Trīs sievietes šogad mirušas grūtniecības laikā, dzemdībās vai neilgi pēc mazuļa laišanas pasaulē. Lai arī tieši veselības aprūpes sistēmu nevarētu vainot šo sieviešu nāvē, sievietes tomēr nebija saņēmušas pietiekamu uzraudzību un rūpes, kā tas grūtniecības laikā pienāktos.
Patiesībai neatbilst sabiedrībā izskanējusī informācija, ka visas trīs sievietes mirušas dzemdību laikā, un nav patiesība, ka viņas dzemdējušas mājās. Sarunā ar Neatkarīgo Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe un Veselības ministrijas galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā Dace Rezeberga atzina, ka katras mirušās sievietes situācija bijusi atšķirīga, var teikt – sarežģīta, turklāt visus notikuma aspektus mediķi vēl nezina. Atbildes uz daudziem jautājumiem sniegs tiesu medicīniskā ekspertīze. Neviens no šiem nāves gadījumiem nav saistīts tieši ar Rīgas Dzemdību namu, taču ginekoloģijas speciālistu redzeslokā nonākuši, jo saistīta ar 2013. gadā Latvijā ieviesto mātes mirstības konfidenciālās analīzes sistēmu, kurā tiek apkopoti un analizēti visi šādi nāves gadījumi. «Mātes mirstībā tiek iekļauta sievietes mirstība grūtniecības laikā, dzemdībās un sešas nedēļas pēc grūtniecības atrisināšanās vai dzemdībām,» skaidro D. Rezeberga. Šogad reģistrēti trīs mātes mirstības gadījumi, bet dzemdību laikā mirusi viena sieviete. «Jā, pērn visa gada laikā tie bija trīs gadījumi, un šogad jau vienā mēnesī. Tomēr uzskatu, ka tā ir nelaimīga sakritība, jo nekas neliecina par kādām dramatiskām izmaiņām vai kaut kādiem citiem iemesliem, kāpēc viena mēneša laikā mirušas trīs sievietes, kuras gaidīja vai jau bija dzemdējušas mazuli,» saka D. Rezeberga.
Viena no sievietēm mirusi vēl grūtniecības laikā, pēc pašreiz pieejamās informācijas, viņa dzīvojusi viena pati ar mazu bērnu un viņai bija veselības problēmas. Sieviete nomirusi mājās. Otra sieviete mirusi dzemdību laikā, taču slimnīcā viņa jau nonāca smagā stāvoklī. D. Rezeberga uzsver, ka sīkāk par nāves gadījumiem mediķi stāstīt nedrīkst, taču, visticamāk, ja sievietes laikus būtu vērsušās pie ārsta, viņu dzīvību varētu glābt. Pieejamā informācija arī liecina, ka vismaz divos gadījumos sievietēm nav bijis pietiekama tuvinieku vai sabiedrības atbalsta, kad gadījumā, ja sieviete pati nespēj novērtēt stāvokļa nopietnību, to palīdz izdarīt kāds tuvinieks. «Mūsdienās grūtniecēm nebūtu jāaiziet bojā, tomēr ir jāsaprot, ka veselības situācijai ir jāseko, īpaši grūtniecības laikā. Iespējams, ja sievietes būtu laikus vērsušās pēc palīdzības, iznākums būtu citāds,» saka D. Rezeberga. Jautājums ir gan par ārstu, kuru uzraudzībā ir grūtnieces, arī ģimenes ārstu, gan līdzcilvēku atbildību. Ar sieviešu nāvi ir saistīti arī sociālie faktori. Vēl vienas sievietes nāve tika konstatēta mēnesi pēc dzemdībām, un par šo gadījumu pašlaik ir vismazāk zināms. Runājot par šo nelaimi, D. Rezeberga skaidro, kāpēc mātes mirstības analīzes sistēma uzskaita arī nāves gadījumus līdz sešām nedēļām pēc dzemdībām. «Var būt tā, ka sieviete pēc dzemdībām mirst ceļu satiksmes negadījumā, var būt tā, ka mirst veselības komplikāciju dēļ, tomēr mums, speciālistiem, svarīgi zināt, kādi ir šie apstākļi arī pēc dzemdībām,» saka eksperte. Tāpat arī gadījumi, kur grūtnieces nāvē nav it kā vainojama grūtniecība, ar to saistīta veselības situācija, tomēr grūtniece ir gājusi bojā. Viņa min piemēru, kad Zviedrijā, pētot grūtnieces nāvi ceļu satiksmes negadījumā, atklāja faktus, ka grūtnieces nepareizi piesprādzējas automašīnā.
2014. gadā kopumā reģistrēti trīs sieviešu nāves gadījumi – visi pēc dzemdībām, 2013. gadā – piecas sievietes (četras pēc dzemdībām, viena grūtniecības laikā), vienas sievietes nāves cēlonis bija gripas radītas komplikācijas, 2012. gadā nomira četras sievietes. Savukārt 2010. gadā Neatkarīgā rakstīja, ka mājās sākušos priekšlaicīgu dzemdību dēļ 28 gadus veca sieviete novēloti tika nogādāta slimnīcā, kur ārstiem neizdevās viņu glābt. Ātrā palīdzība ieradās nekavējoties, taču tā jau bija izsaukta pārāk vēlu. Savukārt vēl pirms gada Saldū nomira grūtniece, kura bija devītajā grūtniecības mēnesī, sievietei bija sākušās dzemdības, bet viņa, no visiem slēpjoties, ieslēdzās bērnudārza tualetē, kur noasiņoja. Divās minūtēs atbraukusī ātrā palīdzība vairs nespēja sievieti glābt. Abos gadījumos mediķi pieļāva, ka sievietes, visticamāk, būtu iespējams glābt, ja apkārtējie cilvēki vai pašas sievietes nebaidītos laikus lūgt palīdzību.
Grūtnieču un sieviešu pēc dzemdībām nāves gadījumi Latvijā
2009. 10
2010. 5
2011. 1
2012. 4
2013. 5
2014. 3
2015. janvāris 3
Avots: Veselības ministrija