Lai arī ne mazums pūļu veltīts, lai cilvēkiem skaidrotu, ka ātrā medicīniskā palīdzība izsaucama tikai veselību un dzīvību apdraudošās situācijās, liela daļa iedzīvotāju joprojām to sauktu arī paaugstināta asinsspiediena vai augstas temperatūras gadījumā. Latvijas faktu pētījums liecina, ka lielākā daļa – 70– 80 procenti aptaujāto – ātro palīdzību sauktu kritiskās situācijās, piemēram, samaņas zudums, pēkšņas stipras sāpes krūšu apvidū, tomēr vairāk nekā septiņi procenti ātros sauktu, arī ja stipri sāpētu zobs.
Pēc aptaujas datiem, neatliekamo medicīnisko palīdzību (NMP) pēdējo trīs gadu laikā savas vai kādas citas personas veselības sarežģījumu dēļ nācies izsaukt 38,5 procentiem iedzīvotāju. Salīdzinoši biežāk NMP dienesta mediķu brigādi izsaukuši gados vecāki cilvēki un finansiāli mazāk nodrošinātie iedzīvotāji, kā arī ģimenes ar bērniem līdz 15 gadu vecumam, Neatkarīgajai stāsta NMP dienestā. Aptauja rāda, ka NMP dienesta darbam uzticas 86,3 procenti Latvijas iedzīvotāju, un tas no iedzīvotāju puses ir viens no vislabāk novērtētajiem dienestiem veselības aprūpē, salīdzinot ar ģimenes ārstiem, veselības centriem, slimnīcām, traumpunktiem un feldšerpunktiem. Vidējā atzīme, ko iedzīvotāji ielikuši NMP dienestam, ir septiņi, vērtējot pēc brigāžu operativitātes, mediķu profesionalitātes, attieksmes pret pacientu un aprīkojuma palīdzības sniegšanai. Visaugstāk novērtēta mediķu profesionalitāte, norāda NMP dienesta speciāliste Ilze Bukša. Pētījuma rezultāti liecina, ka reālā saskarsmes pieredze ar NMP ir pozitīvāka nekā priekšstati par ātrās palīdzības darbu. Iedzīvotāji, kuri kādreiz ir izsaukuši ātro palīdzību, dienestu pēc visiem kritērijiem vērtēja augstāk nekā tie, kuriem nav bijusi saskarsme ar NMP darbu.
Aptauja rāda, ka tomēr visi Latvijas iedzīvotāji nav pārliecināti un visi nezina tiešo NMP izsaukšanas ārkārtas tālruņa numuru 113. To zina puse aptaujāto. Tiesa, pats NMP dienests šos datus vērtē kā labus, jo «salīdzinoši īsā laika posmā izdevies panākt augstu tālruņa 113 atpazīstamību sabiedrībā». Tiešo ārkārtas numuru ātrajai palīdzībai ieviesa 2010. gadā.
Aptauja arī apliecina, ka joprojām liela daļa iedzīvotāju neatliekamo medicīnisko palīdzību izsauktu arī vienkāršākās situācijās, piemēram, 51,9 procenti iedzīvotāju dienesta brigādi izsauktu roku vai kāju traumu gadījumos (izmežģījumi, sastiepumi, sasitumi), tāpat arī jau esošas hroniskas slimības paasinājuma gadījumos, arī ja vairākas dienas būtu jūtamas muguras vai galvas sāpes. Piektdaļa iedzīvotāju uzskata, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība izsaucama arī tad, ja ir augsta ķermeņa temperatūra bez kādām komplikācijām. «Joprojām liela sabiedrības daļa dažādu veselības problēmu gadījumos kā pirmo alternatīvu izvēlas dienesta brigādes izsaukšanu, nevis veselības jautājumu risināšanu ambulatori, vēršoties pašiem tuvākajā ārstniecības iestādē vai konsultējoties ar savu ģimenes ārstu,» norāda I. Bukša. Pirms vairākiem gadiem NMP dienests un Veselības ministrija uzsāka kampaņu Jūtos švaki, ne vienmēr ir tik traki iedzīvotāju uzmanības pievēršanai, kādos gadījumos ātrā palīdzība nav saucama, bet jāvēršas pie ģimenes ārsta vai traumpunktā (konsultāciju var saņemt arī pa ģimenes ārstu tālruni 66016001). Savukārt kampaņas otra puse atgādina, kādos gadījumos ātrā palīdzība ir jāsauc: bezsamaņa, krampji, nav elpošanas; smaga trauma; spēcīga asiņošana; pēkšņas sāpes krūtīs; stipras, pēkšņas sāpes jebkurā ķermeņa daļā; izteikts, pēkšņs elpas trūkums.
Kā jūs rīkotos, ja jums vai jūsu radiniekam būtu šādas veselības problēmas (%)?
SAUKTU ĀTRO PALĪDZĪBU
Pēkšņi galvas reiboņi, samaņas zudums 79,2
Pēkšņas stipras sāpes vēderā 75,3
Pēkšņas stipras sāpes krūšu apvidū 74,7
Roku vai kāju traumas – izmežģījumi, sasitumi 51,9
Jau esošas hroniskas slimības paasinājums 40,3
Paaugstināts asinsspiediens 34,9
Vairākas dienas sāpes mugurā, galvā 25,9
Pēkšņas, stipras galvassāpes 24,6
Paaugstināta ķermeņa temperatūra (virs 38 ºC) 19,5
Spēcīgas zobu sāpes 7,3
Avots: Latvijas fakti