Karstajā laikā labāk ēnā un ar ūdeni pie rokas

Lai gan pagaidām vasaras saule mūs nav lutinājusi, tuvojas gada karstākais mēnesis – jūlijs. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi atgādina, ka karstajās dienās riskam īpaši pakļauti: gados vecāki cilvēki, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem un kuri dzīvo vieni, cilvēki, kuri slimo ar hroniskām slimībām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām, garīgās veselības traucējumiem, un cilvēki, kuri lieto noteiktus medikamentus.

Veselības centru apvienības poliklīnikas Elite dienas stacionāra vadītāja Anna Aleksandrova sniedz ieteikumus senioriem, kā rīkoties vasaras karstajās dienās. Senioriem karstā laikā vajadzētu nopietni plānot dienas režīmu, lai darbības, kas prasa fizisko piepūli, – došanās uz veikalu, pie ārsta vai kur citur –, tiktu veiktas dienas agrajās vai vēlajās stundās, kad saule nav sasniegusi karstuma epicentru. Ārste iesaka: vajadzētu atturēties no došanās braucienos ar sabiedrisko transportu kopumā un īpaši rīta un vakara stundās, kad strādājošie dodas uz vai no darba. Noteikti nevajadzētu uzturēties saulē laika posmā no vienpadsmitiem līdz trijiem pēcpusdienā. Ejot ārā, karstās dienās būtu vēlams likt galvā cepuri un lietot aizsargkrēmu, lai maksimāli pasargātu sevi no saules stariem, kā arī ģērbties vieglās, elpojošās drēbēs, kā arī uzvilkt cepuri vai lakatiņu. Arī uzturoties mājās, ir jāatceras, ka telpas ir labi jāvēdina, lai nerastos pārkaršana. «Ir svarīgi neaizmirst lietot ārstu izrakstītās zāles regulāri, nevis tikai tajās dienās, kad pašsajūta nav laba,» atgādina A. Aleksandrova. Ja ir plānots ārpus mājas uzturēties ilgāk par stundu, labi būtu paņemt līdzi nelielu ūdens pudelīti, lai karstumā vienmēr pa rokai būtu šķidrums. Kopumā ikvienā karstā dienā ir jāizdzer aptuveni divi litri šķidruma, kas būtu gan ūdens, gan minerālūdens, sulas, tādejādi nodrošinot, ka ķermenim nedraud dehidratizācija jeb ķermeņa atūdeņošanās. Jāizvairās arī no alkoholisko dzērienu lietošanas un ar mēru dzert kafiju un stipras tējas.

Lai uzlabotu pašsajūtu, mediķi iesaka vairākas reizes dienā doties vēsā dušā, lai atsvaidzinātos. Tomēr, ja rodas sajūta, ka esat pārkarsis, nekavējoties jādodas ēnā vai uz kādu vēsu telpu, kur ķermenis varētu atdzist. Esot mājās vai dārzā, lieti noderēs aukstas kompreses – dvielis, kurā ietīti ledusgabali no saldētavas. Ja gadījumā palīdzība nepieciešama kādam kaimiņam, vislabāk būtu pēc iespējas ātrāk sazināties ar ārstu. Vispirms būtu jāmeklē padoms pie ģimenes ārsta, taču, ja ārsts nav pieejams, var lūgt padomu ātrajai palīdzībai, kā arī pa Nacionālā veselības dienesta ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni. Savukārt Veselības centru apvienības poliklīnikās ārpus ģimenes ārstu darba laika no pulksten trijiem pēcpusdienā līdz deviņiem vakarā darba dienās un no astoņiem rītā līdz trijiem pēcpusdienā sestdienās ir pieejams dežūrārsts.

Kur saņemt padomu?

Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, konsultējies ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika zvani uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās no pulksten 17 līdz 8 no rīta, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti). Bet, ja veselības stāvoklis pasliktinās un parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums, – zvani 113 NMP dienestam.

Pirmā palīdzība pārkaršanas gadījumā:

• novieto cietušo vēsākā vietā vai ēnā pusguļus;
• atģērb cietušo;
• mitrini ar vēsu ūdeni cietušā pieri, kaklu, krūtis;
• dod dzert vēsu ūdeni;
• vēdini, dzesē, radi gaisa plūsmu;
• ja nepieciešams, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību.