VESELĪBA: Dermatoskopija: kas tā tāda?

DR. KARLS VEIC DERMATOSKOPIJU. Tas ļauj ādas veidojumos pamanīt aizdomīgas pazīmes, kas vēl nav redzamas ar neapbruņotu aci © Publicitātes foto

Vēl pirms pāris gadiem cilvēki, ierodoties uz ādas veidojumu izmeklēšanu ar dermatoskopijas metodi, ārsta kabinetā lūkojās apkārt: kur tad ir tas dermatoskops? Daži juta skepsi, kad domātā lielgabarīta aparāta vietā dermatologs ņēma rokā pavisam nelielu ierīci, kas atgādina lupu, kaut ko pagaismoja un pavēstīja labas vai ne tik labas ziņas.

«Pat nepieskaroties ādas virsmai, mēs ar dermatoskopa palīdzību varam redzēt pazīmes, kas nav saskatāmas ar neapbruņotu aci,» saka biedrības Dermatologi pret ādas vēzi valdes priekšsēdētājs, dermatologs Raimonds Karls.

– Cik sen dermatoskopija ir pazīstama?

– Tās pirmsākumi meklējami jau 17. gadsimtā. Pagājušā gadsimta 80. gados bija mēģinājumi izmeklēt ādu ar stereomikroskopu, ko lietoja oftalmoloģijā. Tas bija ļoti liels. 80. gadu beigās bija izveidots pirmais portatīvais dermatoskops. Apgaismojumu tam nodrošināja halogēnu spuldzītes, kas tērēja daudz enerģijas. Tajos laikos katram pārbaudāmajam ādas veidojumam ierīci vajadzēja pielikt klāt. Parādījās ziņojumi, ka tā iespējams arī pārnēsāt infekcijas slimības, piemēram, cilvēka papilomas vīrusu. Šobrīd ādas virsmai ar dermatoskopu nav jāpieskaras. Tiek izmantota polarizētā gaisma, kura novērš atspulgu no ādas virsmas un iekļūst dziļāk ādā. Mūsdienās dermatoskopijā iegūto attēlu iespējams pārnest uz telefonu vai datoru un saglabāt.

– Kādēļ attēli jāsaglabā?

– Tas ļauj novērtēt veidojuma izmaiņas īsākā vai ilgākā laika posmā. Iespēja izsekot veidojumu attīstībai ir palīdzējusi veikt daudz jaunu atklājumu un saprast krietni vairāk par ādas jaunveidojumiem – kā tie rodas, par ko pārvēršas, kāpēc pārvēršas, kādas ir to īpatnības dažādos cilvēka mūža posmos. Ja pacients atnācis, piemēram, pie ģimenes ārsta kaut kur tālu ārpus Rīgas, lai apskatītu kādu šaubīgu ādas veidojumu un ārsta rīcībā ir dermatoskops, tad var uzņemt attēlu un nosūtīt to speciālistam. Tā ir iespēja ietaupīt darbu, naudu, nervus un noskaidrot, ko tālāk darīt. Latvijā šādu sistēmu pagaidām praktizējam maz, bet citās valstīs ar dermatoskopu rīkojas gan ģimenes ārsti, gan medicīnas māsas, kuras apguvušas skrīninga pamatzināšanas, lai spētu atšķirt, kuri ādas veidojumi ir labdabīgi, kuri aizdomīgi un tāpēc to attēli sūtāmi dermatologam. Šobrīd parādījušās arī zinātniskas publikācijas par to, kā cilvēki, kuriem ir augsts ādas vēža risks, ar šo metodi sekmīgi veic ādas pašapskati. Tas ir vēl viens pasākums, lai varētu agrīni konstatēt šādus veidojumus. Īpaši svarīgi tas ir melanomas gadījumā.

– Plašam cilvēku lokam domātās publikācijās un bukletos uzskaitītas aizdomīgu ādas veidojumu pazīmes, piemēram, asimetrija, izplūdušas robežas, vairākas krāsas, strauja palielināšanās, nieze utt. Vai dermatoskops redz vairāk?

– Jā, ar dermatoskopiju mēs jau agrās stadijās redzam kaut kādas jaunas detaļas, kas var norādīt gan uz prognozi, gan ārstēšanu, gan arī ļauj atrast tādus veidojumus, kuri vizuāli ir neuzkrītoši. Melanomu dermatoskopija uzķer, pirms vēl parādījušās minētās klīniskās pazīmes. Un, jo agrīnāk to nosaka, jo labākas izredzes uz izārstēšanos. Ja veidojums ir pavisam neliels, to var noņemt vieglā anestēzijā, viena maza šuvīte – un viss.

– Šogad, Vēža modrības gadā, bieži dzirdam informāciju, ka ļaundabīgie audzēji Latvijā tiek atklāti vēlīnās stadijās. Vai tas nozīmē, ka diagnostika nav pietiekami pieejama?

– Dermatologs ir gandrīz katrā rajonā, tomēr būtu labi, ja nozarei būtu pievērsta lielāka uzmanība. Dermatoskopija ir gana interesanta un mūsdienīga metode, un ir arī jaunas tehnoloģijas, piemēram, konfokālā mikroskopija vai optiski koherentā tomogrāfija tieši ādai, kur šīs izmaiņas var diagnosticēt šūnu līmenī. Bet pamats tik un tā ir skrīnings, lai atlasītu tos, kuri jānosūta precīzākai diagnostikai, un to īstenot palīdz dermatoskopija. Valsts šobrīd uzskata, ka ir vieglāk un izdevīgāk paņemt audus citoloģiskiem un histoloģiskiem izmeklējumiem, bet laikam gan tikai mūsu valstī tik lēti maksā ķirurga darbs. Un vai šīs ir skrīninga metodes? Īstenībā, ja mēs saliekam kopā izmaksas par konsultāciju, operāciju, operācijas zāles lietošanu, operāciju māsu un ķirurgu, morfologa un laboranta darbu, par medikamentiem anestēzijai un vēl pieskaitām zaudētās dienas, ko cilvēks nav bijis darbā, summa saskrien ļoti liela. Savukārt ļoti labas kvalitātes dermatoskops maksā ap 1200 eiro plus zināmi līdzekļi apmācībai. Apgūt skrīningu varētu gan medicīnas māsa, gan cilvēks bez speciālas medicīniskās izglītības, lai apskatītu ādu un secinātu, kuri veidojumi jāparāda speciālistam un par kuriem var nesatraukties.

– Kādas ir ādas vēža ārstēšanas iespējas vēlīnajās stadijās?

– Medikamenti ir, tie ir efektīvi, un ļoti žēl, ka valsts rocība un pacientu rocība nav tāda, lai varētu atļauties šīs zāles, jo rezultāti ir pārliecinoši. Melanomas šūnai tiek noteiktas ģenētiskās analīzes. Ar laboratorijas palīdzību var noteikt, kādi gēni ir konkrētajai melanomai. Visbiežāk atbildīgs par to, ka audzēja šūna veicina jaunu šūnu veidošanos, ir tieši BRAF gēns. Ja šo gēnu bloķē, tam nav iespējas izpausties, un šūna nevairojas, arī metastāzes iet bojā. Aptuveni 60% no melanomām ir BRAF pozitīvas. Melanomas ārstēšanas nākotne būs balstīta uz gēnu noteikšanu asinīs vai pašā audzējā. Savukārt bazālo šūnu karcinomai jeb bazaliomai terapija bloķē šūnas dzīves ciklu, šūnas pārstāj vairoties un nomirst; arī ielaistie gadījumi padodas ārstēšanai. Te ļoti daudzi medikamenti ir nevis injicējami, bet lietojami iekšķīgi.

Mūsdienīgās tehnoloģijas maksā ļoti dārgi – vienam pacientam tas ir ap 100 000 eiro gadā. Valstij būtu jāpadomā – varbūt vairāk uzmanības pievērst profilaksei un agrīnai ārstēšanai, lai nevajadzētu šos tūkstošus?

– Nesen aizvadījām gadskārtējo Eiromelanomas dienu. Kādēļ šogad dermatologi atkāpās no tradīcijas sniegt iedzīvotājiem konsultācijas par brīvu?

– Šogad vairāk pievērsāmies tieši ārstu izglītošanai. Aprēķinājām, ka pa šiem gadiem, kopš notiek Eiromelanomas diena, esam bez maksas veikuši skrīninga izmeklējumus 12 000 cilvēku, valsts budžetā ietaupot apmēram 250 000 latu. Par to mēs varētu vēlēties lielāku pretimnākšanu no valsts, vismaz informatīvu atbalstu kampaņas organizēšanā. Eiromelanomas dienas mērķis ir atgādināt cilvēkiem par piesardzību, kas jāievēro, tuvojoties sauļošanās sezonai, – to arī darījām un ceram, ka plašajā informācijas plūsmā mūsu vēstījums sabiedrību sasniedza.

Atgādinājums

Noteikti jāpārbaudās pie dermatologa, ja ādas veidojumam piemīt kāda no šīm pazīmēm:

  • A (asimetrija) – sadalot veidojumu uz pusēm (jebkādā virzienā) tas nav simetrisks.
  • B (no angļu valodas vārda border) – veidojuma malas ir neregulāras, izplūdušas, tam ir neskaidras robežas.
  • C (colour) – veidojumā saskatāmas vairākas krāsas. Tās var būt no gaiši brūnas līdz tumši brūnai, melna, balta, sārta.
  • D (diametrs) – veidojuma diametrs ir 5 mm un lielāks.
  • E (evolving) – strauji progresējoša attīstība, arvien izteiktāka pacelšanās virs ādas līmeņa, palielināšanās.
  • F (feelings) – dažādas sajūtas, piemēram, nieze vai sāpes.



Svarīgākais