VESELĪBA: Kā saglabāt skābju un sārmu līdzsvaru organismā?
«Teorija par skābēm un sārmiem cilvēka organismā ir gaužām vienkārša. Pētījumi rāda: ja cilvēks ir slims, tam ir skābs asins sastāvs. Vesela cilvēka asins pH ir 7,45, un tas nozīmē, ka skābes un sārma līdzsvars ķermenī veselībai ir ļoti svarīgs,» saka makrobiotikas speciālists Roberts Lācītis.
Viņš uzsver, ka skābju un sārmu līdzsvars makrobiotikā atšķiras no publiskajā telpā pieejamajiem dažādu uztura speciālistu viedokļiem un sastādītajām tabulām, «kurš dārzenītis ir vairāk vai mazāk sārmains».
Ūdens – jo mazāk, jo labāk
«Lai vispār varētu sākt pētīt skābju un sārmu līdzsvaru makrobiotikā, jāsaprot, kādi ir svarīgākie komponenti, kas nepieciešami cilvēka organismam,» saka Roberts Lācītis, vienīgais diplomētais makrobiotikas speciālists Latvijā. Pirmkārt, tie ir ogļhidrāti, kas ir ļoti ātras enerģijas ražotāji, tikai, ja šī enerģija netiek izmantota, veidojas riepa, resnas kājas, rokas, dubultzods. Vārdu sakot, sākas resnā dzīve. «Tāpēc, ja apēdi ogļhidrātus, atceries par Lācīša tableti PSS, kas ir pirts, sports un sekss. Tad viss būs kārtībā.»
Nākamais komponents ir olbaltumvielas. «Tie makrobiotiķi, kuri dzīvo siltajās zemēs, neēd pienu, olas, gaļu, zivis. Bet – atver karti un paskaties, kur mēs dzīvojam! Ja tagad mums ir dziļš rudens, ārā draņķis un drīz būs ziema ar mīnus 20 grādiem, par kādiem salātiem varam runāt?! To nav un ilgu laiku nebūs. Augļi? To arī nav un ilgi vēl nebūs. Varbūt kaut kur pagrabā ir tikai āboli, un tas ir viss. Tāpēc – ziemā nav vajadzīgi augļi, arī tropiskie ne. Kategoriski. Jo tie mūsu organismam, kuram ziemā vajadzīgs karstums, dod nevis labumu, bet tikai sliktumu,» apgalvo Roberts Lācītis.
Nākamie komponenti ir tauki un eļļas. Mūsu platuma grādos vislabākā ir linsēklu eļļa, kurā ir daudz omega3, tāpat arī saulespuķu, kukurūzas eļļa, un tikai tad seko olīveļļa un visas pārējās.
Cilvēka organismam nepieciešamas arī minerālvielas: jūras sāls, jūras augi. Arī vietējie vitamīni. Uzsvars uz vārdu – vietējie! Vislabākie ir tie, kas izauguši piemājas dārziņā, līdz 500–600 kilometru rādiusā.
Nākamais – enzīmi. Tie ir fermentēti produkti, svaigi dārzeņi un augļi. «Vislabākie fermentētie produkti ir dabiskā veidā skābēti kāposti, bez ķīmiskām piedevām, kas tos, piemēram, ātri saskābē vai padara kraukšķīgus. Vārdu sakot – ja skābētos kāpostos klāt ir etiķis un daudz cukura, lūdzu, nekad mūžā tādus neēdiet! Ķermenis būs skābs viennozīmīgi! Sārmainu vidi organismā veido tikai dabiskā veidā skābēti kāposti,» uzsver makrobiotikas speciālists.
Un visbeidzot – ūdens. Vislabākais ir no akas vai avota. «Ja cilvēkam svarīgākais ir ūdens, tad tas jādzer no vietas, kur viņš dzīvo. Jo tur ir viņam nepieciešamā enerģija. Bet par cilvēkam nepieciešamo ūdens daudzumu ziemā – jo mazāk, jo labāk!»
Ar elpošanas palīdzību
Roberts Lācītis uzskata, ka daudzu cilvēku lielākā problēma ir tā, ka nav sapratnes par skābju un sārmu līdzsvaru un nereti maltīte tiek līdzsvarota pārāk ekstrēmi. Piemēram, daudz gaļas – daudz sarkanvīna, daudz cukura – daudz kafijas, daudz kafijas – daudz olu. Jebkurš no šiem piemēriem organismā veido negatīvas fiziskas vai emocionālas izmaiņas. Taču cilvēkam ēdiens ir vajadzīgs, lai no tā iegūtu enerģiju un turpinātu dzīvi.
«Arheologi, antropoloģisti un anatomisti izpētījuši, ka senatnē cilvēki uzturā lietoja pārsvarā dārzeņus, graudus, riekstus, saknes, augļus un gaļu, turklāt dārzeņu un gaļas attiecība bijusi 3:1. Gaļai bija daudz mazāk tauku un dažādu hormonālo un zāļu piejaukumu. Mūsu platuma grādos, Ziemeļeiropā, uzturā pārsvarā tika lietoti tādi produkti kā kvieši, mieži, griķi, šķeltie zirņi, skābēti vai sālīti dārzeņi, sālītas zivis un vītināta gaļa. Un cilvēkiem bija labāka veselība, un viņi mazāk slimoja,» stāsta Roberts Lācītis.
Bet ko tad darīt, lai dabiskā ceļā līdzsvarotu organismu? «Ar elpošanas palīdzību,» saka makrobiotikas speciālists, paskaidrojot, ka regulāra pareiza elpošana izvada skābes no organisma pirms sāpēm, iekaisumiem vai saslimšanas. Ko nozīmē regulāra elpošana? «Tā ir dziļās elpošanas tehnika, kas jāpilda vismaz 20–30 minūšu katru dienu – tādā veidā organisms sāks mainīt iekšējos bioķīmiskos procesus un ļoti ātri sāks pieņemt sārmaino vidi. Tas ir viens no svarīgākajiem noteikumiem – elpot. Ja tikai ēdīsim, un neko citu nedarīsim, rezultāts nāks lēni,» apgalvo Roberts Lācītis.