Droši vien katram zināms kāds, kurš vasaru un saulīti ļoti gaida, un kāds, kurš no tās tikpat ļoti baidās. Katram ir savi argumenti, taču tikai retais vēl nav aptvēris, ka speciāli sauļoties – cepināties – nav labi. Bet nevar jau pavasari un vasaru aizvadīt tumšā telpā, kur saules stari netiek klāt. Gribas pavadīt laiku pludmalē, peldēties, spēlēt bumbu, vizināties laivā, braukt ar velosipēdu, kopt dārzu un darīt daudzas citas lietas, kas tomēr prasa atrašanos saules staros.
Tiem, kuri strādā zem klajas debess, piemēram, jaunbūvē vai apstādījumu kopšanā, nemaz nav citas izvēles, tādēļ jautājums par organisma pasargāšanu no ultravioleto staru kaitīgās ietekmes ir vairāk vai mazāk aktuāls visu vasaru.
Visbīstamākā slimība, kas var rasties ultravioletā starojuma ietekmē, ir melanoma – ļaundabīgs, ļoti agresīvs un dzīvību apdraudošs audzējs, kas veidojas no pigmentrades šūnām – melanocītiem. Melanoma var rasties ļoti dažādās ķermeņa vietās.
Aizsardzība jāatjauno
Nepietiek uzziest pretiedeguma līdzekļus uz ādas vienreiz dienā. Uzturoties saulē, aizsargkosmētika jāuzziež ādai atkārtoti ik pēc divām stundām un arī ikreiz pēc tam, kad cilvēks ir bijis peldēties vai vienkārši paplunčāties ūdenī. Tādi aizsargkosmētikas produkti, kuru marķējumā rakstīts «ūdensdroši», turas uz ādas labāk nekā citi, tomēr arī tos pēc peldes vajadzētu lietot atkārtoti. Nedaudz biežāk par citiem saules aizsargkosmētika vajadzīga cilvēkiem, kuri stipri svīst. Vēl jāņem vērā, ka neviens saules kosmētikas līdzeklis nenodrošina simtprocentīgu aizsardzību. ES valstīs ir aizliegts maldināt patērētājus un kaut ko tādu apgalvot, bet, ceļojot uz ārzemēm, var gadīties, ka šādus uzrakstus uz saules aizsargkosmētikas iesaiņojumiem atrodam. Tiem nevajadzētu ticēt.
Pētnieki atklājuši vēl kādu mazāk zināmu niansi: lietojot kaut ko saldu un alkoholisku, ādā atbrīvojas vairāk brīvo radikāļu. Tie ir aktīvi atomi vai atomu grupas, kas bojā šūnas, veicina organisma priekšlaicīgu novecošanos, stimulē deģeneratīvas slimības, vājina imunitāti, tajā skaitā arī veicina audzēju šūnu veidošanos. Līdz ar to, baudot kokteiļus piknikā vai pludmales ballītē, par ādas aizsardzību pret ultravioletajiem stariem jārūpējas sevišķi čakli.
Atbalsts no iekšienes
Sauļošanās sezonā ir lietderīgi uzņemt betakarotīnu, lai palīdzētu pasargāt ādu no brīvo radikāļu kaitīgās ietekmes, veidojot dabisku ādas iedegumu. Betakarotīns, šķiet, ir vispazīstamākais pārstāvis no veselas lielas vielu grupas, ko sauc par karotinoīdiem. Betakarotīns ir A provitamīns – no tā cilvēka organismā veidojas A vitamīns. Betakarotīns ir spēcīgs antioksidants, kas sargā šūnas no brīvo radikāļu kaitīgās iedarbības. Produkti, kas bagāti ar betakarotīnu, ir burkāni, tomāti, upenes, kāposti, spināti u. c. Aptiekās nopērkamas betakarotīna kapsulas, kuras iesaka sākt lietot jau divas nedēļas pirms sauļošanās sezonas vai došanās uz siltajām zemēm, tāpat arī pirms solārija apmeklēšanas – ja nu tiešām ir tāda vēlme, un turpināt lietošanu visu sauļošanās sezonu. Betakarotīns tiek iekļauts arī acu veselībai domāto produktu sastāvā.
Mazliet par drēbēm
Vasarā ieteicams valkāt vieglas, no dabiskiem materiāliem gatavotas drēbes, piemēram, plānus kokvilnas vai linu apģērbus. Taču aprēķināts, ka aizsardzība pret ultravioletajiem stariem, ko var nodrošināt parasts apģērbs, atbilst SPF 5–6, tātad lielākoties ir nepietiekama. Mūsu platuma grādos atkarībā no cilvēka ādas tipa un citiem apstākļiem ieteicams nodrošināt SPF 30–50. Tiek ražoti arī apģērbi, kuru materiālā iestrādāts saules aizsargfaktors. Protams, vislabāk ir ievērot pārbaudīto ieteikumu: neuzturēties saulē dienas vidū. Ja nu tas ir neizbēgami, jācenšas lietot visus iespējamos aizsarglīdzekļus. Jāņem vērā, ka ultravioletie stari atstarojas arī no ūdens virsmas, smiltīm u. c., tāpēc sauljums vai paēna no tiem nepasargā. Vasarā, ejot saulē, ieteicama viegla, gaiša un pēc iespējas gaisa caurlaidīga galvassega.
Ja lieto medikamentus
Lielākoties cilvēkiem neienāk pat prātā, ka atsevišķi medikamenti var mijiedarboties ar saules gaismu, izraisot nevēlamu reakciju. Šis apstāklis ir minēts lietošanas instrukcijās, tomēr lietotāji tās īpaši rūpīgi nelasa. Gaismjutības jeb fotosensitivitātes reakciju var izraisīt dažādas zāļu formas: ziedes, geli, tabletes, injekcijas. Gaismjutība var izpausties ar ādas izsitumiem un iekaisumu, smagākos gadījumos – pat apdegumu. Simptomi parādās uz sejas, kakla, rokām, apakšstilbiem, muguras un citur, piemēram, vietās, kur tikušas lietotas šādu reakciju izraisošas pretsāpju ziedes. Fototoksiska reakcija rodas tikai tajās ķermeņa daļās, kas bijušas pakļautas tiešiem saules stariem. Pēc īsāka vai ilgāka laika tur parādās ādas apsārtums vai apdegums. Fotoalerģiska ādas reakcija var izpausties ķermeņa vietās, kas nav bijušas pakļautas tiešai saules staru iedarbībai. Tās izpausmes ir ekzēma, nieze, izsitumi, kas visbiežāk parādās ne ātrāk par 24–72 stundām pēc medikamenta mijiedarbības ar gaismu.
Saules aizsargkosmētika
Mediķi, ražotāji un tirgotāji jau kopš pavasara sāk sabiedrībai atgādināt, ka jāpadomā par ādas aizsardzību no ultravioleto staru kaitīgās ietekmes, kas veicina ādas vēža attīstību. Pēdējā laikā dermatologi bieži vien iesaka augu gadu lietot tādu kosmētiku, kas nodrošina aizsardzību pret ultravioleto staru ietekmi – tā ir daļa no cīņas ar ādas novecošanu.
Tomēr daudzi tikai pavasarī tradicionāli iegādājas pretiedeguma krēmus, losjonus, aerosolus un citus produktus. Bet jāatceras šos līdzekļus arī lietot, turklāt lietot pareizi – pietiekami bieži un pietiekamā daudzumā. Eksperti konstatējuši, ka lielākā daļa cilvēku lieto tikai 25–50% no nepieciešamās aizsargkosmētikas produkta devas. Sejai un kaklam vien vajadzīga aptuveni tējkarote aizsarglīdzekļa, bet, lai noklātu visas ķermeņa daļas, kas vasarā parasti ir atsegtas – arī plecus, rokas, kājas u. c., vidēja auguma cilvēkam vajag aptuveni 30 mililitru krēma vai losjona. Nereti piemirstas ieziest pēdas, ausis, kakla aizmuguri, vīriešiem – arī kailā galvvidus ādu. Bet sauļošanās aizsargkosmētiku nudien nav ko taupīt – nākamgad tik un tā būs jāpērk jauna. Vēl viena tipiska kļūda, kas mazina krēmu un losjonu efektivitāti, ir nepareiza uzglabāšana, piemēram, krēma tūbiņa visu dienu stāv pārkarsētā mašīnā.