VESELĪBA: Ak­nām drau­dzīgs dzī­ves­veids

Mēs gai­dām svēt­kus un lab­prāt vē­la­mies tos pa­stiept ga­ru­mā, tā­pēc Zie­mas­svēt­kiem un jaun­ā ga­da gai­dī­ša­nai vel­tī­ti pa­sā­ku­mi tiek rī­ko­ti vi­su de­cem­bri un ne­re­ti tur­pi­nās vēl jan­vā­rī. Un, ko tur lieg­ties, kur svēt­ki, tur arī ba­gā­tī­ga mal­tī­te ar sal­diem un trek­niem ēdie­niem, kā arī kāds stip­rāks malks. Ga­ta­vo­ša­nās svēt­kiem ir arī at­tais­no­jums vai drī­zāk ie­gansts ne­do­ties uz vin­gro­ša­nu. Tās vie­tā sa­nāk kro­siņš pa vei­ka­liem, dā­va­nas mek­lē­jot. Bie­ži mēdz ga­dī­ties, ka no ļau­žu pil­na­jām tirdz­nie­cī­bas vie­tām tiek pār­nests arī kāds elp­ce­ļu vī­russ, bet, tā kā nav lai­ka ļau­ties sli­mī­bai, cil­vē­ki cen­šas to ie­dzīt pa­grī­dē, lie­to­jot zā­les, kas no­māc trau­cē­jo­šos sim­pto­mus. Cits iz­vē­las at­mest tam vis­am ar ro­ku un do­ties ce­ļo­ju­mā uz tā­lām zem­ēm, lai iz­bau­dī­tu ek­so­ti­ku. Ko par to vi­su sa­cīs ak­nas?

Šis ir brī­dis, kad īs­ti vie­tā at­ce­rē­ties, kas jā­da­ra, lai rū­pē­tos par ak­nu ve­se­lī­bu, jo, arī plā­no­jot sa­vas ga­da no­ga­les ak­ti­vi­tā­tes, šis jau­tā­jums ir vie­tā. No­teik­ti ir lie­tas, ku­ras katrs var da­rīt jau tū­līt, ne­gai­dot, kad pie­nāks jaun­ais gads ar kār­tē­jo ap­ņem­ša­nos sākt jaun­u, skais­tu un ve­se­lī­gu dzī­vi.

Ak­nām drau­dzīgs dzī­ves­veids:

• Ie­vē­rot mē­re­nī­bu al­ko­ho­la pa­tē­ri­ņā. Re­gu­lā­ri lie­to­jot al­ko­ho­lu, da­žā­du bio­ķī­mis­ku re­ak­ci­ju re­zul­tā­tā tiek vei­ci­nā­ta tau­ku iz­gul­snē­ša­nās ak­nās, ak­nu šū­ni­ņas pa­lie­li­nās, pēc tam vei­do­jas ie­kai­sums, kas ar lai­ku no­ved pie fib­ro­tis­ko audu vei­do­ša­nās, kam se­ko ci­ro­ze – ne­at­grie­ze­nisks ak­nu bo­jā­jums.
• Lie­tot ve­se­lī­gu sa­ba­lan­sē­tu uz­tu­ru. Die­nā vē­la­mas 4–6 ne pā­rāk lie­las mal­tī­tes, kur sa­ba­lan­sē­tās de­vās ir ne­pie­cie­ša­mās uz­tur­vie­las. Ve­se­lī­gi ēdie­na ga­ta­vo­ša­nas pa­ņē­mie­ni ir vā­rī­ša­na, sau­tē­ša­na, tvai­cē­ša­na vai cep­ša­na fo­li­jā. Ak­nām ne­pie­cie­ša­mas kva­li­ta­tī­vas ol­bal­tum­vie­las, kas ir pie­na pro­duk­tos, ga­ļā, zi­vīs. Vis­la­bāk ēdie­nu ga­ta­vot no svai­giem pro­duk­tiem, ne­vis no kon­ser­viem un pus­fab­ri­kā­tiem. Ie­tei­ca­mas po­li­ne­pie­sā­ti­nā­tās tauk­skā­bes, piln­grau­du iz­strā­dā­ju­mi un ci­ti ar šķiedr­vie­lām ba­gā­ti pro­duk­ti, ik die­nu jā­dzer pie­tie­ka­mi daudz ūdens.
• Būt kus­tī­giem. Ļo­ti sva­rī­gi ir no­dro­ši­nāt sev pie­tie­ka­mu fi­zis­ku slo­dzi. Vis­maz piec­reiz ne­dē­ļā vē­la­ma mē­re­na 40–60 mi­nū­šu il­ga fi­zis­ka ak­ti­vi­tā­te – spor­to­ša­na, pel­dē­ša­na, de­jas, lēns skrē­jiens vai ātr­a pa­stai­ga. Arī vie­sī­bās var kus­tē­ties – de­jot, iet ro­ta­ļās, bet, ja tam ga­lī­gi nav vie­tas, kaut vai do­ties pa­stai­gā tur­pat pie mā­jas.
• Bez va­ja­dzī­bas ne­lie­tot zā­les. Lai gan tā­di ga­dī­ju­mi nav vi­sai bie­ži, zā­les var iz­rai­sīt akū­tus vai hro­nis­kus ak­nu bo­jā­ju­mus, tā­pēc tās jā­lie­to at­bil­dī­gi, sa­ska­ņā ar ār­sta no­rā­dī­ju­miem. Ja cil­vēks ie­gā­dā­jas ap­tie­kā bez­re­cep­šu zā­les pēc sa­vas ini­ci­atī­vas, va­ja­dzē­tu kon­sul­tē­ties ar far­ma­cei­tu un rū­pī­gi ie­vē­rot pie­vie­no­to in­struk­ci­ju.
• Iz­sar­gā­ties no da­žā­diem vī­rus­he­pa­tī­ta vei­diem. Jā­zi­na, ka ar vī­ru­siem, kas iz­rai­sa ak­nu ie­kai­su­mu, ir ie­spē­jams in­fi­cē­ties da­žā­dos ce­ļos. A he­pa­tīts ir ne­tī­ro ro­ku sli­mī­ba, tā iz­pla­tās ar in­fi­cē­tu ūde­ni vai pār­ti­kas pro­duk­tiem un tā­lāk no cil­vē­ka uz cil­vē­ku, no­kļūst or­ga­nis­mā un vai­ro­jas ak­nu audos. B un C he­pa­tī­ta vī­ru­si iz­pla­tās ar in­fi­cē­tā cil­vē­ka asi­ņu starp­nie­cī­bu, pie­mē­ram, iz­man­to­jot vie­nu ada­tu un šļir­ci, kā tas no­tiek nar­ko­tis­ko vie­lu lie­to­tā­ju vi­dū, vai arī, ja ti­ku­šas veik­tas me­di­cī­nis­kas ma­ni­pu­lā­ci­jas, ma­ni­kīrs, pe­di­kīrs, pīr­sings u. c. ar ne­ste­ri­liem in­stru­men­tiem. In­fi­cē­ties var arī sek­su­āli trans­mi­sī­vā ce­ļā, ja ne­tiek lie­to­ti pre­zer­va­tī­vi. Pret B he­pa­tī­ta vī­ru­su var vak­ci­nē­ties, bet pret C he­pa­tī­ta vī­ru­su vak­cī­nas nav. Plā­no­jot ce­ļo­ju­mus, der pār­ru­nāt ar ār­stu po­ten­ci­ālo in­fi­cē­ša­nās ris­ku un vak­ci­nā­ci­jas liet­de­rī­bu.
• Ie­vē­rot pie­sar­dzī­bu, strā­dā­jot ar sa­dzī­ves ķī­mi­jas pro­duk­tiem. Jā­sa­prot, ka ak­nās no­nāk lie­lā­kā da­ļa vie­lu, ku­ras mēs ne vien ap­ēdam, bet arī ie­el­po­jam vai aiz­ska­ram, tā­pēc, dar­bo­jo­ties ar sa­dzī­ves ķī­mi­ju, jā­ie­vē­ro ra­žo­tā­ju do­tās in­struk­ci­jas par lie­to­ša­nas pie­sar­dzī­bu, de­vām un uz­gla­bā­ša­nas no­tei­ku­miem.
• Ja ne­pie­cie­šams, lie­tot pro­duk­tus ak­nu ve­se­lī­bai. Lai iz­lem­tu, vai šie pro­duk­ti ir va­ja­dzī­gi, jā­iz­vēr­tē ne­vē­la­mie fak­to­ri, ku­riem dien­die­nā esam pa­kļau­ti. Ap­tau­jā, ku­ru SI­A Lo­tos phar­ma vei­ku­si sa­dar­bī­bā ar me­di­ķiem un far­ma­cei­tiem, kon­sta­tēts, ka ar­vien bie­žāk par ak­nu ve­se­lī­bu Lat­vi­jas ie­dzī­vo­tā­ji vē­las rū­pē­ties pro­fi­lak­tis­ki, ne ti­kai tad, kad sa­jūt sim­pto­mus, kas va­rē­tu lie­ci­nāt par ak­nu pro­blē­mām. No­piet­ni pret šo jau­tā­ju­mu iz­tu­ras au­to­ser­vi­sos un ķī­mis­ka­jā rūp­nie­cī­bā strā­dā­jo­šie; tie, ku­riem re­gu­lā­ri jā­lie­to zā­les, un, pro­tams, tie, ku­ri sli­mo­ju­ši ar ak­nu sli­mī­bām.

Da­bas vie­las ak­nām

• Si­li­ma­rīns, kas tiek ie­gūts no mār­da­džiem, pa­līdz stip­ri­nāt ak­nu šū­nu ap­val­kus – mem­brā­nas, pa­da­ra tās no­tu­rī­gā­kas pret tok­sī­nu ie­dar­bī­bu.
• Esen­ci­ālie fos­fo­li­pī­di, kas pa­zīs­ta­mi jau vai­rāk ne­kā 60 ga­du, – tie ir da­ļa no ak­nu šū­nu mem­brā­nas. Ja tok­sī­niem iz­do­das ie­kļūt ak­nu šū­nas ap­val­kā, tad tie vis­pirms sa­grauj tur eso­šos esen­ci­ālos fos­fo­li­pī­dus. Bet, ja tur­pat bla­kus at­ro­das ar spe­ci­āliem pro­duk­tiem uz­ņem­tie esen­ci­ālie fos­fo­li­pī­di, tad tie var stā­ties bo­jā­to vie­tā un šū­nas ap­valks at­kal ir ve­sels.
• Pie­ne­ņu sak­ņu eks­trakts, kas pa­līdz ma­zi­nāt ie­kai­su­ma pro­ce­sus un ir no­de­rīgs si­tu­āci­jā, kad tok­sī­niem to­mēr iz­do­das sa­graut ak­nu šū­nu.
• Anti­ok­si­dan­ti – vie­las, kas spēj pa­da­rīt ne­kai­tī­gus brī­vos ra­di­kā­ļus. Ie­dar­bī­ga ir amino­skā­be – or­ni­tīns, kas var nei­tra­li­zēt amo­ni­ja jo­nus, ku­ri ir se­viš­ķi bīs­ta­mi. Arī ar­ti­šo­ku eks­trakts, at­ro­do­ties or­ga­nis­mā, sais­ta brī­vos ra­di­kā­ļus un ne­ļauj tiem pos­to­ši ie­tek­mēt ak­nu šū­nas.