Zobi un to veselība ir cilvēka veselības spogulis, tāpēc ir svarīgi tos pareizi kopt. Bet – kā noorientēties daudzo zobu pastu piedāvājumā?
Kura ir tā īstā? Vai zobu pastas kvalitāti nosaka cena? Pēc kādiem kritērijiem izvēlēties saviem zobiem atbilstošāko zobu pastu?
Atbildes uz šiem un vēl citiem jautājumiem Neatkarīgajai palīdz rast zobu higiēniste Paula Samedova (Dr. Butkēvičas zobārstniecības prakse) un Latvijas Zobu Higiēnas asociācijas valdes priekšsēdētāja un zobu higiēniste Gunta Dukse (Centra zobārstniecības prakse).
Līdzīgi kā krēms
«Līdzīgi kā ar sejas krēmiem, kuru ir tūkstošiem, un neviens nevar pateikt, kurš ir vispiemērotākais tieši jums, tāpat ir ar zobu pastām – katram vispiemērotākā būs kāda cita. Un ne vienmēr dārgākā būs tā labākā,» apgalvo zobu higiēniste Paula Samedova. Viņa norāda, ka, pirmkārt, jāvadās pēc tā, vai mutes dobumā ir kādas problēmas. Elementāri: ja zobi ir jutīgi, izvēlamies pastu, kas domāta jutīgiem zobiem, jo to sastāvā ir konkrētas aktīvās vielas, kas jutīgumu mazina. Vai, piemēram, ir iekaisušas smaganas – tad izvēlamies pretiekaisuma zobu pastu. Otrkārt, zobu pasta jāizvēlas līdzīgi kā krēms sejas ādai. Ja mutes dobumam kas nepatīk – ir velkoša sajūta, nepatīkama garša, no smaržas paliek slikta dūša vai pēc zobu iztīrīšanas ir sajūta, ka zobi vienalga nav kārtīgi iztīrīti –, tas nozīmē, ka šī pasta nav jums īsti piemērota. Ir jāmeklē cita. Tāda, kas patīk.
Taču pat tad, ja esat atraduši savu īsto, vislabāko, jums vispiemērotāko, to nevajadzētu lietot ilgstoši. Zobu higiēniste Paula Samedova iesaka: vienu tūbiņu izlietojam un ņemam citu. «Nav tā, ka katru reizi jāpērk pilnīgi jauna, vēl nepārbaudīta pasta. Atrodam divus trīs savus favorītus un tos parotējam savā starpā.»
Vai tie, kuri dzer kafiju, tēju un/vai smēķē, bet vēlas baltus zobus, drīkst nepārtraukti lietot tikai baltinošās pastas? «Tās visas pamatā ir abrazīvas, un tās, protams, noņems pigmentāciju, bet, ilgstoši lietojot, zobi var palikt jutīgi. Tādā ziņā ilgstoši šīs pastas nebūtu ieteicams lietot,» uzskata Paula Samedova. Viņai ir daudz pacientu, kuri ir nopietni kafijas dzērāji, un viņiem zobu higiēniste iesaka vakarā tīrīt ar baltinošo, bet no rīta ar kādu citu. Vai otrādi. «Kā jau teicu, nevienu pastu nevajadzētu lietot no rīta un vakarā septiņus gadus pēc kārtas. Vecais labais teiciens: visu ar mēru.»
Pasta nav vainīga
Vai, izvēloties zobu pastu, ir jākonsultējas ar higiēnistu vai zobārstu? Paula Samedova uzskata: ja ir kādas problēmas, tad noteikti. Piemēram, ja zobos nepārtraukti veidojas caurumi, vajadzētu aiziet pie speciālista un mēģināt noskaidrot, kas to veicina. Zobu higiēnists uzreiz pateiks, vai pie vainas ir nepareiza kopšana, vai problēmas sakne jāmeklē kur citur. Bet, ja ar mutes dobumu viss ir kārtībā, zobu pastas izvēle ir tikai gaumes lieta.
Tā uzskata arī Latvijas Zobu Higiēnas asociācijas valdes priekšsēdētāja un zobu higiēniste Gunta Dukse. «Cilvēkiem ir jāsaprot, ka zobu pasta nekādus brīnumus neveic. Pretējā gadījumā mums visiem būtu skaisti zobi, veselas smaganas un zobārstniecība kā disciplīna nepastāvētu – ja viss notiktu tā, kā sola zobu pastu reklāma. Bet brīnumi nenotiek – reklāmas parasti sola vairāk, nekā zobu pasta spēj izpildīt.»
Gunta Dukse uzsver: ja zobi tiek tīrīti, bet ar tiem vienalga kaut kas nav kārtībā, vainīga nav zobu pasta. Vienkārši zobi netiek tīrīti pareizi. Netiek iztīrītas starpzobu spraugas, bet 90 procentos gadījumu tieši tur arī sākas visas nelaimes. «Vācijas zobārsts Ralfs Petersens ir radījis Solo Prophylaxe programmu, ko mēs esam apguvuši arī savā klīnikā, mācoties kopā ar šo dakteri, un viņš uzskata, ka zobu pasta vispār nav nepieciešama. Jā, tā rada svaigu elpu, bet nevar saglabāt veselus zobus un smaganas, jo kariess veidojas vietās, kur parastā zobu birste un zobu diegs nevar piekļūt. Arī es saviem pacientiem skaidroju, ka zobu pasta ir tikai kā palīglīdzeklis, kā ziepes. Un, ja zobi netiek tīrīti pareizi, ja netiek iztīrītas tās vietas, kur veidojas mikrobi un baktērijas, nav nekādas nozīmes, kas rakstīts uz zobu pastas tūbiņas,» stāsta Gunta Dukse. «Ja cilvēks ir nepareizi tīrījis zobus, ir noberzis emalju un zobi tāpēc ir jutīgi, tad, protams, ir jāskatās, kā pasta var palīdzēt mazināt šo sāpi. Man ir bijuši pacienti, kuri stāsta, ka viņiem asiņo smaganas, un, lai šo problēmu risinātu, viņi izvēlas Parodontax pastu un Listerine mutes skalojamo līdzekli. Protams, akūto fāzi pasta var noņemt, ārstnieciskie augi savu darbu izdarīs, bet tas jau neatrisinās problēmu. Problēmu var atrisināt tikai un vienīgi speciālists, noņemot zobakmeni vai aplikumu un iemācot pareizi tīrīt zobus. Un tad jau zobu pasta būs tikai sekundārs palīglīdzeklis.»
Nav nāvējoši
Paula Samedova savā praksē novērojusi, ka daudzi pacienti aizrāvušies ar bio, eko, natural zobu pastām, kuru sastāvā nav nātrija fluorīda, kas satur tikai dabiskos augu valsts produktus. Zobu higiēniste nesaka, ka šīs zobu pastas ir sliktas, bet viņas pieredze rāda, ka pastas sastāvā fluoram tomēr ir jābūt. «Jā, tas šodien ir diezgan strīdīgs jautājums, jo daudz tiek runāts par fluora negatīvo ietekmi uz organismu, taču personīgi es ievēroju principu: ja Pasaules Veselības organizācija fluoru atļauj, ja fluora tabletes pat iesaka bērniem no sešu mēnešu vecuma, tam nevajadzētu būt nekam nāvējošam. Un tā nelielā deva, ko pusotras minūtes laikā uzņemam ar zobu pastu – turklāt mēs to neēdam, tā iedarbojas uz zobiem –, noteikti nevarētu dikti kaitēt.»
Līdzīgs viedoklis ir arī Guntai Duksei. «Protams, cilvēkiem jau patīk sensācijas, bet nav nekāda pamata noliegt fluoru kā kaut ko sliktu. Ja palasa pētījumus, jo īpaši par kādām atsevišķām vecuma grupām, tad atklājas, ka fluorīds ir vienīgais, kas garantē simtprocentīgu aizsardzību pret kariesu. Protams, tas nav jālieto pār mēru. Ja zobārsts saka uzspiest pastu zirnīša izmērā, tad tā arī jādara. Skaidrs, ka mūsu platuma grādos saule ir tik, cik ir, zaļo dārzeņu ir tik, cik ir, un nav ko sapņot, ka ziemā salāti un gurķi, kas nāk nezin no kurienes, sniegs to, kas mums nepieciešams. Bet – vai mums tāpēc papildus jāuzņem fluors, tas ir diskutabls jautājums. Taču notīrīt zobus un tos pasargāt no aplikuma ir vienkāršākais, ko savas veselības labā varam darīt,» uzskata Latvijas Zobu Higiēnas asociācijas valdes priekšsēdētāja. Viņa turpina: «Pieaugušie, protams, to strikti ievēro – lieto zobu pastu tik, cik nepieciešams. Bet, lai bērni tīrītu zobus, tiek izmantoti dažādi mārketinga triki, pievienojot pastām un fluora tabletēm košļājamo gumiju, zemeņu, aveņu garšas. Atceros, savulaik zobārstiem bija sadarbība ar bērnudārziem – viņi deva bērniem fluora tabletes uz mājām. Loģiski, ka viņi tās saēdās, jo garšīgas taču, un tad, protams, kādam bija slikta dūša, kādam bija caureja. Es pati savā laikā esmu ēdusi zobu pastu Buratīno. Jā, bija garšīgi,» Gunta Dukse pasmaida un piebilst: labi, ka viss labi beidzās.