Sestdiena, 20.aprīlis

redeem Mirta, Ziedīte

arrow_right_alt Veselība

VESELĪBA: Kā klājas nierēm?

Lai atgādinātu visiem, ka nieres ir dzīvībai svarīgs orgāns un par to jārūpējas, Pasaules Nieru dienā ikviens tradicionāli aicināts izdzert glāzi ūdens un pasniegt tādu arī otram © Publicitātes foto

Vai zināt, ka marta trešā ceturtdiena ir Pasaules Nieru diena? Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību nieru nozīmei mūsu organismā un tam, kas darāms, lai nieres būtu veselas. Pasaules Nieru diena notiek kopš 2006. gada, un ikreiz tai tiek izraudzīta jauna devīze, šogad: «Nieru veselība visiem». Tam, kurš ir labi informēts un pastāvīgi rūpējas par savu veselību, šāda speciāla diena varbūt arī nebūtu vajadzīga, taču samērā daudzi cilvēki zina vien to, ka nieres viņiem ir divas.

«Diemžēl sabiedrībai par nierēm informācijas ir ļoti maz,» atzīst nefroloģe Linda Mičule, Ziemeļkurzemes Reģionālās slimnīcas Hemodialīzes nodaļas vadītāja.

«Nieru veselībai Latvijā nav bijušas veltītas tādas publiskas informatīvas kampaņas kā, piemēram, sirds un asinsvadu veselībai. Reti kurš cilvēks nezina, kas ir holesterīna līmenis, tajā pašā laikā daudzi nav pat dzirdējuši par kreatinīna līmeni, bet tas ir viens no būtiskiem rādītājiem, kas raksturo nieru darbību. Sirds problēmas parasti ir uzreiz jūtamas, jo tās izpaužas ar aizdusu vai sāpēm sirds apvidū kā, piemēram, miokarda infarkta gadījumā. Savukārt nieres sarūkot nesāp. Cilvēki neapzinās, ka tādas izplatītas slimības kā cukura diabēts un arteriālā hipertensija, tāpat arī dažādu toksisku medikamentu lietošana, bojā abas nieres uzreiz.»

– Kādi pacienti nonāk pie nefrologa?

– Nefrologs ir ārsts, kurš ārstē pacientus ar dažādām nieru kaitēm, bet visvairāk – pacientus ar hronisku nieru slimību jeb nieru mazspēju, daļai no kuriem ir nepieciešama nieru aizstājterapija. Visbiežāk pacientus pie nefrologa nosūta ģimenes ārsti, internisti, arī endokrinologi un kardiologi, retāk urologi un citi speciālisti. Ir arī cilvēki, kuri cenšas nonākt pie nefrologa paši pēc savas iniciatīvas, kaut arī viņiem tas nemaz nav vajadzīgs.

– Vai nefrologa konsultācija un ārstēšana ir viegli pieejamas?

– Nefrologs Latvijā nav no plašāk pārstāvētajiem speciālistiem, līdz ar to, protams, pacientiem veidojas rindas, lai nokļūtu uz pieņemšanu. Ja pacientam ir nepieciešama nieru aizstājterapija – hemodialīze vai peritoneālā dialīze, tad tā ir bez maksas un pilnībā pieejama visiem, tāpat arī medikamenti, kas vajadzīgi nieru mazspējas izraisītas anēmijas ārstēšanai un kalcija vielmaiņas traucējumu novēršanai.

– Kādi ir galvenie nieru slimību cēloņi?

– Laika gaitā tie mainījušies – līdz deviņdesmitajiem gadiem vēl prevalēja pacienti, kuri nokļuva uz nieru aizstājterapiju ar iedzimtām nieru kaitēm vai iegūtu glomerulonefrītu – nieru kamoliņu iekaisumu, bet pašreiz lielāko daļu veido cilvēki ar diabēta galējām izpausmēm, aptaukošanos, sirds un asinsvadu slimībām. Mēs izjūtam sabiedrības novecošanās sekas.

– Vai jūsu pacienti galvenokārt ir seniori?

– Lielākais pacientu īpatsvars ir 55–65 gadu vecumā, bet gadu skaits var būt visdažādākais, piemēram, mūsu slimnīcā ārstējas pacienti no divu līdz astoņdesmit deviņu gadu vecumam. Viņu vidū aptuveni vienādi pārstāvēti abi dzimumi. Vīriešiem vairāk prevalē hipertensijas un arī smēķēšanas izraisīta nieru mazspēja, bet sievietēm pārsvarā ir medikamentu izraisīta nieru mazspēja. Ir tāds jēdziens – analgētiķu nefropātija, nieru bojājums, kas ceļas no ilgstošas pretsāpju līdzekļu lietošanas.

– Kādas pazīmes cilvēkam pašam var likt domāt, ka nierēm ir problēmas?

– Pirmkārt, jau tūskas, paaugstināts arteriālais asinsspiediens. Nieru veselībai īpaši jāseko tiem, kuriem ir cukura diabēts, arteriālā hipertensija un sirds patoloģijas, kā arī ilgstošiem pretsāpju līdzekļu lietotājiem. Vēl par nieru problēmām var liecināt ādas sausums un nieze bez acīm redzama iemesla, brīdinošs simptoms ir arī niktūrija – pastiprināta urinācija naktī; neskaidras izcelsmes mazasinība, locītavu sāpes. Tāpat nevajadzētu ignorēt nespēku, nogurumu, miegainību dienā un bezmiegu naktī. Viena no nieru problēmu izpausmēm varētu būt arī nemierīgo kāju sindroms – kad cilvēks naktīs nevar gulēt, jo kājās jūt tirpšanu un dedzināšanu, gribas nepārtraukti tās kustināt un pārvietot.

– Kādus izmeklējumus vajadzētu veikt, lai pārbaudītu nieru veselību?

– Ja ir kaut viens no hroniskas nieru slimības riska faktoriem, es ieteiktu vismaz reizi gadā kontrolēt arteriālo asinsspiedienu, hemoglobīna līmeni un kreatinīna līmeni asinīs. Kreatinīns ir slāpekļa vielmaiņas galaprodukts, ko mūsu organismā izdala tikai un vienīgi nieres ar urīnu, un līdz ar to pēc kreatinīna līmeņa asinīs, zinot pacienta dzimumu, vecumu un svaru, mēs varam noteikt arī kreatinīna klīrensu jeb nieru glomerulu filtrācijas ātrumu. Pēdējā laikā laboratorijas to parasti aprēķina visiem pacientiem. Tas mums ļauj spriest par nieru funkcionālajām spējām. Ja ir zems hemoglobīna līmenis, augsts kreatinīna līmenis un zems glomerulu filtrācijas ātrums, jāiet pie ārsta. Jo agrīnākā stadijā tiek atklāta nieru mazspēja, jo veiksmīgāka ir ārstēšana un, ja slimība tomēr progresē, ir laiks sagatavoties nieru aizstājterapijai – hemodialīzei vai peritoneālajai dialīzei – kad pacients pats mājās maina dializējošo šķidrumu, kas tiek ievadīts vēdera dobumā caur īpašu katetru.

– Vai jūsu pacienti ir disciplinēti?

– Kā nu kurš. Daļa ir ļoti motivēti un rūpīgi, savlaicīgi nonākuši nefrologa aprūpē un var mierīgi apvienot ārstēšanos ar darbu un sabiedrisko dzīvi. Manu pacientu vidū, piemēram, ir bērns, kurš iet bērnudārzā, kā arī jauna māmiņa, kura pati veic sev peritoneālo dialīzi mājās un kopj savu bērniņu. Daļa pacientu nav disciplinēti, turklāt hroniskas nieru slimības gadījumā bieži novēro kognitīvās funkcijas traucējumus, tādēļ nepieciešama papildu apmācība un ģimenes atbalsts. Būtu vajadzīgas arī speciālas uztura mācības, kas diemžēl nav pieejamas.

– Cik zinoši ir nefrologu pacienti?

– Tas atkarīgs gan no viņiem pašiem, gan arī no katra reģiona nefrologa, cik viņš daudz veic izglītojošo darbu ģimenes ārstiem, endokrinologiem un plašākai sabiedrībai. Vienam pacientam var atvēlēt maz laika, tieši tāpēc mēs Kurzemē ar Kurzemes Nieru fonda atbalstu rīkojam arī Nieru veselības dienas, kur tiek aicināti visi interesenti, kuri vēlas iegūt informāciju, noklausīties lekcijas par nieru slimību attīstību, par nieru aizstājterapijas iespējām, par uzturu hroniskas nieru slimības gadījumā, par sadzīvošanu ar šo kaiti psiholoģiski un sociāli, par gatavošanos nieru aizstājterapijas sākšanai laikus un nieru transplantācijas iespējām.

Nierēm draudzīgie ieteikumi

  • bez vajadzības nelietot medikamentus
  • uzturā ierobežot sāls daudzumu
  • censties normalizēt ķermeņa masu
  • nesmēķēt
  • būt fiziski aktīviem
  • neaizrauties ar sporta uzturam domātiem proteīnu produktiem
  • laikus atklāt un ārstēt cukura diabētu un arteriālo hipertensiju