Statistika rāda, ka Eiropā ar alerģijām slimo aptuveni 150 miljoni cilvēku. Aptuveni 30% eiropiešu cieš no alerģiskajām iesnām, ko tautā sauc par siena drudzi, aptuveni 20% – no astmas, savukārt 15% alerģija izpaužas kā ādas slimības. Bieži vien alerģijas simptomi parādās jau bērnībā.
Parastie alerģijas simptomi, kas rodas, ieelpojot alergēnu, ir visiem labi zināmi: šķaudīšana, deguna tecēšana, deguna aizlikums, nieze degunā, atsevišķos gadījumos nieze parādās arī dziļāk rīklē, gļotādas tūska, acu apsārtums, nieze un asarošana. Astmas simptomus cilvēki ne vienmēr apzinās, jo tā var būt smaguma un spiediena sajūta krūtīs, sausa, kairinoša klepus lēkmes. Smagākos gadījumos parādās sēcoši, čīkstoši trokšņi krūtīs, elpas trūkums. Izpausme var būt arī vienkārši sauss klepus, kas sezonas laikā turpinās vairākas dienas vai ilgāk un nav novēršamas ar pretklepus līdzekļiem.
Ziedputekšņu alerģija var kombinēties ar tā saukto mutes alerģijas sindromu, par ko daudzi cilvēki nemaz nezina. Piemēram, tādi produkti kā āboli, rieksti, burkāni, persiki, aprikozes, bumbieri, ķirši vai zaļi kartupeļi satur alergēnu, kas līdzīgs bērzu ziedputekšņu alergēnam un izraisa kairinājumu, niezi un tūskas sajūtu mutes gļotādā, uz mēles, aukslējām, rīklē.
Aptiekās aug pieprasījums
To, ka sākusies alerģiju sezona, pamana aptieku darbinieki, jo aug pieprasījums pēc līdzekļiem alerģiju simptomu remdēšanai. BENU aptiekas farmaceits Vitālijs Mitrohins stāsta, ka aptiekā pieejami antihistamīna līdzekļi deguna aerosolu, tablešu, gēlu un acu pilienu formā. Mazinot histamīnu daudzumu organismā, mazinās šķaudīšana, šņaukāšanās un nieze. Antihistamīnu saturoši deguna pilieni mazina iekaisumu, savukārt dekongestanti atbrīvo degunu un elpceļus no gļotām, atvieglojot aizlikumu un pietūkumu. Acu pilieni mazina acu asarošanu un graušanu. Alerģiskus simptomus iespējams mazināt, lietojot arī kombinētus pretsaaukstēšanās līdzekļus, jo arī tie parasti satur antihistamīnus un pseidoefedrīnu, kas atvieglo elpošanu.
Lai gan lielākā daļa no medikamentiem alerģiju remdēšanai iegādājami bez ārsta receptes, konsultācija ar speciālistu būtu ļoti ieteicama. Farmaceits atgādina, ka vecākiem, ārstējot alerģijas bērniem, jālieto tikai ārsta norādīti medikamenti. Atsevišķi antihistamīni var izraisīt miega efektu, līdz ar to jāievēro piesardzība, tos lietojot dienas laikā. Lielākā daļa no šiem preparātiem paredzēti lietošanai vien dažas dienas.
Ja simptomi ir smagāki, tad ārsts var nozīmēt kortikosteroīdu deguna aerosolus, kas lielākoties ir recepšu medikamenti. To iedarbība ir lēnāka, taču spēcīgāka nekā tabletēm. Šie aerosoli ir hormonu preparāti, bet nav pamata baidīties no šī nosaukuma, jo asinīs nonāk mazāk par vienu procentu šo hormonu, un tas parasti nerada problēmas. Ja cilvēkam ir pavasara alerģija, tad ārsts simptomu kontrolēšanai var ieteikt lietot zāles ik dienu no marta beigām līdz jūnija sākumam.
Izvairīties ir grūti
Ja nav kontakta ar alergēnu, nav arī simptomu. Ja alerģiju izraisa, piemēram, kaķi, tad no kontakta ar viņiem var izvairīties, bet, ja vainīgi ziedputekšņi, tad tas ir daudz grūtāk. Pasaulē zināms pat tāds jēdziens kā «alerģijas tūrisms» – kad cilvēki nevēlamo augu ziedēšanas laikā dodas uz pavisam citu klimata joslu. Ieslēgties mājā, nevērt vaļā logus un ilgu laiku neiet ārā no telpām nav diez cik reāli, tomēr ieteicams sekot līdzi putekšņu koncentrācijai un laikā, kad tā ir visaugstākā, tomēr censties uzturēties iekštelpās. Putekšņu koncentrācija visaugstākā ir siltā un sausā laikā, bet lietainās dienās samazinās.
Lietderīgi ir iegādāties kādu gaisa attīrīšanas ierīci. Īpaša uzmanība jāvelta mājas uzkopšanai, neaizmirstot par grāmatplauktiem, skapjaugšām, paklājiem, ventilācijas lūkām un citām vietām, kur varētu uzkrāties pa logu iekļuvušie putekšņi. Pēc došanās ārā putekšņi nosēžas arī uz apģērba un matos, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš arī apģērba kopšanai.
Pie alergologa
Šis speciālists var efektīvi palīdzēt. Alergēnu imūnterapija šodien ir sasniegusi augstu efektivitāti, tā ļauj pacientiem ar vidēju un smagu alerģiju pēc ārstēšanas kursa uz ilgu laiku pilnīgi atbrīvoties no slimības simptomiem vai arī tos krietni mazināt. Imūnterapiju uzsāk vasarā vai rudenī, un, ja tā iedarbojas, jau nākamajā sezonā pacients var konstatēt, ka alerģiju izraisošo augu ziedēšanas laikā vairs nejūtas slikti. Jo smagāki simptomi, jo salīdzinoši lielāks ir uzlabojums, ko dod terapija.
Veicot zemādas alergēnu imūnterapiju, pacients saņem injekcijas zem ādas, sākumā biežāk, vēlāk reizi mēnesī, kursa ilgums ir trīs gadi. Injekcijas tiek veiktas medicīnas iestādē.
Zemmēles imūnterapijā alergēnus pilienu, aerosolu vai tablešu veidā pēc noteiktas shēmas ievada zem mēles – katru rītu pirms brokastīm preparātu divas minūtes patur, norij un pēc 5 – 10 minūtēm var ēst. Standarta ārstēšanas ilgums ir trīs gadi. Izstrādāta arī metode, kad pacienta cirksnī ar sonogrāfa palīdzību atrod limfmezglu un ievada tur ļoti nelielu alergēna devu. Vajadzīgas tikai trīs injekcijas divos mēnešos, un tās nav sāpīgas.
Alergēnu imūnterapija arī mazina astmas un polisensibilizācijas risku. Polisensibilizācija – tas nozīmē, ka cilvēkam, kuram ir alerģija pret vienu alergēnu, pēc kāda laika attīstās alerģija pret jauniem alergēniem. Tikai aptuveni 20% pacientu ir viena alerģija.