24.marta jubilārs: gastroenterologs Anatolijs Danilāns

 
Gastroenteroloģijas profesors Anatolijs Danilāns atklāj, ka 80 gadu vecumā viņš gribētu «lēnā riksī noskriet maratonu». «Tagad es to varētu, bet, kā dzīve ies tālāk, tad redzēs. Bet – to man novēliet!» ©F64

«Šodien būs slimnieku pieņemšana, bet es nevienam neteikšu, ka man ir jubileja. Var jau būt, kāds zina un tāpat kādu puķi atnesīs,» smaidot saka Rīgas Stradiņa universitātes profesors, gastroenterologs un vairāku grāmatu autors Anatolijs Danilāns. Viņu šodien suminām 72. dzimšanas dienā!

«Manas dienas ir diezgan aizņemtas, varētu pat sacīt, ka iet kā jaunībā. Man ir daudz slimnieku, palīdzu arī citiem ārstiem, kuri lūdz manu padomu. Es arī rakstu zinātniskus rakstus ārstiem, sadarbojos ar žurnālistiem, kuri informē par to, kā labi un veselīgi dzīvot. Jo mans galvenais mērķis ir darīt visu, un to pēdējo gadu laikā es arī stipri aktīvi daru, lai Latvijā dzīvojošie cilvēki zinātu nevis tenkas, pļāpas un aplamus, bet zinātniski pamatotus stāstus par veselīgu dzīvesveidu,» savu ikdienu raksturo aktīvais un allaž dzīvespriecīgais dakteris. Viņš stāsta, ka nesen klajā nākušas viņa grāmatas Hroniskas aknu slimības (trijās daļās), «jo latviešu valodā par hroniskām aknu slimībām labu grāmatu nebija, pašam pat jauni vārdi bija jāizdomā». Arī nākamais darbiņš ir jau padomā – profesors grib uzrakstīt par zarnu imūno sistēmu, izskaidrojot pēdējos zinātniskos datus. «Tā atkal būs domāta ārstiem, bet to varēs lasīt arī tie, kuri medicīnu nav studējuši. Jo man ir divas labas īpašības, kas pašam patīk. Viena ir tā, ka es saprotu, ka nevajag pārgudri runāt ar cilvēku, kurš nav medicīnu mācījies. Tā es varu parunāt ar ārstiem, un vēl gudrāk – ar saviem kolēģiem, kuri ir augsti kvalificēti. Un otra labā īpašība, kas varētu būt arī mans brends un ko esmu sapratis jau pirms vairākiem gadu desmitiem, ka, runājot par smagām slimībām, nav vajadzīgs sašķiebt drūmu ģīmi, jo par nopietnām lietām var runāt arī ar smaidu uz lūpām un vieglu humora piesitienu. Varbūt man ne vienmēr tas ir izdevies, bet noderīgi tas ir gan,» pārliecināts ir pieredzējušais gastroenterologs. Paralēli darbam P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā viņš bieži tiekas ar cilvēkiem visā Latvijā, kuri no daktera vēlas uzzināt, «kā nodzīvot dzīvi ilgi un laimīgi». Lūgts atklāt galvenos vaļus, uz kā tas balstās, Anatolijs Danilāns saka: «Ilgi nodzīvot jau pat nebūtu svarīgi. Svarīgi ir ilgi dzīvot pie labas veselības.» «Un kas tam nepieciešams? Nekas liels!» viņš dzīvespriecīgi nosaka un uzskaita: tas ir pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs, saules gaisma, daudz kustību svaigā gaisā, miegs, sirsnīgs smaids un labs garastāvoklis. «Es savos stāstījumos pamatoju, kāpēc ir svarīgas kustības. Mani mazāk interesē ķermeņa masa, tauciņi un tā tālāk, jo es neesmu tauku dzinējs, bet gan ārsts. Un, kad pamācu, kas notiek ķermenī, kad tas kustas, ko tas dod sirdij, aknām, aizkuņģa dziedzerim un smadzenēm, cilvēki saprot, ka tam tiešām ir jēga – pat ja ķermeņa masa nesamazinās.»

To, kā kustība ietekmē cilvēka veselību un ļauj uzturēt možu garu un dzīves sparu, Anatolijs Danilāns rāda ar savu piemēru: viņš dzīvo Pārdaugavā, bet uz darbu P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un stacionāru Gaiļezers ļoti bieži dodas kājām. Kad saku, ka no Pārdaugavas līdz Gaiļezeram ir patālu, dakteris enerģiski atteic: «Divas stundas desmit minūtes, un esmu tur! 14 kilometri turp un 14 atpakaļ, nekāda vaina! Ejot izdomāju daudzas labas domas, nāk prātā visādas labas idejas. Dažreiz pie sevis padziedu. Nē, ne jau skaļi – lai garāmgājēji nepadomā, ka dulls! Un, kad esmu izstaigājies, rīta sapulcē redzu: visi vēl miegaini, bet Danilāns jau ar svaigu galvu un gatavs darbam!».

 

Rīgas namu pārvaldnieks