Iedvesmojoties no vasarā pieejamās produktu dažādības, ir iespējams nobaudīt vislabākos Latvijas garšu salikumus. Ko un kā ēst vasarā, lai saglabātu labu veselību, patīkamu ķermeņa apkārtmēru, veselīgu miegu un ik rītu – priecīgi pamostos?
Ko šai sakarā māca makrobiotika, Neatkarīgajai skaidro Roberts Lācītis, Latvijā vienīgais diplomētais makrobiotikas speciālists ar 18 gadu stāžu šajā jomā.
Skābpiena produkti
«Vasara ir laba ar to, ka tajā iekļaujas visu veidu dienvidu zemju diētas – Vidusjūras, ājurvēdas, svaigēdāju. Arī biezeņu un smūtiju jeb, kā man teica viens cilvēks, pļuriņu diēta. To visu tagad var ēst,» saka Roberts Lācītis. Viņš uzsver: makrobiotika vasaru atzīmē ar to, ka ir jālieto daudz vairāk šķidruma nekā ziemā. Pusotru, divus litrus. Plus visu veidu zaļumi – zaļi augi, zaļas lapas, zaļi kāti. Tomēr būtu labi, ja pārējais ēdiens būtu drusciņ sautēts, blanšēts, tvaicēts – lai vieglāk organismā pārstrādājas. «Zaļi salāti ir ļoti labi, bet – tas ir tikai smuks zarnu tīrītājs, lielākā daļa iziet ārā un neuzsūcas. Ja nu vienīgi tas viss ir samalts vai sablendēts līdz pļuriņai, tad ir drusku labāk.»
Viņš atgādina, ka mūsu platuma grādos vasarā vislabākie ir skābpiena produkti, kas regulē organismam vēlamo skābju un sārmu līdzsvaru. Rūgušpiens ir vislabākais. «Tie cilvēki, kuri sāk dzert rūgušpienu, vairs nevar iedzert kefīru, jo, kā paši saka, to gļotu piku vairs lejā dabūt nevar.» Nākamais ir tīrkultūra, arī lakto bez garšas un smaržas, paniņas. Kefīrs ir pēdējais. Roberts Lācītis norāda: labi skābpiena produkti ir tie, kas ir spējīgi samaitāties dažu dienu laikā. «Ielejiet bļodiņā, nolieciet uz dažām dienām un paskatieties, kas notiek. Ja skābpiena produkts nav spējīgs pats samaitāties, nu nelieciet to sev iekšā! Tas nebūs labs ēdamais. Tas attiecas arī uz gandrīz visiem jogurtiem.»
Visu veidu garšas
Vasaras graudi ir rīsi, prosa, varbūt arī miežu putraimi un auzu pārslas, bet – tikai varbūt. Labāk tomēr rīsi, jo īpaši visi garie, basmati, jo tie organismā rada vēsuma sajūtu. Griķi? Ļoti, ļoti minimāli, jo tie dod karstumu organismā, kas vasarā nav nepieciešams.
«Arī dārzeņi tagad jāēd vairāk nekā ziemā, jo šai laikā to vienkārši ir vairāk. Tāpat kā ogas, augļi un visu veidu garšvielas, kas aug tepat Latvijā. Kas attiecas uz garšvielām – ja cilvēks kopā ar ēdienu neuzņem dažādas garšas, iestājas ledusskapja meditācija, un parasti tas notiek vakarā pirms miega. Jo tieši garšu trūkums ir viens no meditācijas veidiem, kas palielina svaru, rada miega traucējumus un bēdīgu noskaņojumu no rīta. Tāpēc ir svarīgi, lai dienas laikā tiktu uzņemtas gan garšas, kuras dzesē – salda, rūgta un sīva, gan garšas, kuras karsē – asa, sāļa un skāba,» stāsta Roberts Lācītis, uzsverot, ka ogas un augļus vajag ēst tik, cik vien var apēst. «Cik vien iespējams, turamies pie pašu ogām un augļiem. Kaut gan, vasaras laikā var ēst arī citu zemju augļus, jo tādā pašā karstumā vien esam.»
Vasarā lielisks minerālvielu avots ir jūras kāposti. Vislabākie ir sushi nori – tos var ēst gan kā suši, gan vienkārši pa vienai A5 lapiņai dienā. Makrobiotikas speciālists uzskata, ka tie jūras kāposti, ko var iegādāties lielveikalu kulinārijas nodaļās, kas ir izvārīti, iztvaicēti, pārtaisīti un peld eļļā, ir samaitāts ēdamais un nekādu vērtīgu vielu tajos vairs nav. «Tad labāk pērciet kombu, kas ir kaltēti jūras kāposti, un apēdiet pa pastmarkas izmēra gabaliņam dienā. Vai arī – vakame, skarainos jūras kāpostus. Tos var sautēt, tvaicēt, likt zupās.»
Slapjie salāti
Vasaras ēdienkartes sastāvā vajadzētu iekļaut arī pupiņas, pupas, riekstus, sēklas, visu veidu mūsu pašu zivis. Arī gaļu? «Jā, makrobiotika pieļauj gaļas ēšanu vasarā – ja tu atrodies ziemeļos vai dzīvo augstu kalnos. Un mēs atrodamies ziemeļos, tāpēc arī vasarā mums atļauta gaļa. Turklāt tik, cik katrs uzskata, cik viņam nepieciešams. Pirmkārt – mājas putni. Ja nav mājas putni, tad medījums. Ja nav medījums, tad jērs un aita. Ja nav jērs un aita, tad jaunlops. Bet, ja nav arī jaunlops, nu tad metam mieru – tad nevajag neko!» nosaka Roberts Lācītis. Viņš norāda, ka no gaļas nevar kļūt resns. «Gaļa var samaitāt organismu, tas drusku piesārņojas, bet cilvēks resns daudz ātrāk kļūst no putrām, maizes un cukura.»
Protams, vasaras ēdiens ir arī zupas, un tās šai gadalaikā ir viena no svarīgākajam šķidra ēdiena un šķidruma uzņemšanas metodēm. Kādas zupas ir vislabākās? Makrobiotikas speciālists norāda, ka aukstās jeb, kā viņš pats saka – slapjie salāti.
«Kurzemnieki labprāt ēd skābputru, cilvēki Latgalē labprāt ēd skābo auzu ķīseli, viss ir mazliet ieskābs. Tas nozīmē: lai organismā ieliktais ēdiens pārstrādātos, ir vajadzīga fermentācija.»
Nakteņi nav jāēd
Vai kartupeļi ir vasaras ēdiens? Makrobiotikas speciālists stingri turas pie uzskata, ka nakteņu dzimtas augi – kartupeļi, tomāti, paprika un baklažāns – uzturā nav jālieto. «Ja gribat ēst kartupeļus, tad ēdiet vārītus. Bet ne zupā. Jo solanīns, kas atrodas kartupeļos, ir inde. Ar vārīšanas palīdzību tā tiek izskalota no kartupeļiem, bet – paliek zupā. Tāpēc – izvārījāt kartupeli, izvelciet no ūdens un ēdiet. Zupu nē. Lielāks kaitējums ir ēst to šķidrumu. Bet nu ciete jau nekur nepaliek – tā pēc tam būs iekšā locītavās,» brīdina Roberts Lācītis. «Protams, ja cilvēks ir vesels un viņam nav nekādu veselības problēmu, kādreiz apēdot kādu kartupeli, nekas slikts nenotiks. Tāpat ar tomātu, papriku, baklažānu. Bet, tiklīdz ir tādas slimības kā artrīts, locītavu iekaisums, psoriāze, nakteņu dzimtas augus vajadzētu izņemt no ēdienkartes uz ilgu, ilgu laiku. Bez variantiem.»
Roberts Lācītis rezumē: vasaras ēdienkartē galvenais, lai pusdienlaikā negribas gulēt, lai pēcpusdienā, apēdot saldo, ir enerģija līdz pat vakaram. Tāpēc vasarā no rīta līdz vakaram var ēst zaļas lapas, slapjos salātus, zupiņas un pārtikt no pļuriņām vai smūtijiem. Dažreiz zivi, dažreiz kādu gaļu, un – priecājieties par dzīvi!
Jātaisa ragaviņas
«Vasarā ir jāgatavojas ziemai. Un otrādi. Ne velti ir teiciens: taisi ragaviņas vasarā, ratus – ziemā. Tieši tāpat arī tagad – galvenais, lieciet sev iekšā visas ogas, augļus, zaļumus. Jo tagad tas viss ir. Kad tā visa nebūs, ēdīsim saknes, graudus, skābus kāpostus un rupjmaizi ar speķi. Un arī būs labi! Un, ja jūs vasarā ēdīsiet pareizi, tad ziemu vajadzētu izturēt. Bet, ja tagad ēdīsim standarta ēdienu – kartupeļus, gaļu, miltu mērci, tad ziemā neizdzīvosim. Tad sāksies slimības, visādi vīrusi un – svētki zālēm. Bet zāles, kā mēs zinām, rada ļoti skābu vidi organismā,» atgādina Roberts Lācītis. Viņš iesaka: šis ir īstais brīdis sākt gatavoties nākamās vasaras pludmales sezonai. «Neviena fiksā diēta nekādu labumu nedod. Veca patiesība: kad olšūna noķer spermatozoīdu, ir vajadzīgi deviņi mēneši, lai piedzimtu bērns. Arī pieauguša cilvēka organismā ātrāk nekas nemainās. Tāpēc – ja nākamajā pludmales sezonā gribat izskatīties lieliski, ir jāsāk pareizi ēst jau šodien.»
Garšas, kas jāuzņem dienas laikā
Iesaka Roberts LĀCĪTIS, makrobiotikas speciālists:
SALDA garša nav tikai cukurs. Saldi ir dārzeņi, lapas, graudi, ogas, augļi, gaļa, zivis, piens. Tas nozīmē, ka lielākajam vairumam ēdiena ir salda garša. Tā labvēlīgi iedarbojas uz jūtām un prātu, vairo enerģiju, uzlabo sejas krāsu un stiprina visu ķermeni. Tomēr, ja ikdienas uzturā salda garša dominē, tas veicina aptaukošanos, vājumu, miegainību, slinkumu, turklāt samaitājas zarnu trakta darbība. Tāpēc, ja jūtat, ka kļūstat miegaināki, apātiskāki, slinkāki, ir jāsamazina ēdienā saldums un tam jāpieliek vairāk piparu, krustnagliņu, sinepju, ingvera. Ja nepieciešama vēl lielāka enerģija, tad jāliek pie ēdiena fenhelis, safrāns, kanēlis un kardamons.
RŪGTA garša mūsu ēdienkartē ir sastopama vismazāk, bet tai ir baktericīda iedarbība un ļoti svarīga loma toksīnu izvadīšanā no organisma. Rūgta garša mazina karsoni, dod tonusu ādai un muskuļiem. Ja ar rūgtu garšu pārdozējam, ir nogurums un galvas reiboņi. Rūgta garša piemīt kumīnam (romiešu ķimenes), cigoriņiem, pīlādžiem, kurkumai, vērmelēm, apiņiem, šambalai (fenugrīks, grieķu sienāboliņš).
SĪVA garša vajadzīga nelielos daudzumos. Ja ar to pārdozēsiet, mutē būs sausuma sajūta, var rasties aizcietējums, sāpes sirdī un pazemināsies dzīvības enerģija. Sīva garša normas robežās rada nomierinošas sajūtas, savelk ādu, palīdz dziedēt brūces, uzlabo kuņģa darbību, pārtrauc caureju. Sīva garša ir stiprai tējai, zaļiem negataviem augļiem, muskatriekstam, ingveram un kurkumai.
SĀĻA garša uzlabo gremošanu, nomāc spazmas, palielina siekalu izdalīšanos, attīra asinsvadus, mīkstina vēdera izeju. Tai ir sildoša iedarbība, kā arī – tā darbojas kā antiseptiķis, Pārdozējot uzturā sāli, var iedzīvoties biezās asinīs, slāpēs un nogurumā, asiņošanā un organisma pārskābēšanā, var paaugstināties asinsspiediens. Lai mazinātu pārdozēšanu, lietojiet koriandru, fenheli un safrānu.
SKĀBA garša ir sildoša, tā uzlabo gremošanu, uzlabo ēdiena garšu. Pārdozējot ar skābu garšu, var būt dedzinoša sajūta kaklā, krūtīs un sirdī. Lai nepārdozētu, lietojiet koriandru, fenheli, safrānu, ķimenes. Piemēram, skābēti kāposti ar ķimenēm un koriandru.
ASA garša karsē, attīra mutes dobumu, izvada lieko šķidrumu no organisma, iznīcina zarnu parazītus, tai ir pretiekaisuma iedarbība. Asu garšu dod pipari, sinepes, ingvers, kanēlis, kardamons, muskatrieksts, krustnagliņas. Pārdozēšanas gadījumā palielinās agresivitāte, satraukums. Tad jālieto dzesējošās garšvielas – koriandrs, fenhelis un safrāns.