VESELĪBA: Ar sauli – uz jūs

Ādas vēzis varbūt ir pēdējais, par ko gribas domāt, gaidot saulainu vasaru. Tomēr tas uzglūn. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka saslimstība ar dažādām ādas vēža formām Latvijā arvien pieaug, turklāt pieaug arī šīs slimības izraisīto nāves gadījumu skaits, piemēram, no agresīvākās ādas vēža formas – melanomas – 15 gadu laikā mirušo skaits Latvijā ir trīskāršojies.

Ik gadu ādas vēzi konstatē apmēram diviem tūkstošiem cilvēku un ar to mirst aptuveni 60 cilvēku. Dati diemžēl atklāj arī to, ka ar ādas vēzi saslimst arvien jaunāki ļaudis. Biedrība Dermatologi pret ādas vēzi jau astoto gadu Latvijā organizē Eiromelanomas dienu, lai pievērstu uzmanību ādas vēža pazīmēm, agrīnai diagnostikai un aicinātu sabiedrību rūpēties par ādas veselību.

Mērenību saules baudīšanā

Guntis Belēvičs, veselības ministrs

– Veselības ministrija 2015. gadu ir pasludinājusi par onkoloģiskās modrības gadu. Cīņa ar ļaundabīgiem audzējiem, tēlaini izsakoties, norisinās divās frontēs: lai nesaslimtu – profilakse, un lai priekšlaikus nenomirtu – agrīna atklāšana. Vēža izcelsmes mehānismi joprojām nav līdz galam izzināti, tāpēc neviens nevar dot absolūtas garantijas, ka, pat pedantiski ievērojot visus veselīga dzīvesveida priekšrakstus, cilvēks nekad nesaslims ar kādu no vēža formām. Taču, dzīvojot atbildīgi, vismaz tiek izslēgta slimību tīša izprovocēšana un veicināšana. Tuvojas sauļošanās sezona, un mums, ziemeļu tautai, kam saulaino dienu skaits ir nepietiekams, saules ietekmi gribas izbaudīt daudz vairāk, un tas var radīt negatīvas sekas gaidītā prieka vietā. Ultravioletā starojuma ietekmē āda ātrāk noveco, zaudē elastību un ievērojami palielinās risks saslimt ar ādas vēzi. Veselības ministrija iesaka saules baudīšanā ievērot mērenību, īpaši no tās ietekmes ir jāpasargā bērni, kuru āda vēl nav nobriedusi. Lai pagarinātu iespēju baudīt ultravioleto starojumu, cilvēki nereti izvēlas iespēju apmeklēt valstis, kur ir vairāk saulainu dienu, citi, īpaši jaunieši, ir iecienījuši mākslīgo starojumu – solāriju pakalpojumus. Šobrīd MK noteikumos atļautais ultravioletā starojuma līmenis solāriju kosmētiskā iedeguma iekārtās atbilst tādam, ko dabā var iegūt uz ekvatora saulainā pusdienas laikā balto smilšu pludmalē. Latvijas iedzīvotājiem šāds starojuma līmenis ir ļoti augsts, un, ņemot vērā kosmētiskā iedeguma pakalpojumu lielo popularitāti sabiedrībā, Veselības ministrija, balstoties uz dermatologu aicinājumu, ir gatava rosināt grozījumus MK noteikumos, lai aizliegtu solāriju pakalpojumus bērniem līdz 18 gadiem, kā arī noteiktu augstākas prasības solāriju personāla kvalifikācijai un klientu informēšanai par kosmētiskā iedeguma radītajiem riskiem veselībai.

Īpaši jāmudina seniori

Raimonds Karls, dermatologs, biedrības Dermatologi pret ādas vēzi valdes priekšsēdētājs:

– Mēs cenšamies sasniegt savu mērķa auditoriju dažādos veidos, un viens no tiem ir kampaņas – Eiromelanomas diena pavasarī un Dzīvo ar veselu ādu rudenī. Tas, manuprāt, ir reāli, mēs redzam pēc statistikas datiem, ka tik tiešām diagnosticēto gadījumu skaits ir strauji kāpis uz augšu. Taču darāmā joprojām ir daudz. Mēs būtu priecīgi, ja uz pārbaudēm vairāk nāktu tieši seniori. Gadās, ka pie dermatologa atnāk vecmāmiņa ar mazbērnu, uztraucoties par to, ka bērnam ir jauna dzimumzīme, bet pašai uz muguras diemžēl jau attīstījies ādas vēzis. Paldies mazdēlam, ka vecmāmiņas slimība ir laikus konstatēta.

Šogad mēs vairāk izglītojām tieši ģimenes ārstus, jo viņu rokās ir ļoti daudz mehānismu, kā uzlabot situāciju, arī Veselības ministrijas solītās piemaksas par to, ka viņi laikus diagnosticējuši kādu vēža formu. Ģimenes ārstu zināšanas ir labas, bet nekad nevajag apstāties pie sasniegtā.

Ādas vēzim ir trīs veidi – bīstamākais no tiem ir melanoma, jo audzēja šūnas spēj ātri izplatīties un radīt metastāzes. Otrai grupai pieder bazālo šūnu audzējs jeb bazalioma, kas ir biežākā ādas vēža forma. Trešais ir plakanšūnu vēzis, kas ir piecas reizes retāks nekā bazālo šūnu audzējs, bet tikpat bīstams kā melanoma. Lielākā daļa no šiem audzējiem ir tieši saistīta ar ultravioleto starojumu.

Vēlīni atklātu ādas vēža gadījumu ārstēšana ir grūta un mūsu sabiedrībai ļoti dārga. Tāpēc aicinām pievērt uzmanību ādas stāvoklim un domāt par izsargāšanos no saules, tas īpaši attiecas uz cilvēkiem, kuri ikdienā strādā ārā, piemēram, ceļu būvnieki, celtnieki, laukstrādnieki. Šobrīd ārsti ir gatavi diagnosticēt šīs slimības krietni agrāk, nekā tas bija iespējams kādreiz, un arī ar labākiem rezultātiem ārstēt.

D vitamīns nav attaisnojums

Klāss Ulrihs, medicīnas doktors no pasaulē lielākās ļaundabīgo ādas vēžu ārstēšanas klīnikas Charité (Vācija):

– Latvijā ierodos regulāri jau gadus desmit un šajā laikā ir ievērojami progresējusi ādas vēža diagnostika. Taču pirmā lieta, par ko jārunā, ir cilvēku individuālā atbildība. Katram ir jāaizsargā āda no ultravioletā starojuma. Daudzi cilvēki uzklāj sauļošanās aizsargkrēmus pavirši. Vīriešiem neaizsargāts bieži paliek kailais galvvidus. Tas pats attiecas uz cilvēkiem, kuri, veidojot frizūru, daļēji noskuj matus – atsegtā galvas āda noteikt jāieziež ar aizsargkrēmu.

Nepieciešamība pēc D vitamīna nav attaisnojums ne solāriju apmeklēšanai, ne ķermeņa sauļošanai pludmalē. D vitamīnu var uzņemt ar uzturu vai uztura bagātinātājiem. Ir svarīgi arī sekot ādas pārmaiņām. Ja jūs tādas redzat – ejiet pie dermatologa. Viņš var veikt precīzu diagnostiku, izmantojot dermatoskopiju. Latvijas ārsti šo metodi ir labi apguvuši. Šodien ir izpētīts, ka daļa melanomu labāk pakļaujas vienai, daļa – citai terapijai. Individualizēta terapija ir labākā, taču tā ir ļoti dārga. Eiropas Kopienas mērķis ir panākt vienādas ārstēšanās iespējas visu valstu pilsoņiem, bet pagaidām tā vēl nav.

Dr. Raimonda Karla ieteikumi:

• Saules aizsargkosmētiku vislabāk iegādāties aptiekā atbilstoši tam, cik gaiša vai tumšā ir āda.

• Jāizvēlas tādi līdzekļi, kuri aizsargā gan pret UVB, gan pret UVA stariem. Tam jābūt norādītam uz iesaiņojuma.

• Neviens saules kosmētikas līdzeklis nenodrošina pilnīgu aizsardzību. ES valstīs aizliegts maldināt patērētāju ar norādēm, ka tas sniedz simtprocentīgu aizsardzību.

• Saules aizsargkosmētika var būt krēmu, šķidrumu, aerosolu, emulsiju un citās formās. Katra no tām vairāk piemērota noteiktām ķermeņa daļām. Krēmu ir vieglāk uzklāt sejai, kaklam, rokām vai kājām, bet, dodoties uz pludmali, labāk lietot aerosolus vai emulsijas, lai noklātu visa ķermeņa ādu.

• Pat ja uz aizsargkosmētikas produkta ir norāde «ūdensizturīgs», ieteicams to uzklāt atkārtoti pēc katras peldes.

• Neraugoties uz aizsargkosmētiku, tiešos saules staros nevajadzētu uzturēties ilgāk par divām stundām.

• Bērniem vēlams izmantot tieši viņiem domāto saules aizsargkosmētiku, tajā parasti ir mazāk konservantu, stabilizatoru u.c.

• Iegādāto produktu jācenšas izmantot vienas sezonas laikā, jo nākamajā gadā aizsāktā iepakojuma saturs jau ir zaudējis savas īpašības.