VESELĪBA: Mīlēt sirdi arī ar pārtiku

© Publicitātes foto

«Mīlēt savu sirdi un rūpēties par to nemaz nav tik grūti, ja vien ikdienā atceramies vienkāršus pamatprincipus – pietiekami daudz kustību, svaigs gaiss, pēc iespējas mazāk stresa, kā arī enerģijas patēriņam un veselīga uztura principiem atbilstošs uzturs,» norāda Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti, kuri apkopojuši informāciju par dažādiem sirds veselību veicinošiem pārtikas produktiem.

Treknās jūras zivis (reņģes, siļķes, skumbrijas, butes, lasis un citas) apgādā sirdi ar nepiesātinātajām taukskābēm, viegli asimilējamām olbaltumvielām un taukos šķīstošajiem vitamīniem. Tās palīdz stiprināt sirdi un asinsvadus, samazināt holesterīna līmeni asinīs un regulēt svaru. Olīveļļa nodrošina sirdi ar nepieciešamajām taukskābēm. Lietošanai svaigā veidā, piemēram, pie salātiem. Zaļie lapu salāti (te domāti visu veidu salātu lapas, spināti, mangoldi, arī selerijas, pētersīļi, loki, pavasarī – dīgsti, pirmās gārsu, pieneņu, virzas un citu augu lapiņas) palīdz gan sirds, gan onkoloģisko slimību profilaksē, jo ir bagātīgs antioksidantu avots, satur arī daudz minerālvielu un vitamīnu. Tomāti cīnās ar brīvajiem radikāļiem, kuru ietekmē organismā veidojas dažādas saslimšanas, jo tomātu sastāvā ir antioksidants likopēns, kas saglabājas arī termiski apstrādātos tomātos. Latvijas meža un dārza ogas samazina risku saslimt ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, kā arī audzējiem, jo ogu, augļu un dārzeņu ēšana palīdz regulēt vielmaiņas procesus organismā. Ogas ir bagātas ar vitamīniem, minerālvielām, kā arī spēcīgiem antioksidantiem. Kefīrs un paniņas uzlabo gremošanas sistēmas darbību, jo satur probiotiskās baktērijas, palīdz samazināt holesterīna līmeni asinīs, stiprina imunitāti, liek justies labāk un izvairīties no slimībām. Rupjmaize dod sāta sajūtu, regulē gremošanas sistēmas darbību. Tā ir vērtīgs šķiedrvielu, B grupas vitamīnu un salikto ogļhidrātu avots. Vājpiena biezpiens neuzbaro, bet palīdz justies paēdušam. Ir svarīgi uzņemt pietiekamu olbaltumvielu daudzumu, to var izdarīt, ne tikai ēdot gaļu, bet arī vājpiena biezpienu. Grūbas palīdz regulēt cukura līmeni asinīs, satur šķiedrvielas, B grupas vitamīnus un minerālvielas. Ķirbju sēklas ir omega 3 taukskābju avots, tāpat kā citas sēklas un rieksti, bagātas ar minerālvielām, dzelzi, cinku un magniju, kas sirdij ir īpaši tīkams. «Ēdot sēkliņas uzņemsim arī šķiedrvielas un regulēsim cukura līmeni asinīs,» norāda Slimību profilakses un kontroles centra speciāliste Anete Jansone.

Sirds slimības ir izplatītākais nāves iemesls pasaulē – ik gadu ar sirds un asinsvadu slimībām mirst 17,5 miljoni cilvēku, no kuriem daudzi ir darbspējīgā vecumā. Saslimstība un mirstība no sirds un asinsvadu slimībām joprojām ir pirmajā vietā un pat vairākkārt pārsniedz šos rādītājus, salīdzinot ar citām slimību grupām. Dati liecina, ka 43% vīriešu un 54% sieviešu Eiropā mirst ar sirds un asinsvadu slimībām, infarkta vai koronārās sirds slimības. Arī Latvijā sirds un asinsvadu slimības ir galvenais mirstības cēlonis. Tāpēc mediķi atgādina: ir daudz sirds slimību riska faktoru, kas ietekmē sirds veselību, turklāt daudzus no tiem iespējams novērst, izmainot dzīvesveidu vai arī ievērojot kardiologa ieteikumus, sākot ar uztura paradumu maiņu.

Veselība

Latvijā potenciāli bīstamā situācijā pašlaik varētu būt vairāki simti bērnu un aptuveni puse pieaugušo iedzīvotāju, kuri nav vakcinēti pret bīstamo slimību – difteriju. Pagājušajā gadā vairāk nekā piecsimt bērnu divu mēnešu vecumā nesaņēma vakcīnu pret difteriju, bet to laikus nesaņēma pusotrs tūkstotis bērnu.

Svarīgākais