Eiropas Savienībā (ES) 2011.gadā katra ceturtā nāves gadījuma iemesls bija vēzis, bet Latvijā - katra piektā, liecina "Eurostat" dati.
Latvijā 2011.gadā, zaudējot cīņu ar vēzi, nomira 5890 cilvēki, kas veido 20,6% no visiem nāves gadījumiem. Tas ir ceturtais zemākais īpatsvars starp ES valstīm.
Aizvadītajos desmit gados 28 valstīs, kas tagad veido ES, mirušo cilvēku skaits kopumā mazliet samazinājies - par 0,5%, bet vēža izraisīto nāves gadījumu skaits pieaudzis par 6,3%.
Vislielākais no vēža mirušo īpatsvars no visiem nāves gadījumiem 2011.gadā reģistrēts Nīderlandē - 31,9% no mirušajiem, bet vismazākais Bulgārijā - 15,6% no 2011.gadā mūžībā aizgājušajiem.
Lietuvā no vēža mirušo īpatsvars veido 19,9% no visiem nāves gadījumiem, kas ir trešais zemākais rādītājs, bet Igaunijā - 23,8%, kas ir septītais zemākais rādītājs.
Visā ES 2011.gadā no vēža miruši 1,28 miljoni cilvēku, kas veido 26,3% no blokā reģistrētajiem nāves gadījumiem.
Vēzis ir biežāks nāves iemesls vīriešiem, taču aizvadītajos desmit gados mazliet straujāk pieaudzis letālo vēža gadījumu skaits starp sievietēm.
Izplatītākais letālais vēža veids ES valstīs ir plaušu vēzis - 20,8% no visiem vēža izraisītiem nāves gadījumiem, kam seko kolorektālais vēzis - 11,9%, krūts vēzis - 7,2% un aizkuņģa dziedzera vēzis - 6,1%. Prostatas vēzis 2011.gadā bijis nāves iemesls 10,2% vīriešu ES valstīs.
Latvijā izplatītākais letālais vēža veids ir plaušu vēzis - 16,8% no visiem vēža izraisītiem nāves gadījumiem 2011.gadā. Salīdzinājumā ar 2002.gadu letālo plaušu vēža gadījumu īpatsvars samazinājies par diviem procentpunktiem.
Otrs izplatītākais letālais vēža veids Latvijā ir kolorektālais vēzis - 11,7% no visiem vēža izraisītajiem nāves gadījumiem. Salīdzinājumā ar 2002.gadu šis rādītājs palielinājies par 0,5 procentpunktiem.
No krūts vēža 2011.gadā Latvijā mūžībā aizgājuši 7,6% no visiem mirušajiem, salīdzinot ar 7,8% 2002.gadā. Savukārt letāla aizkuņģa dziedzera vēža īpatsvars šajā laika posmā pieaudzis no 5,9% līdz 6,5%, bet prostatas vēža - no 5,1% līdz 6,3%.