Starptautisko organizāciju dati liecina, ka Latvijā reālais diabēta pacientu skaits ir uz pusi lielāks, nekā pašlaik oficiāli diagnosticēts. Uzskaitē pagājušā gada beigās Latvijā bija 81 421 diabēta pacients, kas ir 4% no Latvijas iedzīvotāju skaita, savukārt pēc starptautiskiem aprēķiniem, reālais diabēta pacientu skaits varētu būt turpat 10%.
Turklāt tāpat kā visā pasaulē diabēta pacientu skaits arvien palielināsies.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka ik gadu ap 6-7 tūkstošiem pacientu tiek diagnosticēts cukura diabēts. 2013. gadā Reģistra uzskaitē uzņemti 6580 jauni cukura diabēta slimnieki. Analizējot pacientu sadalījumu pa diabēta tipiem redzams, ka 94% jeb 76 595 no visiem uzskaitē esošajiem cukura diabēta pacientiem Latvijā slimo ar 2. tipa cukura diabētu, savukārt ar 1. tipa cukura diabētu slimo 5,3% jeb 4295 no visiem uzkaitē esošajiem pacientiem.
Latvijas Māsu asociācijas Diabēta aprūpes māsu apvienības vadītāja Līga Ārente, atsaucoties uz starptautiskajiem datiem, norāda: tas nozīmē, ka apmēram puse pacientu dzīvo, nezinot, ka viņiem ir diabēts, diemžēl tādā gadījumā mediķu uzmanības lokā viņi nonāks jau ar komplikācijām.
Pasaules diabēta dienā Latvijas Māsu asociācija, kā arī Veselības ministrija un SPKC aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību diabētam un tā profilaksei. Līga Ārente uzsver, ka 2. tipa diabētu, kas Latvijā ir visizplatītākais, var novērst, izmainot savu dzīvesveidu. “Cilvēki mūsdienās daudz vairāk, nekā nepieciešams uzņem kalorijas un mazāk tās patērē, nekā kādreiz, tāpēc iedzīvotājiem pieaug liekais svars un attīstās veselības problēmas,” uzsvēr L. Ārente. Māsu asociācija, aicinot sākt ar ēšanas paradumu maiņu, Veselības ministrijā rīkoja veselīgu brokastu paraugstundu, jo brokastu ēšana ir būtiska diabēta riska faktoru novēršanā.
Tās var mazināt risku saslimt ar diabētu. “Jūs jautāsiet, kāpēc? Tāpēc, ka, ja cilvēks no rīta nepaēd, pusdienās arī viņam nav laika doties, tad vienīgā ēdienreize ir vakariņas un ļoti sātīgas, tas veicina liekā svara pieaugumu,” skaidro L. Ārente. Taču brokastīm arī jābūt pārdomātām – nebūtu labi piecas ceptas olas un piecas baltmaizes šķēles. Veselīgajās brokastīs kopā ar Rimi veselīga ēdiena kustību Aikāgaršo un uztura speciālistiem bija iespējams nobaudīt četru graudu biezputru ar augļiem vai ogām, pilngraudu maizi ar biezpienu, avocado, gurķiem vai tomātiem.
Slimību novēršanas speciālisti atgādina, ka diabēta attīstību veicina liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids un neveselīgas ēšanas paradumi, kā arī citi ieradumi. Veselīgs uzturs nozīmē ierobežotu tauku daudzumu, vairāk šķiedrvielas, augļus un dārzeņus uzturā, sevišķi svarīgi cukura diabēta profilaksē ir vienkāršo ogļhidrātu jeb cukuru lietošanas ierobežošana uzturā, tas ir, izvairīties no saldumiem - kūkām, cepumiem, kā arī saldinātajiem dzērieniem.
Aptauja rāda, ka konditorejas izstrādājumi un saldinātie dzērieni aizvien nozīmīgai iedzīvotāju daļai ir ikdienas uztura sastāvdaļa. Trīs un vairāk dienas nedēļā kūkas un cepumus ēd 26,8% vīriešu un 27,4% sieviešu, konfektes 19,1% vīriešu un 23,0% sieviešu, bet saldinātos dzērienus dzer 16,8% vīriešu un 8,6% sieviešu. Turklāt saldināto dzērienu patēriņš pēdējo gadu laikā ir pieaudzis.
FINBALT pētījuma dati apliecina: normāla ķermeņa masa 2012. gadā konstatēta tikai 48% Latvijas iedzīvotāju. Liekās ķermeņa masas un aptaukošanās īpatsvars ir relatīvi liels un ar tendenci pieaugt – 2012. gadā kopumā 49,1% aptaujāto bija liekā ķermeņa masa vai pat aptaukošanās. Palielinoties vecumam, liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatība pieaug.
Savukārt Cukura diabēta pacientu Reģistra dati parāda, ka kopš 2005.gada ir pieaudzis to cukura diabēta pacientu īpatsvars, kuriem ir liekais svars un aptaukošanās. Pacientiem, kuri slimo ar cukura diabētu var rasties nopietnas komplikācijas, kas ietekmē pacientu dzīves kvalitāti un nereti draud ar priekšlaicīgu nāvi – dažādas acu komplikācijas, aklums, neatgriezeniski nieru bojājumi, ekstremitāšu amputācijas, kā arī kardiovaskulārās slimības. Minēto apliecina SPKC apkopotie dati par veselības problēmām jeb komplikācijām.
Diabēts ir hroniska slimība, kuras pamatpazīme ir paaugstināts cukura (glikozes) līmenis asinīs. Cukura diabēta pazīmes ir nogurums bez redzama iemesla, slāpes, bieža urinācija, redzes pasliktināšanās, tirpšanas sajūta, „skudriņas kājās”, lēna brūču dzīšana un strutojošas infekcijas. Pazīmes parādās pakāpeniski un lēni, tādēļ aicinām nekavējoties vērsties pie sava ģimenes ārsta, ja parādās jebkuras no minētajām diabēta pazīmēm.