Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā un Rēzeknē gripas slimnieku skaits sasniedzis epidēmijas apmērus. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka ar gripu slimo visa vecuma cilvēki, taču visaugstākā saslimstība ir skolēnu vidū. Epidemiologi atgādina, ka īpaši gripas epidēmijas laikā jāuzmanās cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, jo gripas vīruss veselības problēmas saasina.
Pagājušajā nedēļā četrās Latvijas pilsētās saslimstība ar gripu sasniedza epidēmijas apmērus – gripas epidēmijas slieksnis ir sasniegts tad, ja saslimšanas gadījumu skaits pārsniedz 100 saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Visaugstākā saslimstība reģistrēta Jelgavā (197 saslimušie uz 100 000 iedzīvotāju). Tāpēc SPKC izziņojis gripas epidēmijas sākumu visā Latvijā. Palielinājies arī slimnīcā ievietoto pacientu skaits ar gripu, tostarp 17 pacienti, kuriem gripa izraisījusi pneimoniju. Gripas epidēmijas norisi prognozēt grūti, taču parasti divu trīs nedēļu laikā saslimstība sasniedz maksimumu.
Trīs pacienti šajā gripas sezonā ir miruši gripas izraisīto komplikāciju dēļ. Pirmais gripas upuris bija pacients ap 40 gadiem, – nav ziņu par to, vai pacientam bija kāda hroniska saslimšana, savukārt pagājušajā nedēļā nomira vēl divi gripas slimnieki – abi vecāki par 50 gadiem ar hroniskām plaušu un sirds slimībām. Neviens no pacientiem nebija vakcinējies pret gripu. Pēdējos gados smagākā gripas sezona bija 2012.–2013. gadā, kad kopējais slimnīcā ievietoto pacientu skaits bija ap 2000, bet ar gripas izraisītu pneimoniju – 754. Ar gripas infekciju nomira 79 cilvēki. Pagājušā gada gripas sezona noritēja vieglākā formā, tomēr reģistrēti pieci nāves gadījumi – visiem mirušajiem bija hroniskas saslimšanas.
Gripas infekcijas izraisītie nāves gadījumi visbiežāk sastopami cilvēkiem vecākiem par 65 gadiem, norāda SPKC epidemiologi. Vissmagāk no gripas cieš veci cilvēki un cilvēki ar hroniskām saslimšanām – sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas, ar hroniskām infekcijām un citi, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa var būt bīstama arī maziem bērniem un grūtniecēm. Gados vecākiem cilvēkiem un hroniskiem slimniekiem iesaka vakcinēties, tomēr dati liecina, ka Latvijā ir viens no zemākajiem vakcinācijas pret gripu līmeņiem Eiropā. Salīdzinājumā ar Nīderlandi, Lielbritāniju, Franciju, Spāniju, kur vakcinējas 60–80 procenti iedzīvotāju, Latvijā ir tikai 0,75 (!) procenti. Iemesls tik zemai vakcinācijai, pēc epidemiologu un infektologu domām, ir neticība tam, ka gripa ir nopietna slimība. Gripas vīruss, kas slimniekam klepojot, šķaudot izplatās sīku pilienu veidā, bojā sīkos asinsvadus, kuri ir visos cilvēka orgānos, un īpaši tur, kur cilvēkam jau ir problēmas, piemēram, ja astma, tad gripa saasinās elpošanas sistēmas slimības.
Nacionālais veselības dienests atgādina, ka gripas epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem, – par vizīti jāmaksā tikai valstī noteiktā pacienta iemaksa – 2,85 eiro. Gadījumā, ja pacients ir atbrīvots no pacienta iemaksas veikšanas, tā nav jāmaksā.
***
Ar gripu saistītie nāves gadījumi 2014.–2015. gada sezonā 3
1 pacients (>40 gadiem) miris no gripas komplikācijām – pneimonijas
2 pacienti (>50 gadiem), abiem sirds un plaušu hroniskas saslimšanas, miruši no gripas izraisītām komplikācijām
Neviens nebija vakcinēts
Ar gripu saistītie nāves gadījumi 2013.–2014. gada sezonā 5
Vidējais vecums 62 gadi, visiem pacientiem bija hroniskas saslimšanas, viens inficējās slimnīcā
Ar gripu saistītie nāves gadījumi 2012.–2013. gada sezonā 79
Visiem pacientiem bija hroniskas saslimšanas, 26,5% ar gripu inficējās slimnīcā, kur ārstējās citas saslimšanas dēļ