Kardiologi uzskata, ka sirdij draudzīgs uzturs ir tā sauktā Vidusjūras diēta. «Ir veikti pētījumi, kas pierāda neapšaubāmu šīs diētas ievērošanas efektivitāti sirds un asinsvadu slimību riska mazināšanā.
Laiku pa laikam izskan dažādi – gan ar zinātniskiem pētījumiem pamatoti, gan ar mītiem apvīti – viedokļi par dažām produktu grupām un to iedarbību uz veselību,» norāda P. Stradiņa slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās nodaļas vadītāja kardioloģe Iveta Mintāle. Kardiologi apkopojuši TOP piecus apspriestākos produktus, kuriem ir pamatota un zinātniski pierādīta efektivitāte sirds veselības uzlabošanā.
Šokolāde
Viens no izplatītākajiem mītiem ir saistīts ar to, ka šokolāde veicina aptaukošanos un līdzās citiem saldumiem nav ieteicama ikdienas diētā.
Patiesībā ir zinātniski pierādīts, ka šokolādes sastāvā esošajiem flavonoīdiem piemīt antioksidatīvas īpašības un tie pozitīvi ietekmē sirds veselību. Tāpat šokolādē esošās vielas palīdz samazināt augstu asinsspiedienu un trombu veidošanās risku. Tajā pašā laikā šokolāde satur daudz kaloriju, kas savukārt var veicināt aptaukošanos, tāpēc kardiologi iesaka dienā uzņemt ne vairāk kā astoņus gramus melnās šokolādes.
Vīns
Ir divas viedokļu nometnes – vienas pārstāvji uzskata, ka vīns, tāpat kā citi alkoholiskie dzērieni, ir bīstams veselībai, otri uzskata, ka vīns, īpaši sarkanais, ir ļoti labs veselībai. Patiesībā ar vīnu ir līdzīgi kā ar šokolādi – svarīga kvalitāte un daudzums.
Zivis
Biežākie mīti – zivis ir dārgas, reti pieejamas svaigas, turklāt lielā piesārņojuma dēļ tās mēdz saturēt dažādas kaitīgas ķīmiskas vielas un metālus. Vidusjūras diētā daudz lieto mazās jūras zivis – anšovus un sardīnes, kas satur daudz omega3 taukskābju. Arī Latvijā pieejamas dažādu šķirņu mazās jūras zivis, populārākās ir reņģes, kas maksā tikai 70 eirocentu kilogramā. Mazajām zivīm ir īsāks mūžs, tādēļ tās uzkrāj mazāk piesārņojuma, taču arī lielajās zivīs piesārņojuma līmenis nav tik liels, lai tās atstātu būtisku ietekmi uz veselību. Saldūdens zivis satur daudz mazāk omega3, bet ir brīnišķīgs olbaltumvielu avots, kā arī laba alternatīva gaļai.
Olīveļļa
Olīveļļa ir unikāls un Latvijā par maz novērtēts produkts. Atšķirībā no citām eļļām olīveļļa ir ne tikai mononepiesātināto taukskābju, bet arī flavonoīdu avots, kas normalizē holesterīna līmeni. Tai piemīt izteiktas antioksidatīvas un pretiekaisuma īpašības.
Gaļa
Lielākie mīti saistās ar divām pārliecībām. Pirmā – gaļa sniedz spēku, izturību, tāpēc tā ir jāēd katrā maltītē. Otra – cilvēks nav plēsējs, un organisms var veselīgi funkcionēt arī bez gaļas. Patiesībā gaļas lietošanu vajadzētu samazināt līdz pāris reizēm nedēļā. «Un atkal – svarīga ir kvalitāte, kas saistīta ar putnu un lopu labturību un ar gaļas apstrādes procesu. Mājas lopi un industriāli audzēti lopi saņem radikāli atšķirīgu barību – nav vairākas reizes jāmin, kuru lopu gaļa ir veselīgāka,» uzsver Dr. I. Mintāle. Kardiologi iesaka izvēlēties medījumu – tajā ir mazāk tauku un holesterīna, tā satur daudz dzelzs un nepiesātināto taukskābju, un kategoriski aicina neēst rūpnieciski ražotus gaļas produktus: desas, šķiņķus, konservus, kas bagātināti ar sāli, apšaubāmas kvalitātes taukiem, konservantiem, krāsvielām.