VESELĪBA: Dzirdes tehnoloģijas pilnvērtīgai komunikācijai

© Publicitātes foto

Dzirdes traucējumi ir viena no pasaulē izplatītākajām veselības problēmām, taču daudzi cilvēki nesteidzas to tūlīt risināt. Izpētīts, ka vidēji paiet septiņi gadi, līdz viņi meklē dzirdes speciālistu palīdzību, nereti tuvinieku mudināti. Sākot lietot dzirdes tehnoloģijas, absolūtais vairākums atzīst, ka dzīves kvalitāte ir uzlabojusies. Arī Latvijā ir ne mazums cilvēku, kuriem aktuāls jautājums par dzirdes rehabilitāciju.

«Dzirdes rehabilitācija nepieciešama, ja cilvēkam ir vājdzirdība, kas nav labojama ar medicīniskām metodēm,» saka ārstniecības iestādes Dzirdes sistēmas konsultante Anna Silantjeva. «Dzirdes rehabilitācija parasti nav īstenojama vienā dienā, tas ir pakāpenisks process, kurā jāņem vērā dzirdes pārbaudes dati, auss anatomija, blakusslimības, roku funkcionalitāte un citi faktori. Ja traucējums ir vieglas vai vidējas pakāpes un cilvēks izvēlas aizauss aparātu, to mēs varam piedāvāt praktiski tūlīt, bet, ja domā par iekšauss aparāta izvēli, tad jārēķinās aptuveni ar vienu mēnesi, kamēr tas tiks izgatavots un pielāgots.»

Dzirdes speciālisti ikdienā sastopas ar cilvēkiem, kuriem trūkst izpratnes par mūsdienīgu dzirdes aparātu iespējām. Daļa lietojusi analogos dzirdes aparātus un uzskata, ka digitālie dzirdes aparāti kvalitātes ziņā nebūs pārāki. Analogie aparāti pastiprina skaņu, bet neatbilst konkrēta cilvēka dzirdes īpatnībām. Digitālie apstrādā datus atbilstoši dzirdes izmaiņām, tos droši var lietot, runājot pa telefonu, izmantojot dažādus atskaņotājus, skatoties televizoru, braucot transportā u.c.

Binaurālās dzirdes priekšrocības

«Ja cilvēkam ir izteikti dzirdes traucējumi, ieteicami dzirdes aparāti abās ausīs,» stāsta A. Silantjeva, «taču Baltijā daudzi cilvēki psiholoģiski nav gatavi to pieņemt vai arī ekonomiskās situācijas dēļ bieži nēsā dzirdes aparātu tikai vienā ausī. Tomēr daudz labāka ir binaurālā dzirde – ar abām ausīm, jo tā nodrošina skaidrāku skaņu uztveri, labāku dzirdamību skaļā vidē, dzirdes sajūtas balansu un skaņu lokalizēšanu. Cilvēkam, kurš nesen sācis lietot dzirdes aparātu, izejot uz ielas, var būt grūtāk fiksēt skaņas avotu, piemēram, noteikt, no kuras puses brauc automašīna. Ja dzirdes aparāti ir abās ausīs, skaņas signāls tiek apstrādāts ātrāk. Binaurālā dzirde nodrošina to, ka abas ausis vienlaikus uztver skaņas signālu un vēlāk galvas smadzenēs šie signāli tiek apstrādāti.

Dzirdes aparātu binaurālā pielāgošana nodrošina skaņai dabīgu stereo efektu, lokalizētu skaņas avotu, un līdz ar to tiek samazināta kopējā skaļuma intensitāte, tiek mazināts fona troksnis, kā arī cilvēkam ir vieglāk uztvert sarunu biedra sacīto.»

Tehnoloģijas attīstās

«Mūsdienās dzirdes aparātiem ir daudzi un dažādi mikrofona iestatījumi,» skaidro dzirdes speciāliste. «Iespējama apļa sistēma – kad cilvēks uztver skaņu no jebkuras vietas telpā visapkārt, 360 grādu leņķī. Ja ir fiksēta skaņas uztvere, tad dzirdes aparāta mikrofons uztver skaņu konkrēti no skaņas avota: ja vajag, piemēram, saklausīt tikai sarunu biedru, tad mikrofons fokusējas uz viņu un pārējo nefiksē. Ja ir apļa sistēmas mikrofons, tad, kamēr sarunu biedrs runā, tas fiksē viņa sacīto, bet, kad saruna beigusies un, piemēram, ieslēdzas radio citā telpas daļā, tad aparāts uztver skaņu no tā virziena.

Katru gadu top jauni dzirdes aparātu modeļi un tehnoloģija tiek uzlabota. Aparātu modeļi tirgū nonāk aptuveni uz pieciem gadiem, un vēlāk, ja ir pieprasījums, atsevišķus modeļus izlaiž arī atkārtoti, bet parasti jādomā par citu modeļu lietošanu. Dzirdes aparātiem ir divu gadu garantija, bet, ja lietotājs kārtīgi veic apkopi un arī konsultējas ar savu dzirdes speciālistu, tad vidējais lietošanas ilgums ir pieci gadi. Daļai cilvēku dzirdes aparāti kalpo pat desmit gadus. Dzirdes aparātiem ir dažādas platformas. Kanādas ražotājs Unitron, kas ir mūsu sadarbības partneris, piedāvā dažādus tehnoloģiskos līmeņus. Ja cilvēks vēlas ekonomiskas klases aparātu, varam piedāvāt vienkāršāku aparātu, kuram ir kvalitatīva skaņa, bet mazāk kanālu, mazāk klausīšanās programmu, kā arī nav automātiskā režīma. Dārgākiem aparātiem ir automātiskais režīms – programma, kas iekļauj vairākas klausīšanās vides un spēj automātiski mainīt režīmu atkarībā no tā, vai cilvēks nonācis ļoti spēcīgā troksnī, piedalās skaipa konferencē vai ir iegriezies koncertzālē u.c. Iespējams dzirdes aparātiem pievienot arī papildu tehnoloģijas, un, ja cilvēks vēlas, tad viņš arī visus iestatījumus var mainīt ar brīvroku sistēmas pulti. Ja darbs saistīts ar publisku uzstāšanos, tas dod iespēju neuzkrītošāk mainīt dzirdes aparātu iestatījumus. Mūsdienīga funkcija ir automātiskās adaptācijas menedžeris, kas laika gaitā maina kopējo skaņas pastiprinājumu bez lietotāja vai dzirdes speciālista manuālas iejaukšanās. Skaņas apjoms atbilstoši audiometrijas datiem pakāpeniski tiek izmainīts tā, lai cilvēkam būtu komfortabli klausīties. Ja ausīs ir trokšņi – tinīts, ir iespējami tinīta maskētāji.

Mūsdienīgi dzirdes aparāti nodrošina arī binaurālu telefona, MP3 atskaņotāja un tamlīdzīgu skaņas avotu uztveri. Ja ir divi dzirdes aparāti, tie savstarpēji saslēdzas un skaņas signāls, kas skan pie vienas auss, ir labi saklausāms arī otrai. Jaunie dzirdes aparāti var vieglāk pielāgoties veiktajiem iestatījumiem – piemēram, ja cilvēks regulāri, ieslēdzot aparātu, iestata kādu konkrētu režīmu, tad aparāts laika gaitā to jau ieslēdz kā pirmo. Tāpat ir ar skaļuma iestatījumiem un tamlīdzīgi. Pašlaik Unitron ir arī izveidojusi jauno platformu Norton ar pieciem tehnoloģiskajiem līmeņiem, tā lietotājam piedāvā septiņus režīmus vienā programmā. Ja cilvēks ir mašīnā un runā ar savu līdzbraucēju, ieslēdzas viens režīms, ieslēdzot radio – cits režīms, atverot logu, pa kuru ienāk troksnis no ielas – atkal cits utt. Ja nav nepieciešamības, var nomainīt šīs programmas uz manuālajām.»

Pluss: iespēja izmēģināt

«Pašlaik ir iespējas arī izmēģināt dažādus dzirdes aparātus no dažādiem ražotājiem, pirms cilvēks izlemj tos iegādāties,» norāda speciāliste. «Primāri šo sistēmu attīstīja Unitron, bet šobrīd tā darbojas visā pasaulē un to atzinīgi vērtē gan dzirdes aparātu lietotāji, gan dzirdes speciālisti. Testa aparāts pēc saviem parametriem ir tāds pats, kāds būs pastāvīgi lietojamais, bet darbojas ierobežotu laiku, piemēram, vienu nedēļu – ar to parasti pietiek, lai izvērtētu un pieņemtu lēmumu.»

Nedaudz statistikas:

  • Pēc PVO datiem, pasaulē ir vairāk nekā 360 miljoni cilvēku ar dzirdes traucējumiem, no tiem 328 miljoni pieaugušo. Vīriešiem dzirdes traucējumi sastopami biežāk nekā sievietēm, tas galvenokārt saistīts ar darbu trokšņainās ražotnēs.
  • Septiņās Eiropas Savienības valstīs veiktais pētījums, kurā piedalījās 4000 respondentu, rāda, ka 95% no cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, kuri lieto dzirdes tehnoloģijas, spējuši ievērojami uzlabot komunikāciju.
  • Dzirdes aparāta izmantošana darba vidē ir būtiska vidēji 70% lietotāju.
  • Dzirdes aparāta lietotājiem par 25% samazinās depresijas risks.
  • Apmierinātību ar dzirdes aparātu pauž 84% lietotāju.
  • Vairāk nekā pusei dzirdes aparātu lietotāju uzlabojas sociālā dzīve un attiecības ģimenē, ir lielāka drošības sajūta ikdienā; vairāk nekā 60% tas ļāvis uzlabot komunikāciju ar svešiniekiem.



Veselība

Līdztekus pilnībā valsts apmaksātai plānveida lielo locītavu endoprotezēšanai pacientiem plāno piedāvāt segt 50% izmaksu pašiem, tādējādi, iespējams, pakalpojumu saņemot ātrāk, to paredz Veselības ministrijas (VM) sagatavotie grozījumi "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā".

Svarīgākais