Tuberkulozes centram plāno jurģus
Iespējams, jau šogad kārtējās reformas piedzīvos Tuberkulozes un plaušu slimību centrs.
Rīgas Austrumu slimnīca, kuras sastāvā šis centrs pašlaik strādā kā viens no stacionāriem, apsver iespēju tuberkulozes ārstēšanu pārcelt uz slimnīcas Linezers telpām. Plaušu slimību ārsti Neatkarīgajai norāda: mēs neesam pret pārmaiņām, taču vēlamies, lai tās nenotiktu tikai ķeksīša dēļ, vienkārši pārceļot mūs no vienām pēc remonta kliedzošām telpām uz citām – neremontētām un nepielāgotām tuberkulozes ārstēšanai.
Tuberkulozes ārstēšanas slimnīcas jau piedzīvojušas vairākas reformas – savulaik centru (valsts aģentūru) reformēja, pievienojot Rīgas Austrumu slimnīcai, pērn rudenī slēdza centra filiāli Ceplīši Tīnūžos, kur ārstējās tie pacienti, kuriem piemērota piespiedu ārstēšana no tuberkulozes. Tagad šie pacienti ārstējas centra pašreizējā galvenajā novietnē Upeslejās Stopiņu novadā. Paliatīvo pacientu aprūpe pārcelta uz Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu. Pārmaiņas skārušas arī tuberkulozes pacientu ambulatoro aprūpi Rīgā – nodaļa pērn pārcelta uz slimnīcu Biķernieki. Tagad uz jaunu mājvietu, visticamāk, būs jāpārceļas arī visam Tuberkulozes un plaušu slimību centram, jo, risinot jautājumu par lietderīgu ēku izmantošanu Rīgas Austrumu slimnīcā, izskanējusi ideja tuberkulozi pārcelt uz Linezeru.
Rīgas Austrumu slimnīcas speciāliste Inguna Potetinova Neatkarīgajai pastāstīja, ka valde nav pieņēmusi lēmumu par centra pārcelšanu: «Lai optimizētu slimnīcas iekšējos resursus, ir pieņemts lēmums pagaidām veikt tikai aprēķinus par iespējamo centra pārcelšanu uz Linezeru, kur savukārt telpas plānots atbrīvot līdz rudenim. Aprēķini ļaus izvērtēt, kāds scenārijs slimnīcai ir ekonomiski izdevīgāks, un tikai pēc tam tiks pieņemts konkrēts lēmums.»
Esam bēdīgā stāvoklī – tā par slimnīcas pašreizējām telpām saka Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas pārstāvji, arī slimnīcas ārsti Alvils Krams, Andra Cīrule, Iveta Ozere. Kopš 1971. gadā tuberkulozes slimnīca tika uzcelta, kapitālā remonta nav bijis, un apstākļi ir katastrofāli gan pacientiem, gan ārstiem. «Ja kaut kas nokrīt, to pielabo,» saka A. Cīrule. Tādos apstākļos turpmāk strādāt nevar. Uzzinot vēsti par slimnīcas pārcelšanu uz citām telpām, varētu priecāties, tomēr mediķi bažījas, vai pārcelšanās nenotiks tikai ēku apsaimniekošanas ekonomijas dēļ (lai nav jāuztur divas lielas ēkas), nenodrošinot atbilstošu telpu rekonstrukciju, piemērošanu tuberkulozes ārstēšanas prasībām. «Tie ir visai skarbi noteikumi, jo tuberkulozes pacientu ārstēšanai jābūt drošai no visiem aspektiem,» saka A. Krams. Mediķi zina par trim iespējamiem variantiem – remontēt esošo slimnīcu; pārcelt uz jaunuzceltām telpām pie stacionāra Gaiļezers vai pārvietot uz Linezeru. «No sliktām telpām uz sliktām un nepiemērotām – tādai reformai mēs neredzam jēgu,» saka A. Cīrule.
Telpu problēma ir tikai viens no sasāpējušiem jautājumiem, kurus risināt lūdz mediķi: pašlaik visa tuberkulozes ārstēšana un profilakse ir atstāta uz viena stacionāra pleciem, Rīgas Austrumu slimnīcā veic ārstēšanu, bet slimnīcai nav piešķirts tāds finansējums, lai ieviestu valdības apstiprināto tuberkulozes izplatības ierobežošanas plānu – tam nav ne naudas, ne vadītāja. Viss darbs norit uz mediķu entuziasma pamata. Arī dati signalizē par problēmām – lai gan saslimstība ar tuberkulozi samazinās, Latvija Eiropas Savienībā joprojām ir augstajā trešajā vietā. Tāpat samazinās mirstība ar tuberkulozi, taču 66% mirušo tuberkuloze atklāta novēloti.