Dati par onkoloģisko situāciju valstī uzlūkojami un analizējami dažādi – var izcelt gan pozitīvās izmaiņas, bet var arī norādīt uz būtiskām problēmām. «Redzam pozitīvu tendenci, ka pakāpeniski samazinās pacientu īpatsvars, kuriem onkoloģiska saslimšana diagnosticēšanas brīdī ir ceturtajā stadijā,» par pozitīvo saka VM valsts sekretāra vietniece Egita Pole. Tajā pašā laikā ievērojamam pacientu skaitam ļaundabīgu audzēju atklāj trešajā, ceturtajā un neprecizētā stadijā. Pēdējos gados pieaudzis gadījumu skaits, kad audzējs atklāts pirmajā stadijā, taču tas nepārsniedz trešo daļu no visiem saslimšanas gadījumiem. E. Pole arī uzsver: kopš 2009. gada finansējums onkoloģijas nozarei būtiski audzis – no 36 līdz 48 miljoniem eiro pērn. Tiesa, dati par šim gadam plānoto nav apkopoti, tomēr, kā uzsver eksperti, onkoloģisko pacientu aprūpē tiek ievērots prioritātes princips. Onkoloģiskās modrības nolūkos VM plāno turpināt vairākas kampaņas – Pārbaudi veselību – valsts maksā!, Ārstējies nepārmaksājot – un aktivizēt Nacionālā veselības dienesta informāciju par rindu garumiem pie ārstiem, lai cilvēki, meklējot konsultāciju vai izmeklējumu vietu, atrastu, kur rindas ir visīsākās.

Sāpju bērns ir valsts apmaksātā vēža skrīninga zemais apmeklējums. Cilvēki iespēju pārbaudīties par valsts naudu izmanto kūtri – tikai 36 procenti uzaicināto sieviešu veikušas krūts vēža profilaktisko pārbaudi, un tikai

27 procenti sieviešu – dzemdes kakla vēža skrīningu. Viszemākā atsaucība ir uz zarnu vēža profilaktisko pārbaudi – desmit procenti iedzīvotāju (gan sievietes, gan vīrieši).

Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe Dace Rezeberga saka: Latvijā ir piektā augstākā sieviešu mirstība ar dzemdes kakla vēzi, neraugoties uz skrīningu un vakcināciju pret šo vēža veidu. «Šim skrīningam vajadzētu aptvert 80 procentus sieviešu, taču tas diemžēl vēl nav izdevies,» stāsta eksperte. Skaidrojumi, kāpēc sievietes neizmanto šo iespēju, ir vairāki – gan informācijas trūkums un neuzrunājošais, sarežģītais vēstules saturs, gan arī sieviešu aizņemtība, steiga un nerūpēšanās par veselību. Liela loma ir sociālekonomiskajiem apstākļiem.

Runājot par iespēju savlaicīgi veikt izmeklējumus, Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis atzīst: pirmreizējie pacienti onkoloģijas centros pie speciālista var nokļūt desmit dienu laikā, taču vislielākā problēma ir laikus veikt diagnostiskos izmeklējumus, kurus nepieciešams ņemt līdzi jau uz onkologa konsultāciju. Uz šiem izmeklējumiem jāgaida visai garās rindās. «Arī ārstēšanā – jaunākās mērķterapijas ir pieejamas krūts vēža un nieru vēža pacientiem, un tas būtiski uzlabo ārstēšanu, taču 1200 cilvēkiem gadā, lielākoties novēloti, tiek atklāts zarnu vēzis un viņiem šāda terapija nav pieejama,» saka onkologs. Tāpat sievietēm pašām jāapmaksā krūts rekonstrukcija pēc krūšu noņemšanas operācijas.

VM šogad apņemas rast līdzekļus, efektīvāk tērējot naudu un veicinot lētāku zāļu pieejamību, lai nodrošinātu mūsdienīgāku ārstēšanu, proti, uzlabotu inovatīvu medikamentu pieejamību, savukārt saistībā ar krūts rekonstrukcijas operācijām VM sola «izvērtēt iespējas».

***

Vai iedzīvotāji izmanto valsts apmaksāto vēža profilaksi*?

Krūts vēža profilaktiskā pārbaude 35,9%

Dzemdes kakla vēža profilaktiskā pārbaude 27,8%

Kolorektālā vēža profilaktiskā pārbaude 10,3%

***

* Iedzīvotāju skaits, kuri veikuši izmeklējumus (krūts un dzemdes kakla vēža pārbaudes pēc saņemtā uzaicinājuma, kolorektālā vēža pārbaudes pie ģimenes ārsta)