Ceturtdiena, 2.maijs

redeem Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds

arrow_right_alt Veselība

VESELĪBA: Vienkāršas možuma receptes pavasarim

© Publicitātes foto

To dēvē par pavasara nogurumu, spēku apsīkumu, imunitātes baterijas izlādēšanos, pavasara vitamīnu trūkumu un daudzos citos vārdos. Ja aiz saguruma slēpjas kādas nopietnākas veselības problēmas, tad jāiet pie ārsta. Bet, ja ne – vienkārši jāsāk mosties no ziemas miega, pamazām pieskaņojoties siltākam, gaišākam un aktīvākam gadalaikam.

Pamazām – tas šeit ir atslēgas vārds. Ja dažādas aktivitātes atsāk pārāk strauji, tad cerētā enerģijas pieplūduma vietā nāk vēl lielāks izsīkums un nav izslēgtas arī slimības un traumas. Ja jums jau ir savas pārbaudītas stratēģijas, kā atgūt možumu, nākot pavasarim, tad pie tām arī turieties. Ja tādu nav vai gribas kaut ko mainīt – te būs daži ieteikumi, kas jau noderējuši citiem.

Dodies staigāt

Kad apledojušo ceļu draudi garām, var droši atsākt pastaigas. Staigāšana labvēlīgi ietekmē visas organisma funkcijas. Intensīvi soļojot, paātrinās un padziļinās elpošana, uzlabojas plaušu ventilācija, vairāk skābekļa tiek smadzenēm, sirdij un citiem orgāniem. Desmit minūšu ilga iešana raitā solī nodrošina možumu turpmākajām divām stundām. Tikai jāizvēlas piemērota slodze, lai nogurums, atgriežoties no pastaigas, būtu patīkams, nevis pārmērīgs. Desmit minūšu ilga pastaiga divas vai trīs reizes dienā dod vairāk labuma nekā desmit kilometru soļojums vienreiz nedēļā.

Neēd par daudz

Pētot to cilvēku paradumus, kuri nemēdz slimot, noskaidrots, ka viņi ēšanā ievēro mērenību un vidēji patērē par 25% pārtikas mazāk nekā citi. Būtiski ir ievērot regulāras ēdienreizes. Ja kāda no tām tiek izlaista, tad cilvēks dienas beigās piedzīvo krietni lielāku enerģijas trūkumu. Lai saglabātu možumu un labu garastāvokli visas dienas garumā, jācenšas izslēgt no ēdienkartes produktus, kuros daudz vienkāršo cukuru un balto miltu – radot asinīs straujas glikozes līmeņa svārstības, tie liek cilvēkam justies nogurušam un viegli aizkaitināmam.

Ēd diedzētus graudus

Tie ir mazkaloriski un koncentrēti fermentu, vitamīnu, minerālvielu, aminoskābju, hlorofila un šķiedrvielu avoti. Sēkliņas un dīgstus var iegādāties veikalos vai arī diedzēt mājās. Diedzē kviešu, rudzu, miežu, auzu un griķu graudus, lucernas, saulespuķu, redīsu, kressalātu, sinepju, sarkano biešu un citas sēklas. Tās nedrīkst būt kodinātas, apstrādātas ar dažādām lauksaimniecības ķimikālijām.

Dzer bērzu sulas

Pavasarim piederas bērzu sulas. Vieni uzskata, ka tās palīdz izskalot no organisma nevēlamos vielmaiņas galaproduktus, kas uzkrājušies, ziemā ēdot koncentrētu, konservētu, sālītu un skābētu pārtiku. Citi to sauc par niekiem, bet sulas dzer tāpēc, ka garšo. Vesels cilvēks bērzu sulu var lietot bez ierobežojumiem. Svaigi tecinātā sulā molekulas sakārtojušās tā, ka organismam ir vieglāk uzņemt visas vērtīgās vielas, kas tajā atrodamas, kaut arī nelielās devās. Bet galvenais – bērzu sula ir bioloģiski aktīva, ne velti to sauc par dzīvo ūdeni. Ja sulu nepagūst izdzert 3 – 4 stundās pēc tecināšanas, to var izmantot vienkārši slāpju remdēšanai, arī dažādu augļu un dārzeņu sulu atšķaidīšanai. Bet, ja bērzu sulas nav pieejamas, var vienkārši dzert ūdeni.

Izmēģini raugu

Vienā ēdamkarotē presētā rauga ir ļoti daudz B grupas vitamīnu, ieskaitot tiamīnu (B1), riboflavīnu (B2), niacīnu (B3), piridoksīnu (B6), folskābi un biotīnu. B grupas vitamīni vajadzīgi gan imūnsistēmai, gan vielmaiņai, kā arī veselai ādai un matiem, nerviem u.c. Var pagatavot arī rauga un augļu sulas dzērienu.

Baudi gaismu un sauli

Gaisma nav medikaments, taču tā stimulē un regulē bioloģiskos procesus, palīdz organismam atgūt līdzsvaru un veicina pašatveseļošanos. Īpaši ieteicams tas ir cilvēkiem, kuri daudz laika regulāri spiesti pavadīt mākslīgā apgaismojumā. Možumu veicina arī piesardzīga pirmās pavasara saulītes ķeršana. Saprātīgās devās, uzmanoties no pārspīlējumiem, tas ir lietderīgi, jo ādā ultravioleto B staru ietekmē norisinās strauja D vitamīna sintēze (D vitamīna līmenis asinīs pieaug 3 – 7 reizes). Aprēķināts, ka cilvēkam ik dienu pietiek uzturēties mērenā saulītē 15 minūtes ar atsegtām plaukstām un seju. Izņēmums ir tie, kuriem ārsts aizliedzis sauļoties.

Neaizmirsti pauzi

Lai saglabātu možumu, ieteicams vismaz reizi pāris stundās kaut vai uz 10 – 15 minūtēm pārtraukt savu darāmo un ieturēt nelielu pauzi. Vēlams, lai tā nebūtu kafijas pauze, bet gan enerģijas pauze, kuras laikā izkustēties, izstaipīties, uz brīdi iziet laukā, apēst kādu augli, izdzert glāzi ūdens vai dziļi elpot. Nelielu atpūtu palaikam pelnījusi gan mugura, gan smadzenes, gan acis.

Normāli izgulies

Ja miega ilgumu samazina tikai par vienu stundu, tiek apgrūtināta ikdienas darbu veikšana, krītas darba produktivitāte, jo vājinās uzmanība, koncentrēšanās un lēmumu pieņemšanas spēja. Ilgāka regulāra neizgulēšanās ietekmē veselību vēl nopietnāk, pētījumos atklāta tās saistība ar liekā svara problēmām, diabētu, augstu asinsspiedienu, sirds slimībām, depresiju. Cilvēkiem, kas dzīvo miega trūkumā, ir traucēts ēstgribu regulējošo hormonu līdzsvars, neizgulēšanās ietekmē arī organisma spēju regulēt cukura līmeni asinīs, veicina iekaisuma procesus, ceļ stresa līmeni. Un tas vairs nav pavasara, bet gan mūsu pašu dzīvesveida izraisīts nogurums.

Klausies mūziku

Vairākos pētījumos pierādīts tas, kas skaidrs jau tāpat – laba mūzika uzlabo garastāvokli un liek justies cilvēkam možākam. Mūzika aktivizē tos smadzeņu apvidus, kas saistīti ar prieka izjūtām. Iedarbīga ir jebkura mūzika, kas patīk konkrētajam cilvēkam, un tās pozitīvais efekts turpinās vēl ilgi pēc klausīšanās.

Smaidi un smejies

Ja kāds saka – pasmaidi taču!, viņam nereti atbild, ka ir muļķīgi smaidīt māksloti, pēc pasūtījuma. Izrādās, tik muļķīgi nemaz nav: smadzeņu garoza ietekmē mīmikas muskulatūru, bet arī mīmikas muskulatūra ietekmē smadzeņu garozu. Sāc smaidīt māksloti, smadzeņu garoza uztvers mīmikas signālu un liks pasmaidīt no sirds.

Izdari labu darbu

Tā var būt apkārtnes uzkopšana, mājokļa ģenerāltīrīšana vai pirmie dārza darbi, tikai jāiztiek bez pārspīlējumiem. Kamēr ķermenis vēl nav pieradis pie lielākas slodzes, darbošanās ar dārza tehniku vai stāvēšanas uz pieslienamām kāpnītēm, lai mazgātu logus, ir ļoti jāuzmanās. Sezonas sākumā notiek vairāk negadījumu. Varbūt ir vērts sākt ar revīziju drēbju skapī, lai nevajadzīgās lietas atdotu labdarībai, bet nekur nederīgās – izmestu. Tīrot un kārtojot, vide kļūst pievilcīgāka, noskaņojums uzlabojas un enerģija vairojas.