VESELĪBA: Ko darīt, ja sāp ausis?

Atbildes uz šiem un vairākiem citiem jautājumiem Neatkarīgajai palīdz rast Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un klīnikas Premium Medical ārsts otolaringologs (LOR), ķirurgs Askolds Akers.

Infekciju var iepūst

«Ja sāp auss, tas nozīmē, ka ir auss iekaisums – iespējams, bungu dobumā, dzirdes kanālā. Protams, var būt iekaisums arī nevis vidusausī, bet ārējā ausī,» stāsta Askolds Akers. Viņš uzsver, ka tik nepastāvīgos laika apstākļos, kad ir ne īsti rudens, ne īsti ziema, un pie mums tā ir jau trešo mēnesi, auss sāpes kļūst ļoti aktuālas – par tām sūdzas arvien vairāk bērnu. Turklāt, salīdzinot ar zobu sāpēm, tās, iespējams, ir daudz stiprākas.

«Visbiežākais auss sāpju iemesls ir iesnas, jo infekcija no deguna aiziet uz ausi. Un nekad otrādi. Ārkārtīgi reti ir ārējie faktori, piemēram, traumas – kāds iesitis vai trāpījis ar bumbu –, un tad sākusies problēma. Bet to pacients uzreiz arī var pateikt. Tāpēc šajā laikā pats svarīgākais ir, lai nebūtu iesnu,» stāsta pieredzējušais otolaringologs. Viņš norāda: ja cilvēkam ir iesnas, ir liela iespējamība iedzīvoties arī auss sāpēs. Un visbiežāk tas notiek tāpēc, ka nepareizi tiek šņaukts deguns. Kā ir nepareizi? Ļoti stingri. Tā, ka, degunu šņaucot, iedur ausī vai auss aizkrīt ciet. Tādā veidā pa kanālu, kas iet no deguna uz ausi, var iepūst infekciju un var sākties iekaisums.

Dr. Askolds Akers savā praksē pārliecinājies, ka bērniem auss iekaisums novērots biežāk nekā pieaugušajiem. Un tam izskaidrojums ir pavisam vienkāršs: tā ir anatomiska īpašība – bērnam viss ir mazāks un tas nelaimīgais kanāls – īsāks. Un tas bieži nostrādā. Ārsts stāsta, ka ir tādi bērniņi, kuriem pie katrām iesnām ir kādas problēmas ar ausīm. Jo īpaši tiem, kuriem ir palielinātas aizdegunes mandeles jeb adenoīdi, – tie aiztaisa ciet aizdeguni un zināmā mērā arī dzirdes kanālu.

Ja pasliktinās dzirde

«Auss sāpes var būt arī vienreizējas, durošas, kas pāriet un vairs neatkārtojas. Tad varbūt arī nav nepieciešams iet pie ārsta, bet, ja sāpes ir ilgstošas, piemēram, sāp visu nakti – ausis parasti sāk sāpēt naktī –, tad gan jāiet pie ārsta,» uzskata Askolds Akers. Speciālista palīdzību viņš iesaka meklēt arī tad, ja pēkšņi un nezināmu iemeslu dēļ ir dzirdes pazeminājums. Bērnam to var diagnosticēt vecāki: novērojot, ka viņš televizoru skatās ļoti skaļi, neatbild uz jautājumiem utt. Savukārt pieaugušais to, ka viena vai otra auss dzird sliktāk, konstatē uzreiz. «Ja nav sāpju, nav temperatūras, iespējams, iemesls ir pavisam vulgārs – ārējā auss ejā ir sakrājies sērs. Iztīrot sēru, dzirde atjaunojas iepriekšējā līmenī un viss atkal ir kārtībā. Bet varbūt tas nav sērs, varbūt tas ir vidusauss iekaisums vai bungu dobumā sāk krāties sekrēts. Šajā gadījumā nav strutu, tāpēc nav sāpju, nav temperatūras, bet ir dzirdes pazeminājums. Iespējams, ir vēl iekšējās auss vai dzirdes nerva bojājums,» stāsta otolaringologs. Viņš uzsver: ja dzirdes pazeminājums ir pēkšņs, ļoti svarīgas ir pirmās 24 stundas. Tad nekādā gadījumā nedrīkst gaidīt, ka dzirde uzlabosies. «Ja tas ir nerva bojājums, ir svarīgi uzsākt terapiju maksimāli ātri, pirmajās stundās. Iespējamas arī komplikācijas, kas saistītas ar aizauss kaula iekaisumu, kā arī dažādas citas, piemēram, intrakraniālas, komplikācijas, un tad jau bez operācijas vairs neiztikt. Tāpat iekšējā vai vidusausī var būt kāds veidojums, kas izpaužas kā vienpusējs dzirdes zudums, » nosaka pieredzējušais dakteris, uzsverot, ka tāpēc jāņem vērā ieteikums nemēģināt pašiem noteikt diagnozi un nenodarboties ar pašārstēšanos, jo to iespējams diagnosticēt tikai pie LOR, kas ausi var apskatīt mikroskopā un, ja nepieciešams, veikt dzirdes pārbaudi, rentgenoloģisku izmeklēšanu.

Pareizi būtu nelidot

«Ja cilvēkam sāp ausis, taču iesnu nav, bet ir bijušas un pārgājušas, vienalga vajadzētu pilināt degunā. Obligāti,» uzsver ārsts Askolds Akers, norādot, ka tādā veidā mazināsies deguna gļotādas tūska, līdz ar to arī aizdegunē un zināmā mērā arī dzirdes kanālā.

Deguna pilieniem obligāti vajadzētu būt līdzi arī, ja cilvēkam ir iesnas, bet jālido. «Tad ir ļoti svarīgi, lai pirms lidošanas un jo īpaši – pirms lidmašīnas nolaišanās, kad ausis mēdz aizkrist, deguns būtu maksimāli tīrs. Patiesībā, ja ir ļoti stipras iesnas, pareizi būtu nelidot, jo var sanākt nepatikšanas,» brīdina otolaringologs. Viņa praksē ir bijuši tādi gadījumi.

Dakteris atminas, ka cilvēki daudz brauca uz silto zemju kūrortiem, ļoti modē bija niršana. Arī šī nodarbe ieteicama vien ar tīru degunu. «Daudzi jauni cilvēki to neievēroja, un pēc tam bija lielas problēmas.»

***

SĀPJU IEMESLI

• ārējs auss iekaisums

Tas parasti rodas ārēju faktoru dēļ – ārējās auss ejas ādas bojājums, peldēšanās netīrā ūdenī, sabakstīšanas ar ausu tīrāmajiem kociņiem, traumas un citi.

• vidusauss iekaisums

Tas ir biežāk sastopams un rodas galvenokārt no iesnām (parasti tās izraisa vīrusi). Vidusauss iekaisums mēdz būt daudz nepatīkamāks nekā ārējais iekaisums, un, lai to izārstētu, iespējams, jālieto antibiotikas.

***

JAUTĀJUMI ĀRSTAM

Atbild

Askolds AKERS, otorinolaringologs, ķirurgs (klīnika Premium Medical, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca):

Kā var izmērīt, ka auss sāp tik ļoti, ka jāiet pie ārsta?

– Protams, auss sāpju stiprumu nekā mehāniski izmērīt nevar, taču iespējams, ka auss sāpes ir spēcīgākas nekā zobu sāpes. Un, tā kā auss ir dzirde, kas ir ļoti svarīgs faktors, mans ieteikums būtu: ja ir kādas ausu problēmas, nenodarboties ar pašārstēšanos, bet tomēr griezties pie ģimenes ārsta vai pie LOR speciālista. Jo diagnozi, kas noticis ar ausi, var noteikt tikai profesionālis un tikai apskatot ausi. Ir dzirdētas mammas sakām, ka bērnam ir vidusauss iekaisums, jo, uzspiežot uz austiņām, viņš saraujas, viņam sāp. Tā diagnozi nenosaka. Ir jāredz, kāda auss izskatās, un tikai tad var pateikt, vai tur ir kādas problēmas. Protams, katrs gadījums ir individuāls, tomēr jāatceras, ka sāpju gadījumā vizīti pie ārsta atlikt nevajadzētu. Parasti ausu sāpes rodas naktī, tādēļ būtu ieteicams reaģēt jau nākamajā rītā.

Kā sagaidīt rītu, ja sāpes ir neciešamas?

– Var lietot pretsāpju līdzekļus – Nurofen, Ibumetin. Ar tiem var mazināt kairinājumu, tomēr jāatceras, ka tie nomāc sekas, nevis cēloņus. Tādēļ pat tad, ja auss pēc pretsāpju līdzekļu lietošanas vairs nesāp, tik un tā būtu jāatrādās speciālistam, jo sāpju pazušana nav garantija, ka iekaisuma cēlonis ir izārstēts. Var pilināt deguna pilienus – tādā veidā mazināsies deguna gļotādas tūska, līdz ar to arī aizdegunē un zināmā mērā arī dzirdes kanālā.

Vai pret auss sāpēm palīdz kādas kompreses?

– Es neiesaku aizrauties ar auss kompresēm, jo, nepareizi lietotas, tās var radīt drīzāk pretēju efektu, nevis palīdzēt. Piemēram, ja ir vidusauss iekaisums, nepareizi ārstēts mājas apstākļos, tas var izraisīt dzirdes samazināšanos, pat meningītu un, iespējams, komplikācijas, kuru ārstēšanai nepieciešama operācija. Iespējams arī, ka šīs sāpes var kļūt hroniskas un ik pēc laika atkārtoties. Arī ausu pilienus, ko bez receptes var nopirkt aptiekā, nedrīkst pilināt pie katrām sāpēm. Piemēram, ja ir akūts iekaisums un bungplēvītes plīsums, tad, pilinot parastos pilienus, zāles var nonākt vidusausī, un tas nav labi. Var jau būt, ka pilieni noņem jutīgumu, bet teikt, ka tie ārstē, nebūtu korekti.

Cik ilgi drīkst gaidīt – varbūt sāpes pāriet...?

– Nu, tā var gaidīt, ja cilvēks dzīvo mežā. Mans ieteikums tomēr būtu par veselību rūpēties un, ja ir ausu problēmas, pēc iespējas ātrāk griezties pie ārsta, kurš var novērtēt, cik nopietna ir problēma. Īpaši svarīga operatīva rīcība ir gadījumos, kad bērniņš ir maziņš un pats nevar pateikt, cik ļoti viņam sāp. Svarīga ir izmeklēšana tieši pie LOR, nevis cita ārsta, jo tieši šis speciālists novērtēs veselības stāvokli un piemēros visprecīzāko ārstēšanu. Ja šādi iekaisumi netiek laikus ārstēti, sekas var būt smagas.