Mūsdienās reti kurš darbs iedomājams bez datora – vai tas būtu nepieciešams regulārai rakstīšanai, vai atsevišķu procesu datēšanai. Taču, līdz ar daudzo stundu pavadīšanu pie tā, palielinās arī slodze acīm, bet tāpēc – nav izbēgamas veselības problēmas.
Optometriste Alise Kalteniece gan uzsver, ka nepareizi ir domāt, ka dators ir visu redzes problēmu galvenais iemesls. Atslēgas vārds šajā darbībā ir laiks. Respektīvi, laika nogrieznis, kuru cilvēks pavada pie datora. Aptuveni 15 vai 30 minūšu nenodarīs nekādu ļaunumu, taču ilgstošas stundas, kas pavadītas, monotoni skatoties datora ekrānā, rada veselu problēmu kopumu. Jo, kā paskaidro optometriste, ilgstoši strādājot pie datora, acīm jāveic divi svarīgi uzdevumi – jāfokusē un jākonverģē.
Drukātajam ir nozīme
«Ir ievērojama atšķirība, lasot tekstu datorā vai uz drukātas lapas. Tas varbūt kontrasts, datora monitorā burti nav tik skaidri definēti, datorekrāna spožums un tā radītie refleksi var radīt ikdienas darbu apgrūtinošu. Nereti pat neizkoriģēta redze, kas ikdienā problēmas nerada, var izraisīt diskomfortu. Tāpēc bieži, ikdienā strādājot ar datoru, atklājas redzes problēmas, kas nav iepriekš izkoriģētas vai atklātas,» stāsta Alise Kalteniece. Tā rezultātā ir pat ieviests termins – datora redzes sindroms (computer vision syndrome – CVS), kas raksturo nevis konkrētu simptomu, bet veselu simptomu grupu. Vidēji datora redzes sindroms skar 64–90% datorlietotāju.
Optometriste par galvenajiem simptomiem sauc: acu sāpes un nogurums; retāka mirkšķināšana; kairinājums – apsārtušas acis; to sausums; dedzinoša acu sajūta; galvassāpes; nereti – dubultošanās; redzes miglošanās; kā arī kakla un muguras sāpes. Jāatceras, ka nav jāpiemīt visiem simptomiem, lai apzinātos, ka pie problēmām vainojams darbs ar datoru, jo pietiek atzīmēt dažus no tiem, lai pārdomātu, ko darīt lietas labā.
Lai izvairītos
Liela kļūda ir vērsties pie ārsta, kad vairs nespēj veikt ikdienas darbu un jau 15 minūšu pie datora šķiet daudz, jo cilvēks nespēj paskatīties datora ekrānā, viņam sāp acis un galva. Datora redzes sindroma izraisītās sekas ir atgriezeniskas, ja problēmas saistītas ar acu sāpēm, galvassāpēm, acu kairinājumu. Šādā gadījumā tas nebūs ilgstošs.
Lai saudzētu acis un nepieļautu problēmu rašanos, Alise Kalteniece iesaka acīm piemērot atpūtu. «Pietiktu ar 20 minūšu darbu un uz vienu vai divām minūtēm aizvērt acis vai skatīties tālumā ārā pa logu. Otrs variants – ik pēc 40 minūtēm darba ar datoru piecas atpūsties un skatīties tālumā.» Tāpat jāmēģina bieži mirkšķināt acis, lai tās pastāvīgi uzturētu mitras. Ja acis joprojām ir sausas, papildus jālieto acu mitrinošie pilieni.
Liela nozīme ir apgaismojumam. Ir jānoņem visas gaismas, kas rada žilbšanu (piemēram, gaisma no loga, tāpēc jāaizver žalūzijas vai aizkari). Ja šķiet, ka ar to nepietiek, uz datora monitora jāuzliek speciāls filtrs, kas to mazina. «Ergonomiski pareizi jāiekārto darba vieta – datora monitoram jābūt nedaudz zemāk par acu līmeni, aptuveni 50–60 centimetru attālumā no acīm. Galvenais, lai ir ērti un nav jāsasprindzina acis, un jāstiepjas tuvāk ekrānam, lai saskatītu, kas uz tā rakstīts,» pamāca optometriste un norāda, ka datora uzstādījumi jāpielāgo savām vajadzībām – kontrasts, spožums, burtu lielums.
Kā briļļu lietotājiem?
Vai šie paši noteikumi attiecas arī uz briļļu un lēcu lietotājiem? Alise Kalteniece paskaidro: «Dažkārt ikdienā vispārīgi (tālumam un tuvumam) lietojamās brilles vai kontaktlēcas var nederēt darbam ar datoru, tāpēc var būt nepieciešamas speciālas brilles – vai nu tas ir dizains, atsevišķs lēcu stiprums (atslābina acs akomodāciju), pārklājums (antirefleksais pārklājums) un/vai lēcu tonējums, kas mazina atspīdumus no datora ekrāna un uzlabo redzes komfortu.» Datorbrilles ir brilles ar optimālo stiprumu, kas izkoriģē redzi atbilstoši attālumam darbam ar datoru.
Viņa norāda, ka no cilvēka ir atkarīgs, vai viņš ikdienas lietošanai izvēlas kontaktlēcas vai brilles, tomēr brīdina, ka tieši kontaktlēcas var būt redzes sidroma simptomu veicinošs iemesls. Lai no tā izvairītos, jāatrod atbilstošas kontaktlēcas, kas maksimāli mazinātu diskomfortu.