Aptauja: Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju ēd ātrās uzkodas
Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju mēdz lietot uzturā ātrās uzkodas - 20% to dara reizi nedēļā vai biežāk. 10% iedzīvotāju ātrās uzkodas patērē biežāk nekā 2 reizes nedēļā, un neplāno atteikties no šāda ieraduma, tā secināts aptaujā, ko veica "Rimi Latvia" sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Turpretī 50% iedzīvotāju ātrās uzkodas neēd vispār, dodot priekšroku veselīgākiem produktiem.
Kopumā Latvijas iedzīvotāji cenšas pieturēties pie veselīga dzīvesveida un pārsvarā izvairās no neveselīgu produktu patērēšanas ikdienā. 65% aptaujāto ikdienā neēd hotdogus un burgerus, tā vietā iedzīvotāji izvēlas ēst pēc iespējas vairāk zaļumus dārzeņus un ogas. Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu ēšanas paradumi ir drīzāk veselīgi, uz ko arī norāda iedzīvotāju vēlme neēst ātrās uzkodas. Pētījumā atklājās, ka, pieaugot iedzīvotāju vecumam, pieaug arī ātro uzkodu nelietotāju īpatsvars. Piemēram, ja vecuma grupā 15-24 ātrās uzkodas nelieto tikai 14% iedzīvotāju, tad vecuma grupā 55-74 ātrās uzdodas vispār nepatērē jau 83%. Tomēr tikai 5% Latvijas iedzīvotāju, kuri ātrās uzkodas patērē biežāk nekā 2 reizes nedēļā, to ēšanu uzskata par sliktu ieradumu un tuvākajā laikā plāno no tā atbrīvoties.
Lai arī 54% iedzīvotāju uzskata, ka ēd veselīgi, gandrīz puse jeb 49% respondentu atzīmēja, ka neierobežo savu enerģijas un citu gāzētu dzērienu patēriņu. Tomēr atteikties no pusfabrikātu lietojuma iedzīvotājiem ir visgrūtāk - gandrīz 70% aptaujāto atzīst, ka mēdz ēst tādus pusfabrikātus kā, piemēram, pelmeņus, frikadeles, saldētās pankūkas un picas. "Iesaku saldētu pusfabrikātu vietā izvēlēties svaigus, pašu gatavotus ēdienus. Savukārt liels limonādes un enerģijas dzērienu patēriņš liek justies "smagam" visam organismam, jo tajā ir augsts cukura un ogļskābās gāzes saturs. Šādus produktus ieteiktu aizstāt ar organismam draudzīgākiem - svaigi spiestām sulām, augļiem un dārzeņiem," iedzīvotāju paradumus komentē veselīga uztura māksliniece Inga Pūce.
Pētījumā aptaujāti vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.