VESELĪBA: Kā cīnīties ar sāpēm plecos?

«Katrā pieņemšanā ir vairāki pacienti, kuri sūdzas par sāpēm plecos. Tā ir ļoti aktuāla un nopietna problēma, kas jārisina nevilcinoties,» uzsver traumatologs ortopēds Jānis Dobelnieks. Viņš skaidro, kāpēc rodas sāpes plecos, kā tās ārstē un kas draud, ja tās neārstē, ar sāpēm mēģinot sadzīvot.

«Sāpes plecos skar visdažādākā gadagājuma cilvēkus – no 19 līdz pat 90 gadiem. Ja jaunībā, līdz apmēram 30 gadu vecumam, šīs sūdzības biežāk saistās ar kādu traumu, tad vēlākā periodā sūdzības plecā var būt pat no nekā – visu laiku viss bija labi, pēkšņi sāka sāpēt... Tas saistīts ar audu novecošanos, tie zaudē savu elastīgumu. Ne tikai uz sejas parādās krunkas, audi novecojas arī iekšpusē, sāk irt un vairs netur slodzi,» stāsta dakteris Jānis Dobelnieks. Viņš norāda, ka pat it kā nenozīmīgas un nelielas traumas, mežģījums, atkārtots mežģījums plecā var radīt sekas, ilgstošas sāpes un komplikācijas ilgtermiņā.

Mēnesi var gaidīt

Protams, tiklīdz kas iesāpas, tūliņ nav jāskrien pie ārsta, lai gan, kā saka dakteris, daži tā dara. Bet lielākoties cilvēkiem ir raksturīga nogaidoša taktika: sāpošā vieta tiek pasaudzēta, ieziesta ar kādu smērīti un novērota – vai sāpēm ir tendence mazināties. «Trīs četras nedēļas arī var tā nogaidīt, bet, ja nepaliek labāk – ja plecs sāp pie konkrētām kustībām un sāp vienmēr pie šīm kustībām, ja tas sāp naktī un sāp katru nakti, tad, protams, ir jāmeklē plecu speciālista palīdzība. Jā, plecu speciālista, nevis ģimenes ārsta vai ķirurga palīdzība. Jo mūsdienās ķirurgs vairs nav tas, kurš kādreiz darīja visu,» uzsver traumatologs ortopēds. Viņš skaidro, ka katram ķirurgam ir kāda sava specializācija: viens operē vēnas, cits – hemoroīdus, vēl kāds ir labs speciālists žultspūšļu operācijās. Pat ne katrs traumatologs ortopēds ņemas ar plecu, jo tam ir zināma specifika. Turklāt svarīgi, lai ārstam ir ne tikai interese un zināšanas par konkrēto problēmu, bet arī zināma pieredze. Tāpēc pleca sāpju gadījumā vislabāk palīdzību lūgt tādam ārstam, kurš plecus ne tikai ārstē, bet arī operē.

Ne vienmēr operē

Kā notiek pirmā vizīte pie plecu ārsta? Jānis Dobelnieks skaidro: vispirms tiek ievākta anamnēze – kurā brīdī sākās sāpes, kur tās lokalizējas utt. Ja, visu izrunājot un sāpošo vietu apskatot, tiek noskaidrots, ka sāpes nenāk no kakla daļas vai muguras, diagnoze jau apmēram ir skaidra. Tad tiek nozīmēti papildu izmeklējumi – tas vienmēr ir rentgens, kur gan redz tikai skeletu, cietos kaulus, bet neredz mīkstos audus. Taču, kā saka pieredzējušais dakteris, arī par mīkstajiem audiem dažkārt var spriest no kaulu attiecībām, to nobīdes utt. Prasmīga speciālista rokās samērā laba metode, lai diagnozi apstiprinātu vai papildinātu, ir arī sonoskopija, Un, protams, magnētiskā rezonanse, kas parāda praktiski visu – ne tikai kaulus, bet arī skrimšļus, saites, cīpslas, muskuļus.

«Kad diagnoze ir skaidra, tiek nozīmēta ārstēšana. Uzreiz gan jāsaka: nav jābaidās no tā, ka vizīte pie ārsta beigsies ar operāciju. Nu nav tā. Tikai vienam diviem cilvēkiem no desmit, kuriem ir problēmas ar plecu, vajadzīga operācija. Un tas ir tikai tajos gadījumos, ja tiešām kaut kas ir noplīsis, aizplīsis, kaut kas reāli kaut kur spiežas virsū un ar citādiem paņēmieniem to nevar izlabot. Pārsvarā tas ir kādas struktūras iekaisums, tūska, ko var ārstēt ar zālēm, injekcijām,» stāsta Jānis Dobelnieks. Viņš plecu locītavu salīdzina ar šauru kurpi: tiklīdz ir kāds mazākais traucēklis, uzreiz nav ērti – pleca locītava izjūt pat vismazākās struktūras izmaiņas. «Pavisam vienkāršs piemērs: ja kādas traumas vai pārpūles rezultātā kāda muskuļa cīpsla pietūkst, tai starp kauliem vairs nav vietas, un rodas sajūta, ka spiež. Pietūcis muskulis vairs nevar izpildīt savu darbu – pacelt roku uz augšu. Taču, ja locītavā nekas nav saplīsis, ar pareizu ārstēšanu un dažām injekcijām tūsku var noņemt un cilvēks atkal var atgriezties normālā dzīvē.»

Var nosegt ar plaukstu

Dakteris Jānis Dobelnieks skaidro: parasti pleca sāpes cilvēks var nosegt ar vienu plaukstu, tādējādi ļoti precīzi parādot, tieši kur sāp. Un visbiežāk tā vieta ir tur, kur daudziem no mums ir rēta no potes pret bakām. Tā ir vieta, kur pleca sāpes visvairāk lokalizējas, tās izstarojas pamatā uz augšdelmu. «Viss, kas sāp virzienā uz kaklu, uz elkoni, zem elkoņa, uz plaukstu, vairs nav pleca, bet gan mugurkaula daļas problēmas. Protams, arī tās risina traumatologs ortopēds, bet tas, kurš vairāk specializējas mugurkaula operācijās. Vai arī neirologs.»

TIPISKĀKĀS PLECA SĀPJU PROBLĒMAS

• Rotatoru manšetes muskuļu plīsums. Var noplīst viens, divi vai vairāki pleca muskuļi. Ja tas ir daļējs plīsums, locītava savas funkcijas saglabā, cilvēks var darīt visu, bet – ar sāpēm. Ja plīsums ir lielāks vai ja kāds muskulis ir noplīsis pilnībā, funkcionālas izmaiņas ir jau daudz lielākas – ir grūti apģērbties, darīt elementāras sadzīviskas lietas, roku vairs nevar pacelt virs galvas. Tad jādomā par ķirurģiju.

Jo dabā nav tāda spēka, kas norauto muskuli varētu pievilkt atpakaļ pie kaula.

Tāpēc, ja ir bijusi kāda trauma un tās rezultātā roka vairs neceļas uz augšu, dažas dienas, nedēļas var pagaidīt, varbūt audu iekaisums un sāpes mazināsies, bet, ja arī pēc 3–4 nedēļām roku nevar pacelt uz augšu, bez ārsta palīdzības to arī vairs nevarēs.

• Sasalušais plecs. Ap pleca locītavu veidojas rētas, tās traucē kustībām, cilvēks sāk plecu saudzēt, un locītava sasalst. Jo vairāk to saudzē, jo vairāk sarētojas.

Šajā gadījumā ļoti svarīgi ir nenogulēt vizīti pie ārsta – jo agrāk plecu speciālists to būs apskatījis un nozīmējis ārstēšanu, jo labāks būs rezultāts.

Katrā ziņā tādu plecu ļoti reti operē – šajā gadījumā palīdz fizikālā terapija, rehabilitācija, masāža, pretiekaisuma līdzekļi, un, jo agrāk to sāk, jo labāks rezultāts. No kā veidojas rētas? To palaišanas mehānisms var būt kāda trauma, bet var arī nebūt.

• Sakaļķojumu nogulsnēšanās. Rotatoru manšetē nogulsnējušies sakaļķojumi ir ļoti sāpīgi. Tie sāp visvairāk, bet pret tiem palīdz 1–3 šprices, un cilvēks ir vesels! Šajā gadījumā nav vajadzīga pat magnētiskā rezonanse – sakaļķojumi labi redzami arī rentgenā.

• Deformējošā artroze. Līdzīgi kā gūžas un ceļu locītavas, deformējas arī plecu locītavas – veidojas tā saucamie radziņi. Tad risinājums ir endoprotezēšanas operācija. Tādas gan jāveic salīdzinoši reti.

JAUTĀJUMI ĀRSTAM

Atbild Jānis DOBELNIEKS, ārsts traumatologs ortopēds (Medicīnas sabiedrība ARS, Orto klīnika):

– Par sāpēm plecos vairāk sūdzas sievietes vai vīrieši?

Gan, gan. Jaunībā tie gan vairāk ir čaļi, jo viņi ir aktīvāki, dullāki un tādā veidā iegūst dažādas traumas. Meitenes ir vairāk apveltītas ar pašsaglabāšanās instinktu.

– Vai izmežģīta pleca gadījumā drīkst lūgt palīdzību draugiem, lai viņi to ievelk atpakaļ?

Filmās tā rāda, jā. Parauj aiz rokas, un plecs ir vietā! Tas ir pilnīgs stulbums, tā nevar būt. Turklāt bez rentgena nav iespējams paredzēt, vai plecā kaut kas nav arī salūzis. Un, ja ir salūzis, tas ir bīstami – asās kaula šķembas var skart asinsvadus un nervus.

– Vai reiz izmežģīts plecs var radīt recidīvus, atkārtotus mežģījumus?

Jā. Jo tad taciņa ir jau iestaigāta – ja saites un locītavu somiņa ir izstaipīta, plecs var izmesties ārā pie jebkuras attiecīgas kustības. Ir cilvēki, kuriem plecs lēcis ārā desmit, divdesmit, pat četrdesmit reizes. Sākumā viņi brauc uz slimnīcu, vēlāk, kad pleca locītava palikusi jau pavisam vaļīga, paši to iemanās dabūt atpakaļ. Bet katra tāda reize čakarē plecu – locītava arvien nodilst, un, protams, ar tādu plecu dzīvot nav ieteicams. Tas ir jāstabilizē, un to dara ķirurģiski. Protams, pēc pirmā mežģījuma var mēģināt stiprināt pleca muskuļus trenažieru zālē, pie fizioterapeita, bet bieži vien tas nelīdzēs, jo, lai cik spēcīgi būtu muskuļi, tie vienalga kādā brīdī būs atslābuši, un plecs atkal var izkrist ārā.

– Plecā ir iespējamas tādas problēmas, kas, laikus nerisinātas, var radīt neatgriezeniskas sekas?

Jā. Ja plecs sāp, roku uz augšu pacelt nevar, bet cilvēks pielāgojas un ar to mēģina sadzīvot, pēc gada viņš pie ārsta var arī vairs neiet. Jo muskulis, kurš ir noplīsis, jau pēc pusgada ir sarētojis, tajā notiek neatgriezeniskas pārmaiņas – muskuļaudi pārveidojas par taukaudiem, un tad to vairs nav iespējams pievilkt atpakaļ. Tāpēc ir svarīgi pēc iespējas agrāk noteikt diagnozi, apzināt problēmas nopietnību un tad pieņemt vai nepieņemt lēmumu par ārstēšanu. Ja par to sāks domāt pēc gada, būs par vēlu. Tad roku pacelt nevarēs vairs nekad.

– Ko dara ar sāpošu plecu, ja izmeklējumos neapstiprinās, ka kaut kas būtu noplīsis vai norauts?

Tad tas visbiežāk ir iekaisums, tūska. Un tipiskā ārstēšana ir blokāde: locītavā tiek ievadīts spēcīgs pretiekaisuma līdzeklis, kas ārstē acumirklī. Pat viena injekcija momentā noņem sāpes un stāvokli būtiski uzlabo. Pēc nedēļas uztaisa otru injekciju un vēl pēc nedēļas – trešo. Ja pirmā injekcija palīdz, tad ar trim injekcijām sāpošo plecu var izārstēt. Ja pirmā injekcija nelīdz, tad bieži vien nav jēgas taisīt arī otro un trešo. Tad jādomā par operāciju.

– Cik nopietna ir pleca locītavas operācija?

Tas ir sāpīgākais jautājums. Mūsdienās pleca operāciju veic mazinvazīvā tehnikā – tie ir daži mazi caurumiņi apkārt plecam, caur kuriem ar attiecīgiem instrumentiem var izdarīt ļoti daudz: atbrīvot, piešūt, nokalt, paplašināt... Bet – ja kaut kas tiek piešūts, tam ir jāpieaug, un pieaugušam cilvēkam stabili rētaudi izveidojas sešu nedēļu laikā. Tas nozīmē, ka roka piespiedu bezdarbībā ir pusotru mēnesi, turklāt bieži vien – ar fiksāciju pie ķermeņa. Sešas nedēļas nevar ne normāli apģērbties, ne nomazgāties, braukt ar mašīnu. Praktiski neko. Protams, tas ļoti ierobežo. Ja vēl cilvēks dzīvo viens, ja viņam ir saimniecība vai kaut vai tikai malka jāienes, tas ir diezgan nereāli. Un tomēr – varbūt labāk divus mēnešus roku pasaudzēt nekā pēc tam visu mūžu nekustināt.

– Pēc ilga laika rokas funkcionalitāte atgriežas pilnībā?

Pēc pusotra mēneša tā ir jau kustināma – tā ir jātrenē, jāatjauno kustības, muskuļu spēks. Pilna rokas funkcionalitāte atjaunojas apmēram pēc pusgada, kādam – pēc astoņiem mēnešiem, pēc gada. Viss atkarīgs no operācijas sarežģītības.