TOP 5 produkti sirds veselības uzlabošanā

Kardiologi uzskata, ka sirdij draudzīgs uzturs ir tā sauktā Vidusjūras diēta, kas 2010.gadā tika ierakstīta UNESCO Cilvēces Kultūras mantojuma sarakstā. Ir veikti lieli pētījumi, kas pierāda neapšaubāmu šīs diētas ievērošanas efektivitāti sirds un asinsvadu slimību riska mazināšanā

Laiku pa laikam izskan dažādi – gan ar zinātniskiem pētījumiem pamatoti, gan ar mītiem apvīti – viedokļi par dažām produktu grupām un to iedarbību uz veselību. Lai kliedētu izplatītākos mītus, apkopojām TOP 5 apspriestākos produktus, kuriem ir pamatota un zinātniski pierādīta efektivitāte sirds veselības uzlabošanā. Konsultē P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās nodaļas vadītāja kardioloģe Iveta Mintāle. 

Nr. 1. Šokolāde.

Šis ir viens no visvairāk ar mītiem apvītajiem produktiem, aizliegtais auglis, laimes simbols. Acteku un Maiju ciltis kakao pupiņas izmantoja kā norēķināšanās līdzekli zelta vietā.

Mīti. Viens no izplatītākajiem mītiem ir saistīts ar to, ka šokolāde veicina aptaukošanos un līdzās citiem saldumiem nav ieteicama ikdienas diētā. Turklāt tā bojā zobus. Tāpat ir dzirdēts par šokolādi kā enerģijas avotu vai labsajūtas izraisītāju, kas mazina depresiju.  

Patiesība. Ir zinātniski pierādīts, ka šokolādes sastāvā esošajiem flavonoīdiem piemīt antioksidatīvas īpašības un tie pozitīvi ietekmē sirds veselību. Tāpat šokolādē esošās vielas palīdz samazināt augstu asinsspiedienu un trombu veidošanās risku. Tai pašā laikā šokolāde satur daudz kaloriju, kas savukārt var veicināt aptaukošanos, tāpēc kardiologi iesaka dienā uzņemt ne vairāk kā 8 gramus kvalitatīvas melnās šokolādes. Jāatceras, ka šokolāde nav uzturs, bet patīkams našķis sevis iepriecināšanai. Būtiskākais ir mērenība un kvalitāte!

Nr. 2. Vīns.

„Dievu dzēriens”, kas arī mūsu platuma grādos iemanto ar vien lielāku popularitāti. Franči, spāņi, itāļi to dzer katrā maltītē.

Mīti. Ir divas viedokļu nometnes – vienas pārstāvji uzskata, ka vīns tāpat kā citi alkoholiskie dzērieni ir bīstams veselībai, otri uzskata, ka vīns, īpaši sarkanais, ir ļoti labs sirds veselībai. Vēl valda uzskats, ka vīna vietā var dzert vīnogu sulu vai ēst vīnogas!

Patiesība. Ar vīnu ir līdzīgi kā ar šokolādi – svarīga ir kvalitāte un daudzums! Pētījumi liecina, ka 1 glāze sarkanvīna dienā kopā ar maltīti sievietēm un 2 glāzes vīriešiem uzlabo sirds asinsvadu veselību un palīdz kuņģim sagremot ēdienu. Lielākas alkohola devas var veicināt vēzi un alkoholismu.

Nr. 3. Zivis.

Lai arī dzīvojam pie jūras, zemē, kas ir bagāta ar ezeriem un upēm, zivju patēriņš uzturā ir nepiedodami mazs.

Mīti. Biežākie mīti ir saistīti ar to, ka zivis ir dārgas, reti pieejamas svaigas, turklāt lielā piesārņojuma dēļ tās mēdz saturēt dažādas kaitīgas ķīmiskas vielas, un metālus.

Patiesība. Vidusjūras diētā daudz lieto mazās jūras zivis – anšovus un sardīnes, kas satur daudz Omega 3 taukskābes. Arī Latvijā pieejamas dažādu šķirņu mazās jūras zivis, populārākās ir reņģes, kas maksā tikai 70 eirocentus/kg! Mazajām zivīm ir īsāks mūžs, tādēļ tās uzkrāj mazāk piesārņojuma, nekā lielās ilgdzīvotājas – lasis, tuncis un zobenzivs. Taču arī lielajās zivīs piesārņojuma līmenis nav tik liels, lai tās atstātu būtisku ietekmi uz veselību. Saldūdens zivis satur daudz mazāk Omega 3, bet ir brīnišķīgs olbaltumvielu avots, kā arī laba alternatīva gaļai.

Nr. 4. Olīveļļa.

Olīveļļa daudz Latvijas iedzīvotāju ēdienkartē parādījusies salīdzinoši nesen. Iepriekš vairāk tika lietota saulespuķu vai rapšu eļļa.

Mīti. Pastāv uzskats, ka olīveļļu var lietot tikai svaigā veidā salātu gatavošanai, jo karsējot tā sabojājas. Tāpat mēdz teikt, ka jebkura olīveļļa ir laba un lietojama uzturā.

Patiesība. Olīveļļa Latvijā ir unikāls un par maz novērtēts produkts. Atšķirībā no citām eļļām, olīveļļa ir ne tikai mononepiesātināto taukskābju, bet arī flavonoīdu avots, kas normalizē holesterīna līmeni. Tai piemīt izteiktas antioksidatīvas un pretiekaisuma īpašības. Kardiologi iesaka lietot aukstā jeb pirmā spieduma extra virgin olīveļļu gan svaigā veidā, gan cepšanai (nepārsniedzot dūmošanas temperatūru – 200°C), jo olīveļļas molekulas ir ļoti stabilas – karsējot tās nesadalās un neveido kancerogēnas vielas. Būtiski iegādāties kvalitatīvu extra virgin olīveļļu tumšos traukos!

Nr. 5. Gaļa.

Kardiologi iesaka krietni samazināt gaļas, it īpaši gaļas produktu patēriņu uzturā, tajā pašā laikā neatbalsta diētas, kas pilnībā izslēdz gaļas lietošanu.

Mīts. Lielākie mīti saistās ar divām pārliecībām. Pirmā – gaļa sniedz enerģiju, spēku, izturību, tāpēc tā ir jāēd katrā maltītē. Otra – cilvēks nav plēsējs un organisms var veselīgi funkcionēt arī bez gaļas.

Patiesība. Gaļas lietošanu vajadzētu samazināt līdz 2 – 3 reizēm nedēļā. Un atkal – svarīga ir kvalitāte, kas saistīta ar putnu un lopu labturību un ar gaļas apstrādes procesu. Mājas lopi un industriāli audzēti lopi saņem radikāli atšķirīgu barību – nav vairākas reizes jāmin, kuru lopu gaļa ir veselīgāka. Vēl labāk, ja dzīvnieki ēd nekultivētus augu valsts produktus, tāpēc kardiologi iesaka izvēlēties medījumu – tajā ir mazāk tauku un holesterīna, tā satur daudz dzelzs un nepiesātinātās taukskābes.

Kategoriski aizliegts ēst rūpnieciski ražotus gaļas produktus: desas, šķiņķus, konservus, kas bagātināti ar sāli, apšaubāmas kvalitātes taukiem, konservantiem, krāsvielām.