var arī vasarā. Dažkārt no rīta laiks izskatās saulains un jauks, taču termometra stabiņš ceļas gausi, uzpūš ledains vējš, un izrādās, ka apģērbs ir pārāk plāns. Savukārt karstā laikā cilvēki meklē vēsumu caurvējā, peldvietās lec aukstā ūdenī, pārcenšas ar gaisa kondicionēšanu mašīnas salonā. Citreiz saaukstēšanās cēloņi ir grūti saprotami. Tāpēc noder līdzekļi, kas mazina nepatīkamos simptomus.
• Brūcītēm, tulznām, apdegumiem. No tā vasarā nav pasargāts neviens aktīvās atpūtas piekritējs vai dārzkopis. Brūču dezinfekcijas līdzekļi, pārsēji, plāksteri, ziedes un citas ādas savainojumu apkopšanai noderīgas lietas pieejamas plašā sortimentā un cenu amplitūdā. Tūristiem īpaši jārūpējas par savām pēdām, kurām ceļojumā nākas izturēt lielāku slodzi nekā parasti. Jānodrošinās ar līdzekļiem, ko lietot tulznu un varžacu gadījumā, noder arī speciāli mīksti pēdu plāksteri, kas atvieglo ilgo staigāšanu. Ievārījumu gatavošanas sezonā biežāk nekā citkārt gadās arī sīki apdegumi un applaucējumi, kas pareizi jāapkopj.
• Sirdij. Visādam gadījumam aptieciņā jāiekļauj arī kāds vienkāršs sirdij domāts līdzeklis, kaut vai visiem pazīstamās tabletītes, kuras pasūkājot tiek ieelpots vairāk skābekļa un uzlabojas pašsajūta. Ja cilvēkam ir nopietnākas sirds un asinsvadu sistēmas slimības, viņš, protams, lieto ārsta izrakstītos medikamentus. Ja kļūst patiešām slikti, jāmeklē ārsts.
• Sauļošanās aizsargkosmētika. Tā var būt krēmu, šķidrumu, aerosolu, emulsiju un citās formās. Krēmu ir vieglāk uzklāt sejai, kaklam, rokām vai kājām, bet, dodoties uz pludmali, labāk lietot aerosolus vai emulsijas, lai noklātu visa ķermeņa ādu. Vasarā ieteicami līdzekļi ar maksimāli augstu saules aizsargfaktoru. Jāizvēlas tādi, kuri aizsargā gan pret UVB, gan pret UVA stariem. Vajadzētu iegādāties arī kādu krēmu ar pantenolu – ja tomēr gadās pārsauļoties.
• Pret alerģiju. Tie, kuriem šī problēma ir aktuāla, orientējas zāļu piedāvājumā, ir konsultējušies ar saviem ārstiem un no pieredzes zina, kurš preparāts labāk atbilst viņu vajadzībām. Ja nepieciešams vadīt mašīnu vai darīt citus darbus, kas prasa lielu koncentrēšanos, pērkot pretalerģijas līdzekļus, pavaicājiet, vai tie neizraisa miega efektu.
• Pret kuņģa un zarnu darbības traucējumiem. Katram būtu aptuveni jāzina, ko un cik viņš var atļauties ēst, lai kuņģis neprotestētu. Tomēr, dodoties uz kādu laiku projām no mājām, jo sevišķi, apceļojot svešas zemes, biežāk pieļaujam atkāpes no vēlamās ēdienkartes vai arī gadās pārēsties, un tādā gadījumā jāiedzer attiecīgi medikamenti, tiklīdz sākas nepatīkamas sajūtas kuņģī. Mainoties ierastajiem apstākļiem, daudziem izmainās arī gremošana trakta darbības ritms, rodas aizcietējumi, caureja, vēdera pūšanās u.c. Dažreiz lauku labumu baudīšana izraisa nevēlamas sekas pilsētniekam. Tāpēc aptieciņā jābūt līdzekļiem pret caureju, aizcietējumiem un citām nejaukām parādībām.
• Kukaiņu atbaidīšanai. Dodoties dabā, jāpaņem līdzi kāds preparāts odu, knišļu, dunduru, ērču un citu kukaiņu atbaidīšanai. Tiek piedāvāti aerosoli, zīmulīši, geli, krēmi; katrs var izvēlēties to, kas šķiet ērtāks un drošāks. Atsevišķi līdzekļi domāti īpaši bērniem, bet daudzi der visai ģimenei. Nenāks par ļaunu nopirkt arī kādu preparātu, ko var uzziest kukaiņu sadzeltajām vietām, lai mazinātu niezi un citas nepatīkamas parādības. Ja iedzeļ bite vai lapsene, drošības pēc der lietot arī kādu pretalerģijas līdzekli.