VESELĪBA: Populārākie mīti par gāzētajiem dzērieniem

Jau kopš pirmo gāzēto dzērienu parādīšanās veikalu plauktos, pastāv daudz stereotipu par tiem. Iepazīsties ar pieciem izplatītākajiem mītiem par tautā sauktajiem burbuļdzērieniem un noskaidro, cik daudz patiesības tajos ir.

1. Gāzētos dzērienus nedrīkst lietot, jo tie palielina ķermeņa masu

Kā norāda arī ārsti, ķermeņa masas paaugstināšanās ir sarežģīts process, par ko nevar būt atbildīgs konkrēts ēdiens vai dzēriens. Gāzētie dzērieni sastāda tikai 3% no kopējā vidējā Eiropas iedzīvotāja kaloriju patēriņa. Tomēr jāņem vērā, ka svara paaugstināšanās ir primārais rezultāts nesamērīgam kaloriju disbalansam – pārāk daudz kalorijas uzņemtas, bet pārāk maz patērētas. Ikdienā mēs patērējam daudz dažādus ēdienus un dzērienus, bet par kustēšanos mēdzam piemirst. Izbaudiet dažādus ēdienus un dzērienus, bet ievērojiet mēra sajūtu un pārliecinieties, ka esat patērējis gana daudz uzņemto kaloriju. Uzņemtās kalorijas iespējams patērēt arī darot dažādus ikdienas mājas darbus, piemēram, mazgājot grīdu, tīrot spoguli, gludinot veļu, utt. Galu galā, kādēļ gan no rītiem neizkāpt no trolejbusa vienu pieturu ātrāk kā ierasts?

Arī Rīgas Stradiņa universitātes profesors, gastroenterologs Anatolijs Danilāns atgādina par mērenības principu: ”Es tomēr esmu par to, ka nevajag mocīties ar kategoriskiem aizliegumiem, bet vajag baudīt dzīvi, protams, ar mēru. Viss ir atkarīgs no konteksta – ko cilvēks vēl lieto savā uzturā un cik daudz. Nevar teikt, ka saldinātie dzērieni ir slikti. Tie, piemēram, ceļ glikozes līmeni asinīs, kas var būt nepieciešams sagurušam cilvēkam. Lai nu kā, bet ļoti būtiski ir ieturēt mēru – tas nozīmē neēst cukuru kilogramiem un nedzert gāzētos dzērienus litriem katru dienu!”

2. Sulās ir mazāk cukura nekā gāzētajos dzērienos

Patiesībā augļu sulas un nektāri satur tik pat vai pat vairāk cukura. Piemēram, glāze Coca-Cola satur 27 gramus cukura – tieši tik pat cukura ir apelsīnu sulas glāzē. Savukārt viena glāze vīnogu sulas satur apmēram 44g cukura, ogu nektārs vidēji pat 72g, bet tomātu sula tikai 9g. Kopumā var patērēt dažādus šķidrumus, jo, dzerot augļu sulas, var uzņemt vitamīnus un minerālvielas, savukārt gāzētos dzērienus var baudīt to garšas dēļ un brīžos, kad ir vēlme pēc kā salda. Slāpju gadījumā tomēr būtu labāk dzert ūdeni vai zāļu tēju.

3. Saldie gāzētie dzērieni izraisa kariesu

Patiesībā galvenais zobu bojāšanās cēlonis un emaljas erozijas izraisītājs ir nepilnīga mutes higiēna. Gandrīz visi ēdieni, izņemot dažus, piemēram, siers, atstāj sekas uz zobu veselību. Rūpēs par zobu veselību, jebkurus ēdienus un dzērienus ir nepieciešams patērēt mērenos daudzumos. Tomēr ir svarīgi, lai starp maltītēm un/vai dzērieniem tiktu ievēroti 3-4 h pārtraukumi, kas ļautu zobiem sagatavoties nākamajam skābes “uzbrukumam”. Ja vēlaties veselīgus zobus, izbaudiet savas maltītes, ļaujiet zobiem “atpūsties”, tīriet tos un apmeklējiet zobārstu regulāri!

4. Gāzētie dzērieni ir celulīta izraisītāji

Iespējams, vēl vairāk mītu kā par gāzētajiem dzērieniem ir par celulīta rašanos. Celulīts ir plaši lietots jēdziens, lai apzīmētu bedrīšu parādīšanos uz ādas, kad zemādas tauku šūnas izspiežas starp kolagēna šķiedrām, kas savieno taukus ar ādu. Celulīta cēloņi vēl joprojām nav precīzi izpētīti. Kamēr uzturs un aptaukošanās var spēlēt lomu celulīta attīstībā, nav viena tāda ēdiena vai dzēriena, kas būtu vainojams tā attīstībā.

5. Gāzēto dzērienu diētiskās versijas palielina ķermeņa svaru, jo tās stimulē apetīti

Pastāv nepareizs priekšstats, ka mazkaloriju un bezkaloriju dzērieni palielina apetīti un veicina svara pieaugumu. Pētījumos ir pierādīts, ka dzērieni, kas satur mazkaloriju un bezkaloriju saldinātājus (ja tiek izmantoti konsekventi), var palīdzēt cilvēkiem pārvaldīt kaloriju uzņemšanu, kā arī palīdz sekot līdzi svaram.