UZMANĪBU: Ērces jau atmodušās

Ērce – mazs kukainītis, kas spēj radīt lielas nepatikšanas. Cilvēki, kuri reiz izslimojuši ērču pārnēsātās infekcijas slimības, parasti iesaka citiem neriskēt un darīt visu iespējamo, lai no tām izsargātos. Šobrīd ērču aktivitātes sezona jau sākusies, turklāt nav pamata cerēt, ka ērču būs maz, jo aizvadīto silto ziemu tās pārlaidušas viegli.

Par to, kas darāms, lai sastapšanās ar ērcēm nebeigtos bēdīgi – saruna ar infektoloģi Ilzi Ekšteinu MFD veselības centrā Pārdaugava.

– Vai infektologiem bieži ir darīšana ar ērču izraisītām slimībām?

– Sezonas laikā – ļoti bieži. Ērces Latvijā pārnēsā ērču encefalītu un laimboreliozi, kā arī vēl vienu, mazāk dzirdētu slimību – ērlihiozi. Nebūt nav jāiet dziļi mežā, lai sastaptos ar ērci, tas var notikt arī parkā vai dārzā. Ejot dabā, protams, ir vērts lietot repelentus, taču simtprocentīgu drošību tie nedod. Arī mājdzīvnieki var atnest ērces kažokā. Noņemot sunim vai kaķim piesūkušos ērci, inficēties nevar, bet, ja tā vēl nav paguvusi piesūkties, tad var pārlīst arī uz kādu no mājiniekiem.

– Lai izvilktu piesūkušos ērci, viens paradis izmantot diegu, cits lieto speciālu pinceti, dažs iegādājies ērču izvilkšanai domāto kartīti. Kā ir pareizāk?

– Kādu metodi izmanto – nav tik svarīgi, galvenais ir izvilkt ērci uzmanīgi, lai tā netiktu sadalīta. Ja jūs sadalāt ērci, tad automātiski palielināt risku inficēties ar ērču pārnēsātajām slimībām, kā arī var būt augstāks alerģisko un iekaisīgo reakciju risks. Gribētos cerēt, ka šodien visi zina: ērci pirms izvilkšanas nekādā gadījumā nevajag ieziest ar eļļu, kā tika ieteikts senāk. Vietu, kur ērce piesūkusies, dezinficē ar kādu spirtu saturošu šķīdumu gan pirms, gan pēc ērces izvilkšanas. Svarīgi ir ērci noņemt pēc iespējas drīzāk – tas ir profilaktisks pasākums attiecībā uz laimboreliozi. Jo ilgāku laiku ērce paliek piesūkusies, jo lielāks ir saslimšanas risks. Savukārt inficēšanās ar ērču encefalītu ir iespējama jau tūlīt pēc ērces piesūkšanās.

– Vai pēc ērces piesūkšanās jālieto remantadīns?

– Nē, remantadīns nav medikaments ne ērču encefalīta profilaksei, ne ārstēšanai.

– Vai jānes ērce uz laboratoriju pārbaudīt?

– Galvenais ir pārbaudīt sevi, nevis ērci. Tiem, kuri nav vakcinējušies pret ērču encefalītu, jāseko savai pašsajūtai un, ja parādās kādi slimības simptomi, jāvēršas pie ārsta. Gan tiem, kuri ir, gan tiem, kuri nav vakcinējušies pret ērču encefalītu, jāturpina novērot ērces piesūkšanās vieta vēl vienu mēnesi vai nedaudz ilgāk, jo tas ir laika periods, pēc kura var parādīties pirmā laimboreliozes izpausme – migrējošā eritēma. Uz ādas parādās sarkans plankums, kurš sākumā ir mazāks, bet pēc tam izplešas plašumā. Reizēm tas netiek ievērots, jo var būt arī tā, ka nekādu citu sūdzību cilvēkam nav, ir tikai šis ādas bojājums. Tas var sasniegt diezgan ievērojamus izmērus, 50 – 60 cm diametru; pēc tam izzūd. Ja pacients tiek ārstēts, tas notiek ātrāk, ja nav ārstēts – plankums var saglabāties vairākus mēnešus un pēc tam pakāpeniski izzūd. Var arī būt neliela dedzināšana, niezēšana, kņudēšana un vēl citas sūdzības – nedaudz paaugstināta temperatūra, savārgums, muskuļu sāpes, laušana locītavās, galvassāpes u.c. Bet šādu simptomu var arī nebūt.

– Vai cilvēki zina, ka ir tāda laimborelioze, un vai saprot, ka, rodoties aizdomām, ir jāiet pie ārsta?

– Man ir radies iespaids, ka cilvēki ir labi informēti par faktu, ka ērces pārnēsā arī laimboreliozes ierosinātāju. Viņi lasījuši par to internetā vai uzzinājuši no draugiem, paziņām un migrējošās eritēmas stadijā reizēm jau paši sev noteikuši diagnozi. Vēl vēlos piebilst, ka nākošajās laimboreliozes stadijās slimības izpausmes ir jau daudzveidīgākas, turklāt tādas pašas var būt raksturīgas arī citām slimībām. Tādēļ nevajadzētu pēc internetā izlasītā mēģināt sev noteikt diagnozi, šo informāciju nespeciālistam nav viegli interpretēt. To, vai jums ir laimborelioze vai nav, vislabāk pateiks speciālists. Ir tādi cilvēki, kuri iet pie ārsta, tiklīdz ievēro kādas izmaiņas ērces piesūkšanās vietā, un ir tādi, kuri tam īpaši nepievērš uzmanību. Tas ir gluži tāpat kā ar citām slimībām. Pirmajā laimboreliozes stadijā pacienti nokļūst gan pie ģimenes ārstiem, gan pie infektologiem un dermatologiem.

– Kā ārstē laimboreliozi?

– Atšķirībā no ērču encefalīta tā ir bakteriālas dabas infekcija, tāpēc tiek ārstēta ar antibiotikām. Medikamentu izvēle ir ārsta ziņā. Ar pašārstēšanos nodarboties nevajadzētu. Laimboreliozes agrīnās izpausmes parasti var ārstēt ambulatori.

– Vai pret laimboreliozi ir vakcīna?

– Nē.

– Toties visiem zināms, ka var vakcinēties pret ērču encefalītu. Vai šī slimība joprojām ir bieži sastopama?

– Diemžēl joprojām diezgan bieži, kaut gan jāteic, ka pērn salīdzinoši bija mazāks saslimšanas gadījumu skaits nekā iepriekš. Saslimst tie, kuri nav vakcinēti. Viens no argumentiem, kāpēc cilvēki nevakcinējas, ir tas, ka vakcīna nav lēta. Ja, piemēram, ir ģimene ar vairākiem bērniem, tad vecāki cenšas vakcinēt viņus, bet paši to neatļaujas. Vēl pastāv uzskats: «Es jau uz mežu neeju, man nav jāvakcinējas.» Par valsts līdzekļiem pret ērču encefalītu vakcinē bērnus, kuru deklarētā dzīvesvieta atrodas ērču encefalīta endēmiskajās teritorijās – vietās, kur saslimstība ir visaugstākā.

– Kāda ir slimības norise?

– Apmēram divas trešdaļas ir pacientu ar maz izteiktiem simptomiem, to mēs saucam par drudža formu, kad meningīts neattīstās vispār. Pārējos gadījumos pacientiem attīstās meningīts vai meningoencefalīts – galvas smadzeņu apvalku vai arī galvas smadzeņu vielas iekaisums. Šie pacienti tad arī nokļūst pie infektologa, viņiem ir sūdzības par augstu temperatūru, stiprām galvassāpēm, reiboni, sāpēm acīs, nepatiku pret gaismu un skaņām, var būt trīce un smagos gadījumos – apziņas traucējumi.

– Tātad, ja vien iespējams, vajadzētu vakcinēties. Vai šis ir piemērots brīdis, lai to izdarītu?

– Vakcināciju var veikt visu gadu, bet, lai uz ērču aktivitātes laiku iegūtu stabilu imunitāti, tā būtu jāuzsāk ziemā un agrā pavasarī. Saskaņā ar standarta shēmu pēc pirmās vakcīnas devas ar 1 – 3 mēnešu intervālu seko nākamā, un tad jau ir izveidojusies imunitāte. Lai izveidotos pilnvērtīga imunitāte un aizsardzība pret ērču encefalītu, noteiktā vakcinācijas shēma ir jāievēro. Ja gadās nokavēt, tad var saņemt vakcīnu un pēc tam kontrolēt antivielu daudzumu asinīs, lai izlemtu, vai var uzskatīt šo par revakcināciju vai tomēr nepieciešams sākt visu no sākuma. Ja vakcinēšanos sāk vasarā, kad ērču sezona jau ir pilnā sparā, tad jāņem vērā, ka aizsardzība no pirmās devas vēl nebūs, jo imunitāte sāk veidoties apmēram otrajā nedēļā pēc otrās potes. Tādēļ arī ir iespēja veikt vakcināciju pēc paātrinātas shēmas, kad otrā deva tiek ievadīta jau pēc divām nedēļām.

– Kāda ir vakcīnu kvalitāte?

– Mums ir pieejamas gan Vācijā, gan Austrijā ražotās vakcīnas pret ērču encefalītu. Tās ir savstarpēji savietojamas – var uzsākt vakcinēšanos ar vienu un turpināt ar otru. Vakcīna labi panesama, ar ļoti reti izteiktām pēcvakcinācijas reakcijām. Protams, var būt reakcija ar paaugstinātu temperatūru, nelielu pietūkumu, niezi un apsārtumu injekcijas vietā, bet tas ir normāli – tā var būt pēc jebkuras vakcīnas.

– Kādos gadījumos vakcinēties nedrīkst?

– Tādu gadījumu ir ļoti maz. Vieglas tā dēvētās saaukstēšanās slimības nav šķērslis vakcinācijai. Tās neietekmēs imunitāti, kāda izveidosies pēc vakcinēšanās, un tas arī nenozīmē, ka būs smagākas blaknes. Pats galvenais, ko noskaidrojam pirms vakcīnas ievadīšanas – vai cilvēkam nav bijušas alerģiskas reakcijas, ko izraisījuši noteikti medikamenti, vakcīnas un pārtikas produkti. Tiek arī pajautāts par hroniskām slimībām – vai šobrīd nav kāds smags paasinājums. Taču kopumā vakcīna pret ērču encefalītu ir droša, ar to var vakcinēties bērni, sākot no gada vecuma un arī grūtnieces.