Pieci veidi kā sociālie mediji un internets maina smadzeņu darbību

© google

Nav noslēpums, ka modernās tehnoloģijas, sociālie mediji un internets ir mainījuši veidu, kā uztveram pasauli sev apkārt un vērtējam ikdienas prioritātes, tomēr izrādās to aktīva lietošana jau sākusi mainīt arī mūsu smadzeņu darbību.

1. Interneta atkarība. Zinātnieki atklājuši, ka aptuveni 10 procenti no visiem interneta lietotājiem nespēj kontrolēt cik ilgu laiku pavada globālajā tīmeklī un atkarība, kura rodas no sociālo tīklu lietošanas pielīdzināma narkotiku un alkohola atkarībai.

2. Pasliktinās darba spējas. Daudzi cilvēki ieraduši darba laikā „sērfot” internetā, pārslēdzoties starp atpūtu un aktīvu darbošanos un, lai gan esam raduši domāt, ka vairāku darbību veikšana vienlaicīgi palielina produktivitāti un attīsta smadzeņu spējas, pētījumi pierada pretējo. Cilvēki, kuri paralēli darbam izklaidējas internetā ne tikai uzrāda sliktākus produktivitātes rezultātus, bet tiem arī parādās grūtības koncentrēties uz viena uzdevuma veikšanu un problēmas atcerēties darba laikā redzēto un lasīto.

3. Maina nervu sistēmas darbību. Modernās tehnoloģijas jau paspējušas mainīt mūsu nervu sistēmas darbību un mūsu smadzenes tiek kairinātas veidā, kā vēl nekad iepriekš. Viens no piemēriem, ir relatīvi jaunais Spoku vibrācijas sindroms, (Phantom vibration syndrome), kurš izpaužas kā vibrācijas jušana, dzirdēšana, brīžos kad telefons nezvana. Nesenā pētījumā 89 procenti no tā dalībniekiem ziņoja, ka izjūt šo vibrāciju vismaz reizi divās nedēļās.

4. Narcisisms. Kad cilvēks runā par sevi, pauž savu viedokli vai dalās ar personīgo pieredzi smadzenēs pastiprināti izdalās dopamīns, jeb labsajūtas hormons un kamēr tiešās komunikācijas laikā persona par sevi runā vidēji 30 procentu laika, tikmēr sociālajos tīklos cilvēks ar savu pieredzi, izjūtām dalās vismaz 80 procentu no tur pavadītā laika.

5. Palīdz iepazīties. Pētījumi pierādījuši: pāriem, kuri iepazinušies interneta vidē esot labākas attiecības, kā arī tām esot lielāka iespēja novest pie pozitīva iznākuma. Pamats tam esot meklējams faktā, ka tieši interneta vides sniegtā anonimitāte, ļauj cilvēkiem drošāk atklāt savus patiesos nodomus un mērķus, ko viņi sagaida no attiecībām nākotnē.

Informācija sagatavota pēc sciencedirect.com un plosone.org

Veselība

Pārmērīgi liels mazkustības laiks bērnībā palielina sistolisko asinsspiedienu, savukārt trīs stundas ikdienas fiziskās aktivitātes var mazināt šo risku, atsaucoties uz revolucionāru pētījumu, kas aptver bērnību līdz jaunam pieaugušo vecumam, vēsta scitechdaily.com.

Svarīgākais